– Kā sadzīvojat? Labi? 1
– Protams.
– Bet vai uz latviešiem neskatās kā uz mazajiem brālīšiem, kaut arī augumā esat visraženākie?
– Nē, tieši neviens neko nesaka, bet kādreiz no sarunām var noprast, ka augstākās amatpersonas nebija gaidījušas tik daudz no mums, tik labu sagatavotību. Igauņi, kuri atbrauca pirms mums jau maijā, to latiņu uzcēla tik augstu, ka mums vien atlika to tā noturēt.
– Bet štābā strādā lielākoties franči…
– Ne tikai. Jā, komandieris, brigādes ģenerālis Lions ir francūzis, bet štāba priekšnieks ir spānis, ir pārvaldes, ko vada vācietis, soms. Kad vēl bija igauņi, apvienoto operāciju centru vadīja viņu komandieris. Nenoliedzami, ka franči ir vairākumā…
– … kas jāpieņem, saprotot, ka sadarbība ar Centrālāfrikas valsts institūcijām, kurās runā franciski, ar Francijas armijas kontingentu vislabāk padodas viņiem.
– Bet ļoti daudz labu ideju nāk no visām šeit pārstāvētajām vienībām.
– Kāds ir Latvijas vada nodrošinājums?
– Šajā situācijā, es uzskatu, mēs esam pietiekami labi nodrošināti.
– Latvijā pēc aizsardzības ministra un kapelāna vizītes izskanēja, ka pietrūkst interneta sakaru…
– Protams, vienmēr var vēlēties ko labāku. It īpaši, ja ir pierasts pie labā. Šajos apstākļos šāds mobilo tīklu nodrošinājums ir labs. Protams, tas nav tik ātrs kā Latvijā. Sakari ir nodrošināti ar mobilajiem telefoniem. Nu jā, ir dienas, kad nav ne mobilo sakaru, ne interneta. Esam Āfrikā.
