Ar latviešu valodu līdz vēstnieka amatam 0
Latvijas jauno vēstnieku EDSO un citās starptautiskajās organizācijās Vīnē Bahtijoru Hasanu (attēlā) var saukt par integrācijas veiksmes stāstu – 80. gados ieradies Latvijā kā students, vēlāk iestājies diplomātiskajā dienestā un par īpašiem nopelniem kļuvis par Latvijas pilsoni.
Atbrauca studēt
B. Hasans dzimis 1969. gada 5. jūnijā Uzbekistānā uzbeka un persietes ģimenē, tādēļ viņš pārvalda gan uzbeku, gan persiešu valodu, bet tālāk dzīves laikā apguvis krievu, latviešu, angļu, franču, turku un zviedru valodu. Vidusskolā viņš lasījis PSRS tautu literatūru, jo sevišķi viņu aizrāvuši Andreja Upīša un Annas Sakses darbi, kurus viņš lasījis krievu valodā, taču vēlējies, lai tie tiktu tulkoti uzbeku valodā. Pēc vidusskolas absolvēšanas un dienesta PSRS armijā viņš iesaistījies apmaiņas programmā, lai Latvijas Universitātē studētu latviešu valodu un literatūru, taču toreiz viņam nav bijusi doma, ka viņš varētu te palikt. “Kad ierados Latvijā, zināju pieklājības frāzes, priekšā bija nopietns darbs, lai iemācītos latviešu valodu. Man apkārt bija pozitīvi cilvēki, kuri palīdzēja,” atceras B. Hasans. Viņš Latvijā ieradās, kad Baltijas valstīs strāvoja neatkarības kustības vēsmas, kas viņam bijis liels notikums, un viņš, solidarizējoties ar latviešiem, piedalījies gandrīz visās manifestācijās par neatkarību. “Mēs apzinājāmies: ja Baltijas valstīm izdosies atgūt neatkarību, tad šīs vēsmas iekustinās arī pārējās republikas,” atceras B. Hasans. Vēlāk viņam Latvijā izveidojās ģimene, taču Hasans neuzskata, ka tas bijis izšķirošais iemesls palikšanai Latvijā. “Izšķirīgi bija tas, ka Latvija atguva neatkarību, sākās valsts veidošanās process. Mani ieinteresēja diplomāta darbs,” teic B. Hasans. Tolaik viņš uzņemts Latvijas ārlietu dienestā vēl bez Latvijas pilsonības un devies strādāt uz vēstniecību Uzbekistānā, kur viņa pārziņā bijusi gan politisko, gan ekonomisko attiecību veidošana. Pilsonību vēstnieks ieguvis par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
“Manu izvēli palikt Latvijā sākumā vecāki ar ovācijām neuzņēma, taču izturējās ar izpratni. Viņi gaidīja mani atpakaļ, taču saprata, ka strādāšana Latvijas ārlietu dienestā ir prestiža jautājums,” atminas B. Hasans.
Spēja prognozēt
Rīgā viņš turpināja darbu ĀM, kā arī sāka studēt tiesību zinības. “Ja ikdienā strādā Latvijas ārlietu dienestā un jāsaskaras ar dažādām starptautiskām konvencijām, bez jurista izglītības neiztikt,” teic vēstnieks. Karjeras laikā B. Hasans strādājis vēstniecībā Zviedrijā, kur viņš iemācījies arī zviedru valodu. “Augstākās klases diplomāts, kas ir augsti motivēts un sevi nepārtraukti pilnveido,” atceras toreizējais Latvijas vēstnieks Zviedrijā Artis Bērtulis. A. Bērtulis atceras, ka B. Hasans palīdzējis atrisināt konfliktu, kad pie Latvijas vēstniecības Stokholmā spontānu protestu sākuši ļimonovieši. Vēlāk B. Hasans strādājis Latvijas vēstniecībā Somijā par misijas vadītāja vietnieku.
Somijā viņam bija ļoti saspringts darba grafiks – tolaik, 2006. gadā, Somija bijusi prezidējošā valsts ES, kā arī vēstniecība pildījusi NATO kontaktvēstniecības funkcijas. B. Hasana priekšnieks tolaik bijis vēlākais Latvijas vēstnieks Polijā Einārs Semanis, kurš par B. Hasanu saka tikai labākos vārdus un cildina viņa nosvērtību, motivāciju un darba spējas. “Atceros, ka vienreiz viņš atnāca pie manis un atdeva izziņu par enerģētikas jautājumiem reģionā. Pēc nedēļas atnāca ziņa no Rīgas, ka mums tāda nepieciešama. Kolēģis rīkojās, negaidot instrukcijas, un spēja paredzēt tendences uz priekšu, kas ir ļoti augsts profesionālisms. No centrālā aparāta saņēmām uzslavas,” atceras E. Semanis. Pirmais vēstnieka amats B. Hasanam bijis no 2010. gada Slovēnijā, kur ilgu laiku viņš bijis vienīgais darbinieks vēstniecībā.
Integrācijas piemērs
Šogad B. Hasans apstiprināts par Latvijas vēstnieku Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un citās starptautiskajās organizācijās Vīnē. Ir bijušais reizes, kad no EDSO izskanējuši dažādi pārmetumi Latvijai par nepilsoņu un naturalizācijas jautājumiem. “Negribētu teikt, ka tie ir pārmetumi, korektāk būtu tos uztvert kā rekomendācijas, ko varam vērtēt, vai tās jāpieņem,” teic B. Hasans.
Viņš norāda, ka bieži vien Latvijas nepilsoņi starptautiskajā vidē tiek jaukti ar bezvalstniekiem un šī atšķirība esot jāskaidro. “Nepilsoņu tiesību apjoms krietni pārsniedz bezvalstnieku tiesības. Nepilsoņi var naturalizēties – ceļš un iespējas ir atvērtas,” skaidro B. Hasans.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Atis Lejiņš uzskata, ka B. Hasana parādīšanās EDSO vien jau būs pārsteigums, kas liks paklusēt cilvēkiem, kas Latvijai izsaka nepamatotus pārmetumus. “Viņš ir integrācijas piemērs un parāda – ja cilvēkam ir pozitīva attieksme, viss ir iespējams,” norāda deputāts. Arī A. Bērtulis uzsver B. Hasana fantastisko stāstu. “Tas parāda, ka pēc PSRS sabrukuma cilvēks ar citu priekšvēsturi spēj sevi Latvijā realizēt tik spoži, ka kļūst par vēstnieku. Viņam ir izcilas zināšanas par Latviju – latgaliešu tautasdziesmas, ko viņš ir pētījis, pārzina labāk nekā dažs labs latvietis.”
Vēstniekam EDSO būs jāsaskaras arī ar mūsdienu Eiropas drošības izaicinājumiem – kā Gruzijas un Krievijas konflikts, kā arī jautājumi par pašpasludinātajām republikām. B. Hasans teic, ka viņš savā darbā ar šiem jautājumiem uzsvērs Latvijas pozīciju, atbalstot Gruzijas teritoriālo vienotību.
Brīvajā laikā vēstnieks nodarbojas ar slēpošanu, kā arī lasa latviešu literatūru – Imantu Ziedoni, nesen pārlasījis Gunāra Janovska romānu “Sōla”, vēlas izlasīt vairākus Anšlava Eglīša darbus un sāks to darīt ar “Pansiju pilī”.
