Ik gadu katrs ES iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kg pārtikas – laiks mainīt paradumus! 55
Sandra Dieziņa, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Iepirkšanās sarakstu veidošana, produktu izvietojums ledusskapī, vadoties pēc derīguma termiņa, mērtrauku izmantošana, sarakstu veidošana par ledusskapja un pieliekamā saturu – tās ir tikai dažas metodes, kā samazināt pārtikas atkritumus.
Par šo aktuālo problēmu tika diskutēts Briselē notikušajā konferencē “Kā samazināt pārtikas nonākšanu atkritumos”. Konferencē izklāstīti risinājumi, kas kalpos par ceļa karti ikvienam pārtikas ķēdē iesaistītajam, to vidū – lēmumu pieņēmējiem, izglītības iestādēm, pētniekiem, uzņēmējiem un mājsaimniecībām.
Ietekmē vidi
Jaunākie dati liecina – ik gadu katrs Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kilogramu pārtikas. Kopumā tā ir aptuveni trešdaļa no visas saražotās pārtikas – 132 miljardu eiro, kas vērtības ziņā ir pielīdzināms vairāk nekā divām trešdaļām ES gada budžeta. Tiek lēsts, ka aptuveni 53% no kopējās izšķērdētās pārtikas rodas mājsaimniecībās, kas vidēji uz vienu iedzīvotāju rada ap 70 kg, un tam ir būtiskas sekas attiecībā uz vidi un sociālo jomu.
Katrs izšķērdētās pārtikas kilograms, kas veidojas piegādes ķēdēs pēdējos posmos, t. i., mājās vai ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumos, rada lielāku ietekmi uz vidi nekā neapstrādāti pārtikas produkti, kuri tiek izšķērdēti saimniecībās.
Balstoties uz jaunākajiem datiem, tiek secināts, ka pārtikas atkritumi veido 7% visu ES izmešu. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ir viena no deputātiem, kas uzskata – tā ir nepieņemama situācija. “Pārtikas ražošanā ieguldīts liels cilvēku darbs, tiek tērētas izejvielas, nevajadzīgi radīti izmeši un nauda galu galā izkaisīta vējā,” tā deputāte, kuras izstrādātais pilotprojekts rezultējies praktiskos ieteikumos, kā pārtikas atkritumus mazināt.
Jāpiebilst, ka pilotprojektus ES budžetā var iesniegt EP deputāti, lai piesaistītu līdzekļus jaunām svarīgu problēmu risināšanas metodēm, taču tikai daļa iesniegto priekšlikumu saņem finansējumu. I. Vaideres pilotprojekts guvis deputātu atzinību, un tajā ietverto problēmu risināšanai ekspertiem piešķirti 650 tūkstoši eiro. “Vairāk nekā pusi pārtikas atkritumu rada tieši mājsaimniecības un patērētāji, tādēļ izvēlējāmies problēmu sākt risināt šajā līmenī. Ekspertu izstrādātie risinājumi ir praktisks ieguvums Latvijai un visai Eiropai, jo palīdzēs īstenot veiksmīgākas pārtikas atkritumu samazināšanas programmas gan nacionālā, gan vietējā līmenī, piemēram, mājsaimniecībās un skolās. Tie ir gan ekonomiska, gan vides un sociāla rakstura ieguvumi,” norāda deputāte.
Sešpadsmit eksperti no dažādām valstīm, izmantojot piešķirto finansējumu, ir radījuši “Eiropas forumu patērētāju pārtikas atkritumu samazināšanai” (European Consumer Food Waste Forum). Viņi izstrādājuši risinājumu efektivitātes novērtēšanas modeli, kā arī apkopojuši labās prakses piemērus pārtikas atkritumu mazināšanā – metodes, kas jau pierādījušas savu efektivitāti.
Jāmaina ikdienas paradumi
Viens no būtiskākajiem pilotprojekta ekspertu secinājumiem – pārtikas izšķērdēšanu ir iespējams samazināt. Šā mērķa sasniegšanu var sekmēt ieradumu maiņas veicināšana, un – kas jo īpaši svarīgi – ir jābūt sistēmiskai pieejai. Tas nozīmē vispirms jau ieteikumus un rīkus mājsaimniecībām, lai būtu iespējams veikt mājsaimniecību apmācību. Tāpat – būtiskas ir izpratnes veicināšanas kampaņas, izglītības programmas klasēs un pasākumi skolu ēdnīcās, pamudinājumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī – valsts pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmu izveide.
Pilotprojektā iesaistītie eksperti secina – pārtikas atkritumu mazināšanas rīki jāpielāgo vietējam kontekstam, paradumiem un kultūras normām. Savukārt izglītības saturā jāfokusējas uz konkrētām, gana vienkāršām ikdienas rīcībām. Mājsaimniecībās jāvērš uzmanība uz katru no pieciem pārtikas aprites posmiem – pārtikas plānošanu, sagādi, uzglabāšanu, pagatavošanu, kā arī patēriņu – un attiecīgi jālieto atbilstošās metodes. Pilotprojekta veidotāji aicina Vides un reģionālās attīstības ministriju, kā arī pašvaldības un izglītības iestādes ieviest jaunos risinājumus.
Jāatgādina – līdz 2030. gadam ES un tās dalībvalstis apņēmušās uz pusi samazināt izšķērdētās pārtikas daudzumu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patērētāju līmenī. EK mērķis ir noteikt ne tikai skaidrus pienākumus dalībvalstīm attiecībā uz pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu, bet arī ierosināt noteikt dalībvalstīm juridiski saistošus pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķus.
