Ar Latvijā radītu kosmosa tehnoloģiju nodrošinās kosmosa kuģa nolaišanos uz Mēness 0
Tomēr izrādās, ka tepat Latvijā, precīzāk, Rīgā – Elektronikas un datorzinātņu institūtā (EDI) – mājo t. s. “deep tech” jeb zinātņietilpīgais jaunuzņēmums “Eventech”, kas lāzertālmēru sistēmu (SLR) tirgū ir līderis un ar savām unikālajām tehnoloģijām pēc pāris gadiem nodrošinās arī kosmosa misijas “Luna 27” kosmosa kuģa nolaišanos uz Mēness.
“Eventech” ideja EDI radās jau pirms vairākiem gadu desmitiem, kad zinātnieki izgudroja unikālo tehnoloģiju. Savukārt to komercializēja tikai 2011. gadā, nākot palīgā arī Latvijas komercializācijas platformai “Komercializācijas reaktors”.
Bet ko tieši uzņēmums ražo?
“Eventech” izpilddirektors Pāvels Razmajevs stāsta, ka viņi ražo elektroniskās mērierīces, kas ļauj ļoti precīzi reģistrēt notikumu laiku, piemēram, palīdz noteikt precīzu laiku, kas vajadzīgs gaismas impulsa ceļojumam līdz satelītam un atpakaļ.
“Mēs darbojamies SLR staciju tirgū, kurā mums pieder vairāk nekā 50% no tirgus visā pasaulē, stacijas izmanto mūsu ražotos notikumu taimerus, lai izmērītu attālumu no Zemes līdz satelītam.”
“Mūsu taimera laika mērīšanas precizitāte ir ārkārtīgi augsta – līdz 1–2 mm precizitātei gaismas ātrumā, attāluma izteiksmē ar vienu mērījumu. Tas ir ļoti liels ātrums, un tik precīzs mērījums ir unikāls.”
“Tas ir nepieciešams gan astronomijā, gan ģeodēzijā, gan eksperimentālajā fizikā, gan gravimetrijā (lai saprastu, cik liela ir gravitācija vēlamajā vietā) u. c. dabaszinību nozarēs, arī kosmosā, kur taimeris var palīdzēt precīzi sinhronizēt satelītu savstarpējo darbību, kā arī būt kā apakšsistēma lāzerskenēšanas jeb “LiDAR” sistēmai, kas trīs dimensijās (3D) skenē kosmosa kuģu nolaišanos un dokošanos.”
“To izmanto arī optikas komunikācijām. Internetu nodrošina kabeļu sistēma, bet kosmosā taču starp satelītiem kabeli nevilks. Kosmosā viena no metodēm ir gaisma, tās šāvieni. Varam palīdzēt tos optimizēt.”
Kosmosa industrija kā ķīniešu valoda
Misijas “Luna 27” kosmosa kuģa gadījumā uzņēmums nodrošinās tieši daļu no kosmosa kuģa nolaišanās sistēmas, proti, “LiDAR” sensorus, kuriem jānodrošina augstas izšķirtspējas 3D Mēness virsmas attēli, lai palīdzētu kosmosa kuģim atrast piemērotu un drošu nolaišanās vietu.
Šobrīd paredzēts, ka kosmosa kuģis uz Mēness nolaidīsies 2021. gadā, tomēr nolaišanās laiks varētu pavirzīties arī par vairākiem gadiem uz priekšu.
Pāvels uzsver, ka EKA grib izdarīt to, ko neviens cits nekad nav darījis, un kosmosa kuģa izstrādes laikā nākas sastapties ar līdz šīm neatrisinātām tehniskām problēmām. “Misijas izpildkomanda vēlas būt pilnīgi droša par misijas izdošanos.”
Kā neliels Latvijas uzņēmums var tikt līdz sadarbībai ar Eiropas Kosmosa aģentūru? Tehnoloģijas unikalitāte apvienojumā ar nejaušību.
“Viņiem vajadzēja tieši mūsu risinājumu tieši mums izdevīgā laikā. Taču tas vēl neko negarantēja – bija simtiem tikšanos un pārliecināšanas. Bija jāsaprot, ko viņi grib un ko mēs varam piedāvāt. Kosmosa nozarē komunikācija ir ļoti grūta – runāt vienā valodā ir smags darbs, jāzina visa terminoloģija, lai mēs viens otru saprastu. Mums tā bija ķīniešu valoda,” stāsta Pāvels.
Izrādās, ka sadarbība “Luna 27” misijā nav komerciāla, tāpat kā otra kosmosa misija, kurā piedalīsies “Eventech” – tajā uzņēmums mērīs asteroīdu attālumu no satelītiem un citiem objektiem kosmosā.
Pāvels stāsta, ka Eiropā nav līdzīga precedenta, kad valstij, kura nav Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsts (atrodoties Sadarbības valstu plāna (PECS) statusā), ir tik unikāla tehnoloģija, kuras dēļ valsts būs pārstāvēta jau divās kosmosa misijās.
Protams, uzņēmums nākotnē cer piedalīties arī komerciālās misijās. “Luna 27” galvenais izstrādātājs ir “Airbus”, bet “Eventech” strādā kopā ar viņu apakšuzņēmumu “MDA UK”, kas ir multimiljardu kompānijas “Maxar” meitasuzņēmums.
“”MDA” piedalās arī citās misijās, kurās izmanto mūsu tehnoloģijas, piemēram, viņi nopirka divas licences mūsu tehnoloģijas izmantošanai savai kosmosa dronu komercmisijai – ar mūsu tehnoloģiju “LiDAR” sistēmā, kas ir uzmontēta uz drona, viņi pielido pie satelīta, apskata satelīta tehnisko stāvokli, kā arī to uzlabo, palīdz kosmosa aparātam precīzi dokoties, lai varētu mainīt satelīta lidošanas virzienu, piepilda to ar degvielu un risina daudzas citas problēmas. Tādā veidā var paildzināt satelīta mūžu par desmit gadiem,” norāda Pāvels.
Maza kastīte luksusa auto cenā
Kopumā kosmosa virzienā uzņēmums strādā kopš 2016. gada, kad Latvija parakstīja sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).
Izrādās “Eventech” bija pirmais Latvijas uzņēmums, kas saņēma maksimālo atbalsta summu no EKA kosmosa taimera izveidei – 400 000 eiro.
“Šo projektu pabeidzām tikai pirms divām nedēļām, tas bija ļoti grūts darbs. Kosmosa taimeris ir neliela kastīte, kas maksā kā ļoti laba mašīna, jo visas detaļas ir ļoti dārgas.”
“Jāsaprot, ka jebkura tehnoloģija un ierīce kosmosa vajadzībām var maksāt 10–30 reizes dārgāk nekā līdzīga tehnoloģija lietošanai uz Zemes. Jo ierīcei, piemēram, jāiztur radiācija un vibrācija, tai jābūt termiski stabilai.”
“Un to var nodrošināt, izmantojot tikai vislabākos pieejamos materiālus. Tā ir liela problēma, jo materiāli ir gan dārgi, gan grūti iegūstami. Bieži vien komponentiem ir kāds minimālais daudzums, kas jāpasūta vienā reizē.”
“Mums, piemēram, vajag vienu detaļu, bet ražotājs liek pasūtīt uzreiz 100. Ja viena detaļa maksā 10 000 eiro, tad mēs 100 detaļas noteikti atļauties nevaram. Tad nu ir individuāli jākomunicē ar ražotājiem, jāmēģina viņus pārliecināt ar mums sadarboties.”
“Par šo problēmu esam runājuši arī ar EKA. Viņiem ir idejas, kā to mainīt, bet līdz tam noteikti vēl jāgaida vairākus gadus. Otrs variants ir runāt ar lielākajiem komponentu piegādātājiem, piemēram, “Tesat”.”
“Mūsu kosmosa ierīces gala versija maksās dažus simtus tūkstošus eiro. Jāpiebilst, ka to sadārdzina arī tas, ka Latvijā nav institūcijas, kas mūsu ierīces varētu izmēģināt. Tāpēc tās vedam uz Čehiju,” stāsta Pāvels.
Kosmoss kļūdas nepiedod
Viņš sacīja, ka zinātnieku vidū ne vienmēr valda uzskats, ka izgudrojumi būtu jākomercializē, tomēr šoreiz zinātnieki, kas ir arī uzņēmuma līdzdibinātāji, 2011. gadā nosliekušies par šādu soli.
Zinātnieki to esot prezentējuši “Komercializācijas reaktorā”, kur tika piemeklēta uzņēmēju un menedžmenta komanda, lai biznesu varētu veiksmīgi sākt.
“Tobrīd tehnoloģija jau bija viena no labākajām pasaulē. Esam pārbaudījuši vairāk nekā 100 dažādus pielietojumus, kur tehnoloģija varētu tikt izmantota vislabāk,” teic Pāvels.
Vislielāko perspektīvu uzņēmums redz tieši kosmosa industrijā, kaut arī joprojām tehnoloģiju izmanto projektiem uz Zemes.
“Katru gadu kosmosā palaiž arvien vairāk satelītu. Drīz to skaits sasniegs tūkstoti gadā. Vairākumā no tiem redzam sava kosmosa izgudrojuma pielietojumu. Esam sapratuši, ka kosmoss ir nākamais t. s. “vienradzis”, nākamā lielā lieta, lielais tirgus.”
“Tāpēc gribam kļūt par standarta noteicējiem vairākām kosmosa iekārtām. Tas ir ambiciozi, šī mērķa sasniegšana aizņems daudzus gadus, daudz iztērētu līdzekļu, lai konservatīvos industrijas spēlmaņus pārliecinātu sadarboties ar mums, nevis ar tiem, ar kuriem viņi strādā jau neskaitāmus gadus.”
“Kosmosa industrija ir sarežģīta – viss notiek lēni, konservatīvi. Kosmosā vienu “iPhone” būvē divdesmit gadu periodam, nevis vienam gadam kā uz Zemes. Kosmosā visam jāstrādā ilgi un perfekti.”
Savukārt, runājot par Zemes pielietojuma tehnoloģiju, uzņēmumam ir klienti visā pasaulē – dažādas institūcijas Austrālijā, Ķīnā, Japānā, ASV, Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā utt. Zemes ierīce maksā ap 15 tūkstošiem eiro. Tā palīdz precīzi pateikt, cik tālu no Zemes ir satelīts.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
“Eventech” dibināts 2011. gadā.
Uzņēmumā ražotās iekārtas ideja dzima pirms apmēram 40 gadiem, kad notikumu taimeri izgudroja Jurijs Artjuhs. Viņa idejas vēlāk turpināja zinātnieki Vadims Vedins, Vladimirs Bespalko un Jevgēnijs Buls.
Dīgšana
2012. gadā “Eventech” nonāca “Komercializācijas reaktora” paspārnē.
Sākotnēji uzņēmums savus izgudrojumus lietoja uz Zemes, taču kopš 2016. gada apgūst arī kosmosu.
Kopš 2011. gada dažādiem projektiem uzņēmums piesaistījis investīcijas 1,1 miljonu eiro.
Augļi
Uzņēmuma apgrozījums 2017. gadā bija 98,4 tūkst. eiro, bet peļņa – 21,3 tūkst. eiro.
Uzņēmumā strādā astoņi cilvēki.
Uzņēmums sadarbojas ar Kanādā bāzēto kosmosa industrijas kompāniju “MDA”, kā arī veic sarunas par sadarbību ar vienu no Eiropā lielākajiem kosmosa uzņēmumiem. Tā nosaukumu gan uzņēmums vēl nevar atklāt.
“Eventech” ir teju pilnībā eksportējošs uzņēmums, vienīgie klienti Latvijā – Latvijas Universitātes Astronomijas institūts, kā arī Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas institūts.
VĒRTĒJUMS: celmlauzis kosmosa industrijā
Voldemārs Brēdiķis, SIA “Commercialization Reactor Fund AIFP” valdes priekšsēdētājs: celmlauzis kosmosa industrijā “Eventech” ir fantastisks stāsts.
“Domāju, ka vēl šobrīd nenovērtējam to, cik “Eventech” ir un būs liels un svarīgs stāsts Latvijai. Ir ļoti reti sastopami tādi uzņēmumi, kuriem pamatā ir pasaules klases zinātniski sasniegumi, kuri atrod ceļu pie industrijas īstajā vietā un laikā – šādi stāsti paver Latvijai iespēju attīstīties pavisam jaunās nozarēs.”
“Tikai šādu uzņēmumu dēļ tas ir iespējams, tas dos grūdienu arī citiem mēģināt attīstīties šajā virzienā. “Eventech” ir kā pionieris kosmosa industrijā, celmlauzis, kas nākamajiem uzņēmumiem pavērs ceļu.”
“Nākamajiem jau būs daudz vieglāk, un nav daudz tādu, kas novērtē to, kādu ilgtermiņa efektu “Eventech” dos. Uzskatu, ka turpmākie gadi būs ļoti nozīmīgi tīri no zinātnes komercializācijas viedokļa un jaunuzņēmumu vidē tas nesīs daudz iespēju un veidosies jaunas tendences.”
