P.S. Kāpēc Krievijai agrāk vai vēlāk nāksies atdot Krimu Ukrainai 43
Skaidro ekonomists, bijušais prezidenta Putina padomnieks Andrejs Illarionovs
Neviens no Kremļa izvirzītajiem argumentiem Krimas “atgūšanas” sakarā neiztur kritiku. PSRS 1954. gadā atdeva Krimu Ukrainai, kas ir fiksēts PSRS, KPFSR un UPSR likumos. Interesanta detaļa: līdz 2014. gadam Ukrainas jurisdikcijā Krima ir atradusies ilgāk nekā Krievijas Federācijas jurisdikcijā (60 pret 34 gadiem).
Krimas okupācijas lietā nav nozīmes bijušām vai esošām, reālām vai izdomātām ekonomiskām neveiksmēm, gluži tāpat kā robežu jautājumā nav nozīmes tam, ka Kaļiņingradas apgabals ir ekonomiski atpalicis atšķirībā no plaukstošās Vācijas un Pečengu un Viborgas rajons nīkuļo atšķirībā no Somijas.
Nav nozīmes 2014. gada 16. marta “okupenduma” rezultātiem, pat ja tie nebūtu falsificēti. 1938. gadā referendumā Sudetos un Austrijā par pievienošanos Vācijai nobalsoja 99% iedzīvotāju, tomēr Sudeti tika atdoti atpakaļ Čehoslovākijai, bet Austrija atguva neatkarību. Interesanta detaļa: pēdējo gadu aptaujas Krimā liecina, ka par pievienošanos Krievijai pozitīvi izteikušies tikai 25 līdz 41% aptaujāto.
Nav nozīmes arī tam, kā par šo jautājumu balsotu Krievijas iedzīvotāji. Krimas piederība neietilpst ne Krievijas valsts, ne Krievijas pilsoņu jurisdikcijā.
Tas arī nav Krievijas un Ukrainas pārrunu jautājums, pat ja pārrunās piedalītos Eiropas Savienība. Ne tikai tādēļ, ka aplaupītajam nav jāielaižas pārrunās ar laupītāju, bet tādēļ, ka ne Krievijai, ne ES nav nekādu tiesību Krimas jautājumā.
Krimas piederības jautājums ir tikai un vienīgi Ukrainas kā starptautiska tiesību subjekta kompetencē. Šīs Ukrainas valsts tiesības ir noteiktas gan Ukrainas konstitūcijas 134. pantā, gan Krimas Autonomās republikas konstitūcijas 1. pantā: Krimas Autonomā republika ir neatņemama Ukrainas daļa. To apliecina arī starptautiski dokumenti: ANO statūtu 2. pants, Helsinku nobeiguma akts, Budapeštas memorands, Krievijas un Ukrainas draudzības un sadarbības līgums.
Kad tas notiks, grūti prognozēt. Austrija tika pievienota Vācijai 1938. gadā. Tās suverenitāte tika atjaunota 1945. gadā. Sudetus Hitlers anektēja 1938. gadā, bet VDR atdeva tos atpakaļ Čehoslovākijai 1945. gadā.
Igaunija, Latvija, Lietuva un Moldova, ko PSRS okupēja 1940. gadā, atguva neatkarību pēc 51 gada.
