Ēd veselīgāk un mazāk 1
“Ļoti daudzi regulāri pārēdas. Tā ir gandrīz tāda pati atkarība kā alkoholisms un smēķēšana. Alkoholiķis gandrīz nekad neatzīst, ka ir atkarīgs no grādīgajiem dzērieniem. Atrod aizbildinājumu katrai iedzeršanai – te jubileja, te pārmērīgs stress… Cilvēki, kuriem ir liekais svars, bieži apgalvo, ka gandrīz neko neēd, taču svars aug. Noraksta to uz sliktu vielmaiņu vai gēniem. Taču tauki nerodas no zila gaisa. Tie, kuri ēd par daudz, parasti to neapzinās vai negrib atzīt. Daudzi stresa ietekmē nemanot kaut ko iebāž mutē. Tā ir ļoti liela problēma,” stāsta dakteris.
Ieteikums. Ja ir liekais svars, tas nozīmē, ka ēd vairāk, nekā organismam nepieciešams enerģijas ražošanai. Lieko tas noglabā tauku rezervēs. Uzliec uz šķīvja, cik parasti apēd, un pusi nostum nost. Neaizmirsti, ka katru dienu jāēd dārzeņi – jo vairāk, jo labāk, jo tie ir vērtīgs vitamīnu avots. Palielinot to īpatsvaru ēdienkartē, mazināsies liekā svara problēma.
Aiztaupi sev lieku stresu
“Bieži vien paši sev radām ļoti lielu sadzīves stresu, jo apņemamies izdarīt pārāk daudz, bet nevaram pagūt. Dzirdot pārmetumus no sevis vai citiem, uztraucamies. Tā ir normāla atbildes reakcija uz kairinošiem faktoriem, taču ilgstošs stress var negatīvi ietekmēt veselību, mazināt organisma aizsargspējas.
Tā kā daudzi uzņēmumi samazinājuši darbinieku skaitu līdz minimumam, viena daļa palikuši bez darba, bet citi regulāri strādā 12 vai pat 16 stundu diennaktī. Ja esi pārguris, pārpūlējies, stresu var izraisīt katrs sīkums, un tā ietekmē, protams, cieš veselība,” skaidro Andris Lasmanis.
Ieteikums. Regulēt savu darba laiku. Ne velti likumdošanā tas ir ierobežots, lai saglabātu tavu veselību. Pareizi būtu astoņas stundas veltīt darbam, astoņas – atpūtai un astoņas – miegam. Taču atpūtai vajadzētu ietvert arī fiziskās aktivitātes.
Regulāri pārbaudi veselību
Sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās kaites un otrā tipa cukura diabēts neattīstās vienā dienā. Tas notiek pakāpeniski, vairāku gadu garumā, kā, piemēram, holesterīna izgulsnēšanās asinsvadu iekšienē, kad, tiem aizvien vairāk sašaurinoties, rodas stenokardijas un citu slimību risks. Tāpēc nepieciešams regulāri pārbaudīt veselību un, ja konstatē novirzes no normas, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu vai holesterīna līmeni, sekot ārsta norādēm, lai stāvokli uzlabotu vai tas vismaz nepasliktinātos.
Ja ir kāds nepatīkams simptoms, jāvēršas pie ģimenes ārsta un jānoskaidro iemesls. Piemēram, daudzi gadiem cieš no galvassāpēm, dzer pretsāpju tabletes, pat nenojaušot, ka pie vainas ir paaugstināts asinsspiediens.
Ieteikums. Pat ja nav nekādu sūdzību, vismaz reizi gadā dodies pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati. Izmēri asinsspiedienu, veic asinsanalīzi. Jaunībā pietiek ar pilnu asinsainu un cukura līmeņa noteikšanu, bet pēc 40 gadu vecuma vēlams ik gadu pārbaudīt arī holesterīna līmeni.
Izmanto valsts apmaksātos vēža skrīninga izmeklējumus:
1) dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi, proti, citoloģisko izmeklēšanu sievietēm no 25 līdz 70 gadiem reizi trīs gados, saņemot uzaicinājuma vēstuli;
2) krūts vēža profilaktisko pārbaudi, proti, mamogrāfiju sievietēm no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados, saņemot uzaicinājuma vēstuli;
3) zarnu vēža profilaktisko pārbaudi, proti, slēpto asiņu pārbaudi fēcēs 50–74 gadus veciem vīriešiem un sievietēm reizi gadā, vēršoties pie sava ģimenes ārsta.
36,6°C konsultanti ANDRIS LASMANIS, ģimenes ārsts klīnikā ALma
GUNTA ROZENTĀLE, SPKC Neinfekciju slimību datu analīzes un pētījumu nodaļas vadītāja
JANA LEPIKSONE, SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta direktore
