“Ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli!” Rungainis kritizē valdības atbalstīto likumprojektu par pārtikas cenu regulēšanu veikalos 44
“Visa šī diskusija ir mazliet dīvaina, jo ir skaidrs, ka mēģinājumi nodarboties ar cenu regulēšanu ne pie kāda pozitīva rezultāta principā nevar novest,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Latvijas labums” pauda uzņēmējs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Ģirts Rungainis, diskutējot par valdībā 14.janvārī atbalstīto Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz vienlīdzīgas konkurences veicināšanu pārtikas preču mazumtirdzniecībā.
“Jau ir zināms, ka Latvijas ekonomika jau ilgākā laika periodā atpaliek no Igaunijas un aptuveni pēdējos 15 gadus arī no Lietuvas. Šis ir tipisks sliktas politikas piemērs, kas parāda to, kāpēc ir šī atpalicība. Un šīs te regulācijas pieņemšana, ja tāda eventuāli notiks, tikai faktiski palielinās šo atpalicību tādā vai citādos veidos,” uzskata uzņēmējs Rungainis. Kopumā problēmas sakne lielā mērā ir meklējama pagātnē.
Rungainis turpināja paust: “Mēs zinām, ka šobrīd inflācija Latvijā ir zemāka nekā gandrīz visā Eiropas Savienībā. Likumprojekts stāsies spēkā nākošgad un principā novedīs pie administratīvā sloga izmaksu pieauguma. Un kā tas parasti notiek – tad ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli! Drīzāk tas samazinās produktu piedāvājumu un apgrūtinās vietējo ražotāju produkcijas nonākšanu plauktos un pārdošanu par augstākām cenām. Viss šis vingrojums ir tikai tāda populistiska priekšvēlēšanu retorika.”
Vienlaikus TV24 raidījumā “Latvijas labums” Rungainis atzina, ka pašreizējais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) esot “labs un simpātisks” ministrs, kā arī labi sadarbojies ar uzņēmēju organizācijām. “Bet ir skaidrs, ka politiskā loģiska acīmredzot spiež viņu ar to nodarboties, bet mums šeit [par likumprojektu] ir jārunā pēc būtības. Šī ir slikta un kaitīga politika un mēģinājumi apelēt pie kaut kādiem cilvēku instinktiem, nevis viņiem skaidrot šo situāciju un rezultātā panākt uzlabojumu,” kritiku pauda uzņēmējs Rungainis, diskutējot par plānoto EM piedāvāto likumprojeku, kas paredz vienlīdzīgas konkurences veicināšanu pārtikas preču mazumtirdzniecībā.
Jau ziņots, ka valdība otrdien, 14.janvārī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu vienlīdzīgas konkurences veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā. Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam, vēstīja LETA šā gada 18.janvārī.
Likumprojekts paredz papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu. EM norāda, ka ar likumprojektā ietverto normu tiešā veidā tiktu novērsta atšķirīgā pieeja no lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju puses piemērot būtiski atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm, salīdzināmos darījumos.
Regulējums nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību attiecībās ar piegādātājiem, samazinot nevienlīdzības vai diskriminācijas risku, arī uzlabojot sadarbību kopumā. Tāpat paredzēts precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem, kā arī pārskatīt atbildību par likuma pārkāpumu īstenošanu.
Vienlaikus negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījums papildināts ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kas paredz noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju, kā arī aizliegt vienpusēju sankciju piemērošanu un noteikt gadījumus, kuros tās netiek piemērotas.
Paredzēts arī svītrot tiesības lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam vienoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību par garākiem norēķinu termiņiem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, kas ir garāki par 20 dienām pēc to piegādes.
Vienlaikus par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto prasību neievērošanu turpmāk Konkurences padome (KP) būs tiesīga piemērot naudas sodu pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam līdz 4% no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 700 eiro. KP varēs samazināt kopējo naudas soda apmēru, ja pastāvēs atbildību mīkstinoši apstākļi, piemēram, tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem ir būtiska nozīme pārkāpuma konstatēšanā.
Paredzēts, ka grozījumi naudas soda apmēra izmaiņām stāsies spēkā 2026.gada 1.jūlijā.
Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimā.
Pilnu TV24 raidījumu “Latvijas labums” variet skatīties video šeit:
