Ar kvalitātes zīmi: kā darbojas Somijas Kultūras fonds 0
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
2022. gadā ir plānots, ka Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) atkal tiks finansēts no tabakas, alkohola, kā arī izložu un azartspēļu nodokļu atskaitījumiem. Ceļā uz šo neatkarīgāko VKKF finansēšanas modeli “Kultūrzīmes” nolēma ielūkoties piemēros, kā šobrīd Eiropā darbojas citas kultūras finansēšanas institūcijas. Kā pirmais – stāsts par Somijas Kultūras fondu (SKF) – vienu no lielākajiem privātajiem fondiem Eiropā.
Šopavasar visvairāk pieminētā gadadiena ir pandēmijas zīmē, ieskaitot faktus un dažādas emocijas par pēdējā gadā notikušajiem un nenotikušajiem kultūras pasākumiem. Lielākajā daļā pasaules valstu kultūras iestādes un darbinieki epidēmijas laikā tiek atbalstīti no valsts budžeta līdzekļiem, bet ir daļa valstu, kur papildus šim atbalstam māksliniekiem un zinātniekiem pieejami arī iespaidīgi privāti fondi.
Eiropas Padomes finansētajā pētījumu centrā “Compendium” ir aprēķināts, ka pēdējos gados pirms pandēmijas aptuvenais sponsorēšanas finansējums pasaulē kopumā ir bijis ap 40 miljardiem eiro, no kuriem Eiropā izlietoti tuvu 11 miljardiem jeb nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa no kopējā finansējuma pasaulē.
Kaut arī liela daļa šīs naudas novirzīta sportam un izglītība, pētniecība, sociālā un vides joma ir mazāk atbalstīta, dažu Eiropas valstu dati liecina, ka kultūras sponsorēšana, tostarp atbalsts kultūras mantojumam, bieži ierindojas otrajā vietā.
Eiropas kultūras finansējuma datubāzes pētnieki ir aplēsuši, ka ik gadu privātie līdzekļi aptuveni divu līdz trīs miljardu eiro apmērā veicina kultūras pasākumus, rada un saglabā kultūras iestāžu darba vietas, atbalsta mākslas darbu radīšanu.
Tiek uzskatīts, ka privātais finansējums Eiropā kopumā atbalsta teju pusmiljonu dažādu projektu un tas varētu būt līdz pat desmit procentiem no valstu kultūras budžeta. Protams, katrā valstī situācija ir atšķirīga.
Mūsdienās, kad tik svarīgi šķiet atzīmēt dažādus datumus un gadskaitļus, “Kultūrzīmes” izvēlējās pastāstīt par 1937. gada 28. februāra nozīmi Somijas valsts kultūras dzīvē. Jau nākamajā dienā Latvijas telegrāfa aģentūra “LETA” ziņoja: “Vakar, 28. februārī, Helsinkos nodibināts Somijas kultūras fonds. Tas atvēlējis vienu miljonu marku zinātniskiem pētījumiem. Patlaban fondā skaitās 20 miljoni marku.”
Kopš pagājušā gadsimta 70. gadu beigām 28. februāris, Kalevalas jeb Kultūras diena, Somijā ir karogoti valsts svētki. (1835. gada 28. februārī somu folklorists Eliass Lenrūts publicēja pirmās 32 rūnas no eposa “Kalevala”.)
Ar laika garu
21. gadsimtā Somijas Kultūras fonds ir viens no lielākajiem privātajiem fondiem Eiropā. SKF iekļauj sevī Centrālo fondu, septiņpadsmit reģionālos fondus un vairāk nekā 800 atsevišķu ziedotāju fondus. SKF aktīvus veido vairāk nekā 80 gadu laikā saņemtie ziedojumu un testamentārie novēlējumi.
Jau kopš fonda nodibināšanas ziedotāju loks ir bijis plašs – piemēram, vieni no pirmajiem bijuši bankas direktors un skolotāja –, un paši somi uzsver, ka daudzu ziedotāju raksturīgākā īpašība bijusi taupība. Daudzi iedzīvotāji testamentā novēl SKF savus mūža iekrājumus un nekustamos īpašumus.
Somijas Kultūras fonda darbības uzmanības centrā vienmēr bijis laika gars. Pirmajos gados vissvarīgākais bija atbalstīt tieši somisko kultūru, iepretim jau agrāk pieejamajām Somijas Zviedru kultūras finansējuma iespējām (piemēram, Somijas Zviedru kultūras fonds ir dibināts 1908. gadā un joprojām sekmīgi darbojas).
Kara laika aktuālākais mērķis bija nācijas apvienošana, un tādējādi mākslas un zinātnes veicināšana tika uzskatīta par svarīgu veidu, kā to sasniegt. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados uzsvars tika likts uz vispārējās izglītības veicināšanu, balvām un konkursiem.
Sešdesmitajos gados kā vispārēja tendence parādījās aktīvāka pieeja mākslas attīstībai reģionālā līmenī. To ievērojot, SKF pievērsa uzmanību reģioniem un, aptverot visu valsti, tika izveidota 17 reģionālo fondu sistēma.
Mūsdienās reģionālo organizāciju rīcībā ir trešā daļa no kopējās summas. Pateicoties reģionālajiem fondiem, finansējums ir viegli sasniedzams ikvienā Somijas vietā un, ievērojot SKF vispārējo politiku, reģionālajos fondos tiek ņemti vērā vietējie apstākļi un vajadzības. Reģionālo fondu finansējuma konkursos priekšroka tiek dota attiecīgā reģionā dzimušajiem pretendentiem.
Somijas Kultūras fonds ir atbildīgs investors, jo mērķis ir noteikt ilgtermiņa pozīcijas, nevis nodrošināt ātru peļņu īstermiņā, un svarīga ir arī vienmērīga naudas plūsma. Tā dotācijām izmantotie līdzekļi nāk no dividendēm, īres maksām, procentiem un tamlīdzīgiem ieņēmumu avotiem. SKF tiek uzskatīts par vienu no valsts lielākajiem nekustamā īpašuma turētājiem.
Protams, ekonomiskā situācija Somijā un ārvalstīs atspoguļojas arī fonda ieguldījumos un dividendēs. Kapitāla pieaugumu no 20. gs. 90. gadu vidus līdz 2007. gadam noteica vispārēji pozitīva tirgus attīstība, it īpaši “Nokia” kompānijas panākumi.
Tam sekoja 2008. gada starptautiskā finanšu krīze, kuru izjuta arī SKF, tomēr pat krīzes laikā tika pieņemts lēmums saglabāt kultūras projektu finansējumu pirmskrīzes līmenī. Palielinoties globālajai izaugsmei nākamajā desmitgadē, pieauga arī SKF atbalsts kultūrai.
Ilgtermiņa skatījums
Lūgumus SKF atbalstam iespējams iesniegt četras reizes gadā. Plānots, ka kopumā tā finansējums 2021. gadā zinātnes un kultūras atbalstam būs ap 50 miljoniem eiro. Šā gada pirmajā reizē, 28. februārī, Somijas Kultūras fonds zinātnei un mākslai piešķīra atbalstu 25 miljonu eiro apjomā.
Finansējumu saņēma 1023 akadēmisko un mākslas stipendiju pretendenti, kas nozīmē, ka šo atbalstu savam darbam kultūras jomā saņēma katrs desmitais un zinātnē – katrs astotais pretendents.
Turklāt reģionālie kultūras fondi sadala vēl 13 miljonus eiro. Vislielākās dotācijas 200 000 eiro vērtībā saņēma Skoltu sāmu kultūras fonds un pagājušajā gadā par privātiem līdzekļiem dibinātā Porvo čella akadēmija, kur Somijas talantīgākie jaunie čellisti saņems kvalitatīvu papildmācību. Katru gadu SKF stipendiātu un balvu saņēmēju saraksts tiek publicēts atsevišķā grāmatā.
“Pēdējos gados apzināti esam palielinājuši atbalstu ilgtermiņa akadēmiskajam un radošajam darbam, tāpēc turpmākajos gados grantu saņēmēju skaits var arī nepieaugt, taču cerams, ka kopējā naudas vērtība pieaugs,” Kalevalas dienas attālinātajās svinībās skaidroja SKF valdes priekšsēdētājs Jari Soka.
Tāpat kā pagājušajā gadā, atbalsts zinātnei veido 52 procentus, bet kultūrai – 47 procentus fonda finansējuma. Deviņi procenti dotāciju tiek piešķirti pasākumu organizēšanai, visbiežāk – mākslas pasākumiem.
Starp citu, neizlietoto finansējumu pagājušajā gadā atbalstītiem, bet pandēmijas laikā nenotikušiem kultūras pasākumiem fonds nepieprasa atmaksāt, tādējādi dodot māksliniekiem papildu līdzekļus turpināt radošo darbu.
“Lielāks gods nekā ar valsts finansējumu”
“Kultūrzīmes” sazinājās ar divām šā gada SKF stipendiju saņēmējām.
Māksliniece KIRSIMARIA E. TERENENA: “Somijas Kultūras fonda loma ir ļoti daudzpusīga. Stipendijas saņemšana ir kvalitātes zīme, un man tā ir atvērusi daudz durvju. Atceroties sākotnējo dibinātāju mērķus, man liekas svarīgi ievērot savu pienākumu vispārējam labumam. Šogad savam darbam saņēmu Pāvo Koskinena fonda gada stipendiju un to izjūtu kā īstu Covid-19 laika palīdzību.
Zinu, ka Koskinena kungs ar savu testamentu ziedoja līdzekļus, lai stipendijas saņēmējs justu pienākumu darīt visu iespējamo somu kultūras labā. Somijas Kultūras fonds ir viens no lielākajiem mākslas un zinātnes atbalstītājiem, tāpēc saņemt stipendiju no SKF nozīmē vairāk, ir lielāks gods, nekā saņemot jebkurus valsts finansēta projekta līdzekļus.
Es priecājos, ka man ir izdevies pierādīt savu projektu nozīmīgumu jau vairākas reizes. Viens no būtiskiem aspektiem, saņemot SKF stipendiju, ir iespēja turpināt radīt mākslas darbus, neraizējoties par finansiālajiem līdzekļiem vairākus gadus, jo pārāk mazam vai pārāk lielam finansējumam nepareizā laikā ir iespējami kaitīgi rezultāti.
Es uzticos SKF finanšu stabilitātei un zinu, ka fonda pārstāvji ir ļoti atbildīgi par finansējuma plūsmu un tā caurskatāmību. Pieteikšanās process stipendijai ir sarežģīts darbs. Pieteikuma rakstīšana vien prasa vairākas dienas, turklāt jāpievieno daudz paskaidrojumu.
Esmu piedalījusies tiešsaistes mākslas izstādēs, bet tās drīzāk uzskatu par reklāmas pasākumiem, kas nevar aizstāt iespēju atrasties autentiskā mākslas telpā vai satikties ar mākslas darbu klātienē. Mākslas izstādes ir arī viena no nedaudzajām vietām, kur cilvēks var klusēt, apdomāt un mēģināt samierināties ar apkārt esošajām rūpēm.
Esmu sākusi strādāt pie mākslas darbu sērijas “Baiļu atlants”, tajā būs stāstīts par mūsu kopējām bailēm – arī Covid-19 kontekstā, kaut gan patiesībā šis laiks pasaules baiļu vēsturē ir tikai viena nodaļa. Šajā laikā kultūra ir tas, kas mūs uztur. Tā jau ir, ka daudzas vērtības novērtē vairāk situācijā, kad iespējams to zaudēt. Tagad ir pagājis gads bez koncertiem, un ir skumji.”
“Atbalsta ar atvērtu prātu”
Profesore PIRJO HĪDENMĀ kopā ar darba grupu saņēma finansējumu divu gadu projektam, kurā tiek pētīta literatūras un lasīšanas procesa nozīme cilvēka dzīvē.
“Kultūras fondam ir unikāla loma Somijas mākslas un zinātnes atbalstīšanā. Fonda vēsture un attīstība pierāda, ka somi tic savai valstij un kultūrai. Ziedotāju vidū ir arī daudz ļoti nabadzīgu cilvēku – piemēram, ziedotāju sarakstā ir arī mana vecmāmiņa, kurai nebija iespējas apmeklēt skolu.
Kultūras fonds ir lielākais Somijas privātais fonds, un tas māksliniekus un pētniekus atbalsta ar atvērtu prātu, balstoties uz viņu individuālajiem plāniem. Turklāt Kultūras fonds daudz dara arī pats, piemēram, atbalsta skolēnus, ziedo grāmatas skolām un konsultāciju centriem, kā arī daudz ko citu.
Sabiedrībā Kultūras fonda atbalsts tiek augstu vērtēts. Fondā darbojas neatkarīgi eksperti, un lēmumu pieņemšanai pieteikumi tiek vērtēti daudzpusīgi. Eksperti katru gadu ir citi, tāpēc nav iespējams, ka tie paši vērtētāji kaut kādā veidā ietekmētu lēmumus.
Individuālās stipendijas, kā arī stipendijas darba grupām tiek augstu vērtētas. Arī es saņēmu ļoti daudz apsveikumu, kad parādījās informācija par manu stipendiju. Tagad, Covid-19 laikā, šis atbalsts un finansējuma turpinājums mākslai un zinātnei kļuvis vēl nozīmīgāks.
Mēs tik ļoti ilgojamies pēc kultūras pasākumiem, teātriem, koncertiem, vasaras festivāliem, arī – pēc saviesīgiem notikumiem. Daudzi mākslinieki un mākslas iestādes ir bijuši radoši un piedāvājuši pasākumus tiešsaistē, kas mums, kultūras patērētājiem, ir lieliski, taču kultūras veidotājiem šis ir šausmīgs laiks, kad apdraudēta ne tikai viņu iztika vien.”
UZZIŅA
Somijas Kultūras fonda darbība 2021. gadā
Pirmajā konkursa kārtā tika piešķirtas 500 stipendijas darbam visa gada garumā (2020. gadā – 442).
No tām 321 – akadēmiskajām disciplīnām un 179 – kultūras atbalstam.
Tika piešķirtas 135 daudzgadīgās dotācijas (2020. gadā – 72), no tām 93 – uz diviem gadiem, 36 – uz trim un sešas uz četriem gadiem.
No visām šā gada stipendijām 208 paredzētas atbalstam disertāciju izstrādei.
Helsinku iedzīvotāju īpatsvars starp atbalsta saņēmējiem ir pieaudzis līdz 51%, sieviešu pretendentu īpatsvars zinātnes pieteikumos – 56% un kultūrā – 61%.
