“Ar labklājību tas nav saistīts, tik labi, ka šobrīd, mēs Latvijā nekad neesam dzīvojuši,” Ārsts skaidro strauji pieaugošo sabiedrības nieiecietību 168
“Psihiski vesels cilvēks to nevar izdarīt, jo tas ir īpaši cietsirdīgs noziegums,” Ar viedokli par Tukumā notikušo uzbrukumu Normundam Kindzulim, aplejot viņu ar degšķidrumu un aizdedzinot, dalās Kalvis Pastars, Dr. med., Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs, mikroķirurgs.
“Neatkarīgi no tā, kādi bijuši uzbrukuma motīvi, psihiski vesels cilvēks ko tādu nedarītu, bet, runājot par neiecietību, to zināmā mērā noteikti arī kovids ir ietekmējis,” viņš iezīmē plašāku problēmu mūsu sabiedrībā.
Cilvēks ir sociāla būtne, mums vajag komunikāciju, mums vajag draugus, satikt radiniekus. “Šī pašizolācija atstāj nezibēgamas sekas, to redzam arī slimnīcā – pacienti ir agresīvi, neapmierināti. Cilvēks atnāk, kaut ko uz sitienu nav saņēmis un uzreiz ir neadekvāta reakcija,” mikroķirurgs skaidro.
Kā piemēru viņš min, ja cilvēks pierakstās uz operāciju, visiem zināms, ka jāierodas laicīgi, operācijas ir labi strādājošs mehānisms, kurā pacients tiek pielāgots operācijas zāles darbam, nevis otrādāk, lai nodrošinātu maksimāli daudzu pacientu ārstēšanu.
Ja pacients ierodas astoņos, jo viņam astoņos nozīmēta operācija, bet beigās uz jāgaida stundu, pusotru, daudzi atsakās gaidīt. “Viss tiek mierīgi izskaidrots, bet reakcija ir neadekvāta – kliegšana, raudāšana un patiesībā tas ir smagi!” viņš stāsta.
Pie šī brīža noslogojumam mediķiem vēl nāk klāt pacientu emocionālie pārdzīvojumi un asā reakcija.
“Sabiedrībā valda liela trauksme, skaidrs, ka ar labklājību tas nav saistīts, tik labi, ka šobrīd, mēs Latvijā nekad neesam dzīvojuši, bet, ja paskatās pasaules tendences, trauksme saistīta ar to, ka pasaule tik strauji mainās, ka cilvēks īsti netiek līdzi.
Tehnoloģijas, sociālekonomiskās, ekoloģijas un citas problēmas veido tādu vidi, kas cilvēkam liek justies nekomfortabli un tas rada daudzus kaitinājumus, ļaudis ir aizkaitināti, tāpēc cilvēki paliek arvien neiecietīgāki,” atklāj Pastars.