Atis Klimovičs: Ar kopības sajūtu 0
Labi zināmā Veino Linnas romāna “Nezināmais kareivis” trešais ekranizējums skaidri apliecina, ka ievērojami vēsturiski notikumi joprojām ieņem nozīmīgu vietu mūsdienu Somijas iedzīvotāju dzīvē. Visdrīzāk, tieši somu nācijas pašaizliedzībai Otrā pasaules kara gados, aizstāvot valsts neatkarību divos – Ziemas un Turpinājuma karos –, lemts palikt par vienu no centrālajiem motīviem nācijas apvienošanā. Šie kari neapšaubāmi uzskatāmi par būtisku, ja ne būtiskāko un dramatiskāko pārbaudījumu valsts pastāvēšanas simts gados, kas tiks atzīmēta jau 6. decembrī. Turklāt nepieciešams norādīt, ka šajā gadījumā nav runa tikai par somu karavīriem, bet visu sabiedrību, kas spēja apvienoties vienam kopīgam mērķim. Tieši lielā apdraudējuma priekšvakarā apstiprinātā griba atrasties vienā ierindā atstājusi paliekošu iespaidu uz nāciju, kas, savai valstij dzimstot, bija guvusi nopietnu traumu un asiņainā pilsoņkara iespaidā sašķelta uzvarētājos un zaudētājos. Šī tolaik iegūtā atziņa par to, cik svarīga ir spēja apvienoties būtiskiem mērķiem, nav atstāta novārtā arī tagad.
Arī valsts prezidenta Sauli Nīnistes ieskatā somiem ir pamats lepoties ar savu vēsturi, lai gan tā nekad nav bijusi viegla. Latvijas iedzīvotājiem, apcerot pašu valsts izaugsmi, šķiet derīgi ieklausīties Somijas prezidenta teiktajā: “Nabadzīgas, agrāras valsts (Somijas) padarīšana par vienu no stabilākajām, sekmīgākajām un konkurēt spējīgākajām valstīm pasaulē nav iespējama vienas nakts laikā, tas prasījis neatlaidību, upurus un iekšas, arī vīziju.” Te gan derīgi atcerēties, ka Somija atšķirībā no Latvijas savu valstiskumu netika zaudējusi.
Visa gada garumā aizvadīti trīs tūkstoši lielāku un mazāku pasākumu ar saukli “kopā”. Interesanti, ka iniciatīva savu ideju pieteikšanai un realizēšanai dota visiem Somijas iedzīvotājiem un atsaucība bijusi ievērojama. Patiesi – svētku svinēšanas groži Somijā simboliski atdoti tautas rokās – savu svētku pasākumu vai iniciatīvu varējis pieteikt katrs pozitīvi noskaņots cilvēks. Vēl būtiski norādīt, ka simtgades svinēšanā no valsts budžeta atvēlēta pavisam neliela summa – vien 19 miljoni eiro, krietni vien mazāk kā valsts 50. un 80. gadadienas svinībās. Valsts jubilejas gada sauklis “kopā” ietvēris ne vien kopā būšanu un darīšanu, bet arī svētku izdevumu kopīgu segšanu.
Kā redzams beidzamajos gados, arī turpmāk Somija paliks uzticīga savai atbildīgajai attieksmei pret drošību. Saglabājot neitralitāti, ko nesen amerikāņiem apstiprinājis S. Nīniste, valsts neatkarību somi sargāšot paši. Netieši to somi ļāvuši noprast ar veselu virkni lēmumu par savu bruņoto spēku attīstību. Iepriekš ticis paziņots, ka nolemts ārkārtas jeb militāra konflikta gadījumā bruņotajos spēkos sapulcināt 280, nevis 230 tūkstošus karavīru kā līdz šim. 2025. gadā paredzēts uzsākt militārās aviācijas atjaunošanu un kopumā tas izmaksāšot no 7 līdz 10 miljardiem eiro. Nomainīti tikšot arī septiņi kara kuģi. Nesen Helsinkos ticis atklāts Eiropas Izcilības centrs cīņai ar hibrīdo apdraudējumu un, lai gan S. Nīniste tā atklāšanā norādījis, cik šī cīņa ir komplicēta, viņš arī uzsvēris, ka Somija vairs neesot tikai drošības saņēmēja, bet gan tās veidotāja. Vienlaikus Somija skaidri parādot, ka par drošību tā paredzējusi rūpēties sadarbībā ar citām valstīm.
