Ar Latvijas Radio kora koncertu “Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi” izskanēs “Ziemassvētku festivāls” 0
7. janvārī, dienā, kad Pareizticīgā baznīca svin Kristus dzimšanas svētkus, Dzintaru koncertzāle un Latvijas Radio koris aicina uz “Ziemassvētku festivāla” noslēguma koncertu “Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi”. Koncerta programmā baudīsim izcilā krievu komponista Pētera Čaikovska pārlaicīgo skaņdarbu “Sv. Jāņa Zeltamutes liturģija”, balsu virtuozu – Latvijas Radio kora, Pareizticīgās baznīcas tēva Vasīlija un diriģenta Sigvarda Kļavas atskaņojumā.
Krievu romantiskā dvēsele Pēteris Čaikovskis bija izcils melodiju darinātājs, smalks psihologs, kurš mūzikā atvēris sirds slūžas, uzrunājot ļoti tieši un personīgi. Muzikāli dramatisks nervs, emocionāla izteiksmīga iekšējā pasaule, spilgta tēlainība ir tikai dažas P. Čaikovska daiļrades iezīmes, kas caurstrāvo viņa darbus. P. Čaikovskis ir viens no nedaudziem skaņražiem, kuri rakstījuši teju visos mūzikas žanros. Sakrālā kormūzika ir mazāk atskaņotākā viņa daiļrades daļa, taču ne mazāk izcila – grūti iedomāties, kā P. Čaikovska cēlais jūtu skaistums kora balsīs tā laika baznīcas klerikāļos varēja izraisīt neapmierinātību.
Viens no trim Vispasaules Svētītājiem – Konstantinopoles arhibīskaps Jānis Zeltamute – pasaulē nācis Antiohijā ap 347. gadu kara virsnieka ģimenē. Jaunieti gaidīja spīdoša karjera, bet viņš izvēlējās iet mūka ceļu. Savos sprediķos viņš parādīja izcilas zināšanas teoloģijā, cilvēkmīlestību, spējas psiholoģijā un vienlaikus lielu daiļrunību. Šā iemesla dēļ viņu iesauca par Zeltamuti. Viņa runām Austrumu baznīcā bija līdzīga nozīme kā Svētajam Augustīnam Rietumos. Jānis Zeltamute radījis mūsdienās pazīstamo un pareizticīgajā baznīcā izmantoto liturģijas formu. Dievišķā liturģija ir galvenais pareizticīgās baznīcas dievkalpojums, kurā piemin visu Jēzus dzīvi: piedzimšanu, Viņa mācību, ciešanas, nāvi, augšāmcelšanos un debesbraukšanu. Lai gan daudzi krievu komponisti savā daiļradē pievērsušies šīs liturģijas komponēšanai, klausītājiem pazīstamākā un iemīļotākā ir Sergeja Rahmaņinova un Pētera Čaikovska komponētā “Jāņa Zeltamutes liturģija”. P. Čaikovskim pieder pirmais pilnīgi vienotais šīs liturģijas īstenojums mūzikā. Vēstulē Nadeždai fon Mekai (Nadezhda von Meck) komponists rakstījis: “Baznīcai piemīt tāda poētiskā burvība. Es bieži apmeklēju dievkalpojumus un uzskatu Jāņa Zeltamutes liturģiju par vienu no dižākajiem mākslas darbiem. Ja uzmanīgi sekojam mūsu pareizticīgās baznīcas dievkalpojumam, nav iespējams palikt neaizkustinātam. Tas nav nekāds pārsteigums, ka esmu nolēmis to komponēt!”
Arī P. Čaikovska “Garīgo dziedājumu” tekstu pamatā ir krievu pareizticīgās baznīcas liturģija – šajos rimtajos, cildenajos un siltajos dziedājumos jaušama P. Čaikovska mīlestība un pazemība pret savas baznīcas tradīciju.
Jau ceturto gadu no 15. decembra līdz 7. janvārim atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē norisinās krāšņs Ziemassvētku festivāls. Vienpadsmit muzikāli daudzveidīgos koncertos tiekamies ar Rīgas Doma zēnu kori, Ziemassvētku “Brīnumskapi”, klaunu Miku, komponistu Jāni Lūsēnu, operdziedātāju Elīnu Šimku, trio “Art-i-Shock”, kori “Latvija” un diriģentu Māri Sirmo, senās mūzikas grupu “Schola Cantorum Riga”, jaunajiem vijoļspēles talantiem Kristīni Balanas un Sergeju Dogadinu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un citiem māksliniekiem. Festivāla īpašie viesi – zvanu ansamblis “Arsis” ar programmu “Jaungada rapsodija”.
