“Mana vērtēšanas skala ir ļoti vienkārša – cik laimīga jūtos tajā, ko daru.” Saruna ar kamaniņu sportisti Ullu Zirni 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Radoša, harmoniska un azartiska – kamaniņu sportiste Ulla Zirne 26 gadu vecumā gatavojas savām trešajām olimpiskajām spēlēm. Par tām vēl nāksies pacīnīties, jo uz trim vietām Latvijas komandā ir piecas kandidātes, bet izaicinājumi viņai patīk – jo lielāka spriedze, jo ērtāk jūtas.
Agro rītu maģija
Pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm Ulla izteicās – šobrīd visa dzīve izveidota tā, kā man patīk. Četrus gadus vēlāk viņa priecājas: “No gada uz gadu, parasti ap dzimšanas dienu vasarā, atskatos uz iepriekšējo posmu, un šķiet, ka katrs ir bijis arvien labāks.
Mana vērtēšanas skala ir ļoti vienkārša – cik laimīga jūtos tajā, ko daru.
Katrā brīdī laimes sajūtu sniedz citas lietas, tā ir motivācija turpināt darīt iesākto un klausīt savām sajūtām. Galvenais ir radošais process, tas man ir vajadzīgs.”
Pagājušajā pavasarī Ulla Zirne cēlās ar saullēktu un vairākas stundas pavadīja īpašā noskaņā, neizmantojot viedierīces.
“Man vienmēr patikusi agro rītu maģija, saullēkta brīdis,” viņa saka. “Patīk posms pēc sezonas, ir brīdis atpūsties, nav treniņu. Parasti mēnesi izmantoju ceļojot, bet pērn sākās pandēmija un pirmo reizi šo laiku pavadīju mājās. Gribēju to veltīt sev un pēc iespējas lietderīgāk. Šogad ne tik mērķtiecīgi katru rītu, bet, ja bija iespēja, izmantoju un izbaudīju.”
Kamaniņu sports meitenes dzīvē ienāca ar asarām – astoņu gadu vecumā mamma sarunājusi ar treneri Ingrīdu Amantovu, lai paņem uz vasaras nometni.
Pirmā apjausma par to, kas ir treniņi, nemaz neesot patikusi, gribējusi pamest, bet trenere arvien saukusi atpakaļ.
Pasaules kausā Siguldā Ulla Zirne debitēja 15 gadu vecumā. Kopš tā laika sporta veids pamatīgi mainījies, arvien lielāku lomu ieņemot tehnikas attīstībai. “Kamanu sports ir radošs, tehnisks, strukturēts – apskatāms no visām pusēm, ļoti daudz nianšu, kurās iedziļināties. Mani par visām lietām interesē detaļas, nevaru virspusēji darīt. Ko māku izdarīt, labprāt arī daru, klausos visu, ko runā treneri un mehāniķi,” viņai imponē arī darbs garāžā ar kamanām.
Kalni un lejas
Pirmās olimpiskās spēles Sočos Ulla sauc par pēdējā brīža iespēju, tobrīd viņai bija tikai 18. Phjončhanai gatavojās ar lieliem mērķiem.
“Ļoti gribēju pēc iespējas labāk un, ja kaut kas nesanāca, bija lielāki pārdzīvojumi, uztraukums. Gribējās, lai viss ir perfekti,” viņa atminas.
“Tagad saprotu, ka sportā tā nav. Gatavošanās process pats par sevi ir ar kalniem un lejām, viss ir par to, kā pārvari un kā uz to skaties, galvenais ir saglabāt pozitīvo sajūtu. Arī šobrīd visādi iet, bet uzskatu, ka viss ir kārtībā, jāturpina strādāt, jāpielāgojas situācijai. Rodas traumas, un par to nav jāsatraucas, bet jāpamaina plāns.”
Vairākās iepriekšējās sezonās sportiste mocījās ar pleca traumu, kas nu savesta kārtībā un ļauj izbaudīt braucienu.
“Ar starta estakādi joprojām cīnos, bija cita trauma, pilnvērtīgi sāku raut startu tikai oktobra otrajā pusē. Pirmajās sacensībās sapratīsim, kas ir sastrādāts vasarā. Testējam tehniku, bet īsto vērtējumu parāda tikai sacensības. Darām pēc labākās sirdsapziņas un ticam, ka viss būs, kā nākas.”
Šobrīd kamaniņnieki iepazīst Pekinas olimpisko spēļu trasi, kur nākamnedēļ sāksies Pasaules kausa sezona. Cīņa par olimpiādi Latvijas dāmām būs saspringta kā nekad, jo uz trīs vietām ir piecas kandidātes.
“Man visvairāk patīk sacensības, un, ja sacensību gars visu laiku ir klātesošs, tas tikai palīdz. Ir interesanti. Visa sezona būs spraiga un katras sacensības – svarīgas. Atbildības sajūta man nāk par labu, jo nozīmīgākas sacensības, jo lielāka koncentrēšanās un vēlme izdarīt labāko. Nebūtu gandarījuma, ja starp savējām būtu pirmā, bet kopumā ietu slikti,” uzsver Ulla Zirne.
Pieraksta sajūtas
“Reizēm paraudu, protams. Kad kaut kam velti sirdi, bet neizdodas, uznāk bēdas,” saka sportiste. “Pagājušās sezonas pirmā puse bija samocīta, un bija brīži, kad šķiet, ka galīgi neiet. Iekāpu vecajās kamanās, un rezultāti uzlabojās, tad pasmejies, cik unikāls ir kamaniņu sports – vienā brīdī šķiet, ka viss ir slikti un neko nemāki, bet viens labs brauciens, sacensības un sajūti, ka vari. Cīņa ar sevi ir visu laiku.”
Prieku viņai sagādājot nevis konkrēts rezultāts, bet brīži, kad kopā ar komandas biedriem, treneriem var atskatīties atpakaļ, cik daudz ir darīts, kur būts, kas piedzīvots, satiktie cilvēki un situācijas.
Ulla jau vairākus gadus savas sajūtas pieraksta. Iespējams, reiz tās tiks apkopotas grāmatā vai kādā citā formātā. Nozīmīga nodaļa tajā noteikti būs veltīta arī modei, dizainam, apģērbam, viņai ir sava apģērbu līnija “Ullalaaa Clothing”. Vasarās tam velta vairāk uzmanības, citā laikā prioritāte ir sports.
Vizītkarte. Ulla Zirne
* Dzimusi 1995. gada 6. augustā
* Kamaniņu sportā no astoņu gadu vecuma
* Sasniegumi: 3. v. EČ stafetē (2020.), 1. v. PJČ stafetē (2015.), 3. v. Jaunatnes olimpiskajās spēlēs (2012.). Olimpiskajās spēlēs – 2018. gadā Phjončhanā 12. v., 6. v. stafetē; 2014. gadā Sočos 18. v.
* Moto: Vienmēr darīt to, kas patīk, un darīt to no visas sirds
* Apģērbu līnijas “Ullalaaa Clothing” īpašniece
