Rīt – Mazā biznesa diena, kurā iedzīvotāji aicināti atbalstīt mazos uzņēmējus 3
Latvijas kontūra sudraba ķēdītē, zīmoggredzens ar ģerboni. Pēc diviem Kanādā pavadītiem gadiem un pieredzes uzkrāšanas Agatei Dombrovskai (attēlā) dzima doma radīt simboliskas un sirdij tuvas rotas, kas palīdzētu saglabāt latvisko identitāti, esot svešumā. Viņas uzņēmumā “Cita rota” radītie gredzeni, kaklarotas un Lielvārdes jostas raksta šalles ir vietējo dizaineru roku darbs, tāpēc katrā no tiem ir ielikta mīlestība un cieņa pret Latviju. Uzņēmuma galvenie klienti pagaidām galvenokārt ir ārzemēs esošie latvieši, taču rudenīgajā pirmssvētku laikā arī Latvijas pilsētu ielās ir redzami cilvēki ar sarkanbaltajām “Citas rotas” šallēm. Pēdējā laika tendences rāda, ka mūsos atgriežas liela mīlestība uz visu aizgājušo un latvisko, īpaši pastiprināti tas ir novērojams jauniešu vidū.
Rīt mazie uzņēmēji visā Latvijā gaidīs ciemos katru, lai mūs iepazīstinātu ar savu sirdslietu, kuru viņi ir radījuši un par kuras izaugsmi viņi gādā katru dienu. Agate atzinīgi vērtē iniciatīvu un uzsver, ka jaunajiem uzņēmējiem ir nepieciešams katrs atbalsta rīks, jāprot tikai to izmantot. Lai arī uzņēmums darbojas tikai kopš šī gada aprīļa, meitene ar pārliecību saka, ka ir apmierināta ar izvēli veidot savu biznesu: “Es jūtos drošāk, jo zinu, cik daudz varu izdarīt, tāpēc paļaujos tikai uz sevi.”
Šajās dienās arī “Citas rotas” rotkaļiem un adītājām ir darba pilnas rokas, jo oriģinālās rotas tiek pasūtītas gan saistībā ar mūsu valsts dzimšanas dienu, gan arī jau gatavojoties Ziemassvētkiem.
Uzņēmēju atsaucība liela
Trīs dienas pirms Mazā biznesa dienas organizatori tikās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi, lai pārrunātu turpmākos plānus uzņēmējdarbības atbalstam.
Idejas autori un organizatori ar prieku stāsta par mazo uzņēmumu atsaucību un interesi, jo iniciatīvas sākumposmā izvirzītais mērķis ir sasniegts ar uzviju un, tuvojoties sestdienai, uzņēmēju atbalsts ar katru brīdi aug. Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) foruma valdes priekšsēdētāja Elīne Egle un idejas autors Kristaps Banga sākotnēji cerēja, ka iniciatīvas mājas lapā reģistrēsies vismaz piecsimt mazo biznesu īpašnieki – šis skaitlis tika krietni pārsniegts. Kopumā iniciatīvu ir atbalstījuši gandrīz desmit tūkstoši uzņēmumu, no kuriem 1260 savu biznesu reģistrēja interaktīvajā kartē, kas ir lielisks informācijas avots arī iedzīvotājiem.
Nodokļu atlaides no pašvaldības
Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda atbalstu iniciatīvai un norādīja, ka domes un pašvaldības uzdevums ir radīt mazajiem un mikro uzņēmējiem labvēlīgu vidi, lai tajā būtu vieglāk augt un attīstīties. Tāpat viņš ieminējās par iespējamajiem nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumiem mazajiem uzņēmējiem, kuri gan nav gaidāmi agrāk par 2015. gadu. Līdz tam ir jāizstrādā attiecīgie kritēriji, pēc kuriem noteiks, kādiem uzņēmumiem atlaides tiks dotas.
Viens no iniciatīvas atbalstītājiem – SIA “Lursoft” – šajā laikā veica Latvijas uzņēmumu un uzņēmēju vērtēšanu. Pētījuma dati liecina, ka pēdējo piecu gadā laikā strauji pieaudzis mikro, mazo un vidējo uzņēmumu skaits, jo 47,4 procenti no visiem Latvijas mazajiem uzņēmumiem ir vecumā līdz pieciem gadiem.
Tāpat mazā biznesa vidē ir parādījušies ļoti daudz gados jaunu uzņēmēju, kuri lielākoties ir Rīgā un kuri biežāk riskē, tāpēc viņu efektivitāte un peļņa ir mazāka nekā gados vecākiem un pieredzējušākiem uzņēmējiem. Pirmajos gados biznesā ir jāiegulda ļoti daudz un ienākumi mēdz būt zemi, par to liecina arī dati – 2012. gadā 46 tūkstoši Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu ir strādājuši ar zaudējumiem.
Skaidrs, ka mazie uzņēmumi nevarēs augt, ja viņiem nebūs pircēju, tāpēc ir jāmainās arī patērētāju attieksmei un paradumiem, norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.
Patērētājam ir jāiepazīst un jāiemīl vietējais uzņēmējs – jāizmanto viņa sniegtie pakalpojumi un produkti, tādējādi atbalstot mazo biznesu, savu pašvaldību un visu valsts ekonomiku. “Latvijā ir vairāki tūkstoši mikro un mazo uzņēmumu, kuri nemeklē attaisnojumus vai vainīgos, bet gan ar visu sirdi un pārliecību dara savu darbu un dara to izcili,” uzsver Ķirsis. Tāpēc mūsu uzdevums ir viņus atbalstīt, kļūstot par pastāvīgiem viņu klientiem, un sākt mēs varam jau šo sestdien.
Mazā biznesa dienas ietvaros katrs uzņēmējs ir padomājis par īpašiem piedāvājumiem un aktivitātēm saviem apmeklētājiem, tāpēc visi iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi pavadīt 16. novembri.
Aktivitātes arī uzņēmējiem
Ar pašiem “uz vāka” Mazā biznesa dienas plakātus izveidojuši 498 uzņēmumi un pašnodarbinātie. Tāpat lielu atsaucību guva iniciatīvas veidotāju organizētie semināri “Mazā biznesa lielā diena” lielākajās Latvijas pilsētās – Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Rīgā. Seminārā uzņēmēji uzzināja, kā paplašināt klientu loku, kā uzrunāt potenciālos partnerus un kā saredzēt jaunas biznesa iespējas. Seminārā ar saviem veiksmes stāstiem un padomiem dalījās jau esošie uzņēmēji, biznesa vides speciālisti, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki.
Savukārt VID ir sarūpējuši esošajiem un topošajiem mikro un mazo uzņēmumu pārstāvjiem iespēju konsultēties ar speciālistiem par nodokļu maksātāju tiesībām un pienākumiem, kā arī saņemtu praktisku informāciju par nodokļu piemērošanas jautājumiem. Šīs konsultācijas būs pieejamas Preiļos, Tukumā, Cēsīs, Bauskā un Rīgā Latgales priekšpilsētā.
Uzziņa
SIA “Lursoft” un VAS “Latvijas Pasts” izsūtīja uzaicinājumu 32 000 uzņēmējiem.
Mazā biznesa dienai reģistrējušies 1260 uzņēmumi visā Latvijā.
Desmit tūkstoši atbalsta Mazā biznesa dienu.
Mājas lapu www.mazabiznesadiena.lv apmeklējuši vairāk nekā 6500 unikālie lietotāji.
“Facebook” sociālajā tīklā iniciatīvai atbalstu izteikuši 2500.
Unikālos uzņēmēju plakātus izveidojuši 498 uzņēmumi un pašnodarbinātie.
Savu uzņēmēja gēnu testējuši 588 cilvēki.
Reģionālajos semināros “Mazā biznesa lielā diena” lielajās pilsētās reģistrējās 570 uzņēmēji.
