Ar krāsu sabojāts pretrunīgi vērtētais Brektes gleznojums uz 40.vidusskolas sienas 68
Naktī uz 1. septembri ar krāsu sabojāts pēc mākslinieka Kristiana Brektes skices veidotais sienas zīmējums uz Rīgas 40. vidusskolas sienas, vēsta portāls “Delfi”.
“Diemžēl nesankcionētā darbība ir vērtējama kā huligānisms un tīša bojāšana, tādēļ nāksies vērsties policijā par izdarītajiem zaudējumiem,” sociālajā tīklā “Facebook” raksta fonds “Mākslai vajag telpu”.
Jau vēstīts, ka sociālās tīklošanās platformās izraisījās asas diskusijas par latviešu mākslinieka Kristiana Brektes gleznojumu uz Rīgas 40.vidusskolas sienas.
Piemēram, Rīgas domes deputāts Konstantīns Čekušins (S) ievietojis bildi ar attēlu un paudis šaubas, vai ēka, kurā mācās 1.-5.klašu bērni, ir piemērota šādiem zīmējumiem.
Diskusijā, kurā jau ir vairāki simti komentāru, tiek pausti ļoti atšķirīgi vērtējumi, sākot ar to, ka, ja bērnu vecāki nespēj paskaidrot, ka tā ir māksla un tas ir mākslinieka redzējums, tad nez vai viņi vispār kaut ko spēj paskaidrot, līdz aicinājumam sameklēt pacēlāju, iegādāties krāsas un to aizkrāsot.
Tie diskusijas dalībnieki, kuri iebilst pret šo sienas gleznojumu, galvenokārt apšauba tā māksliniecisko vērtību, pauž satraukumu, ka mākslas darbā ir jaušams seksuāla rakstura konteksts, cilvēki attēloti kroplīgi ar vairākām acīm daudzām krūtīm.
Daži aizrunājušies pat līdz tam, ka sienas gleznojuma vietas izvēlei ir politisks konteksts, un tas speciāli uzgleznots uz skolas sienas, kurā mācības notiek krievu valodā.
Diskusijās uzdots arī jautājums, vai minētā sienas gleznojuma atrašanās uz skolas ēkas ir saskaņota ar skolas vadību un vai bērnu vecākiem kāds pajautājis, ko viņi vēlētos redzēt atainotu uz skolas ēkas.
Savukārt tie diskusijas dalībnieki, kuri pauž atbalstu sienas gleznojumam, lielākoties pauž argumentus, ka šis mākslas darbs nav ne šokējošs, ne arī tajā redzams seksuāls konteksts. Atsevišķi diskutētāji norāda, ka viņu bērni mācās šajā skolā un nekādas problēmas šis mākslas darbs bērniem neradīs.
Izskan arī aicinājumi vērsties Rīgas domē un pieprasīt sienas gleznojumu aizkrāsot.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, pagaidām šādi iesniegumi vēl nav saņemti. Pagājušajā nedēļā saņemts viens iesniegums ar lūgumu skaidrot šī darba ideju un mērķi tā pārnešanai uz skolas ēku.
LETA jau ziņoja, ka Akas ielā 10, Rīgā, kopš 9.augusta uzsākts darbs pie murāļa jeb ielas sienu gleznojuma “Veltījums Džemmai Skulmei”, kuru organizē fonds “Mākslai vajag telpu”.
Kā aģentūru LETA informēja fonda pārstāve Lāsma Goba, murāļa skici radījis latviešu mākslinieks Kristians Brekte, taču uz sienas šo skici pārnes mākslinieki Miķelis Mūrnieks un “Kiwie”.
Pēc Gobas paustā, Brekte, iedvesmojoties no Skulmes meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem un kurus māksliniece savā daiļradē it sevišķi daudz izmantojusi pēdējās desmitgadēs, ir radījis mākslas darbu “Veltījums Džemmai Skulmei”. Izmantojot Skulmes radītos meiteņu tēlus no gleznu sērijām “Atgriešanās” un “Modelis”, Brekte turpina naivo estētiku un raugās uz “modeļiem” veidos, kas raksturīgi pašam māksliniekam.
Siena, kas atrodas Akas ielā 10, ir Rīgas 40.vidusskolas izglītības programmas īstenošanas vietai piederīga, un tā izvēlēta apzināti, akcentējot mākslas izpratnes veidošanu jau no mazām dienām, laikmetīgā veidā mudinot bērnus iepazīties ar vizuālās mākslas mantojumu un spēcīgām latviešu personībām, tādām kā Skulme un Brekte.
Fonds “Mākslai vajag telpu” jau iepriekš ir veidojis projektus, kurā tikuši akcentēti 20.gadsimta otrās puses vizuālās mākslas pārstāvji, taču viņu personības un daiļradi interpretēt vienmēr aicināti bijuši tieši mūsdienu mākslinieki. Sienas gleznojums “Veltījums Džemmai Skulmei” ir projekts, kurā tiek realizēts “tilts” starp divu paaudžu māksliniekiem, kuru mākslinieciskajā praksē ir naivisma stilā gleznoti vai zīmēti modeļi, uzsverot abu nepārprotami spēcīgo tēlu sistēmu radīšanas talantu.
