Pieredzējušais virsnieks Jānis: Ar ko sašausim krievu tankus? 785
Pieredzējušais virsnieks Jānis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Prettanku ieroču uzlabojumi noveda pie tā, ka tika uzlabotas bruņas, kas spēja labāk izturēt prettanku ieroču munīciju un arī iznīcināt šo tehniku. Šajās sacensībās pārsvaru guva te viena, te otra puse. Pēdējos gados līdzsvars stabili noturējies labi apmācītu kājnieku pusē, izmantojot gan progresīvas vadāmās prettanku raķetes, gan nevadāmas raķetes. Visstabilākās no šīm spējām ir vadāmo prettanku raķešu kompleksiem (PTRK) – kaujas laukos dominē ASV ražotais PTRK “Javelin” modelis. Šis ierocis ļauj vienam karavīram mērķēt un iznīcināt pat vissmagāk bruņoto kaujas tanku ar gandrīz 100% garantētu precizitāti, lielā attālumā ar minimālu risku PTRK apkalpei.
Kā tad ar šo spēju attīstību ir Latvijas armijā? Neliela atkāpe tiem, kas nav saistīti ar militāro jomu, lai saprastu, kas tad īsti ir kārtīgs prettanku ierocis. Prettanku ieroči iedalās lielās kategorijās, kur vienā no kategorijām ir ieroču sistēmas, kas spēj iznīcināt tankus nelielā attālumā – rokas prettanku granātmetēji (RPG), tā saucamās “self defence” (pašaizsardzības) vajadzībām (parasti 400–600 m attālumā no operatora) un PTRK, kas satriec mērķi vairāku kilometru attālumā no operatora.
Latvijas armijā, kā redzams publiski pieejamajā informācijā, izmanto AT4 granātmetējus, ″Carl Gustav″ 84 mm granātmetējus, ″Carl Gustav″ 1110 deviņdesmit mm granātmetējus jeb bezatgrūdes lielgabalus. Iepriekšminētie ieroči galvenokārt ir izmantojami “self defence” vajadzībām kaujai tuvās distancēs. Latvijas armijas sauszemes spēkos, papildu visiem iepriekšminētajiem, izmanto piektās paaudzes PTRK SPIKE kompleksu. Katram no šiem ieročiem ir savi pozitīvie un negatīvie rādītāji.
Lai iznīcinātu tanku ar “self defence” rokas prettanku granātmetēju, tanks jāpielaiž pēc iespējas tuvāk ieroča efektīvā šaušanas attāluma distancei, parasti 400–500 m. Šāds attālums un pat mazāks parasti ir kaujas brīžos, kad cīņa noris biezi apdzīvotās vietās. Šiem ieročiem to mazās masas un izmēra dēļ tas ir pozitīvi, bet, tiklīdz kauja notiek atklātā apvidū, līdzīgi kā Ukrainas stepēs Donbasa teritorijā, šādi ieroči kļūst bezjēdzīgi. Tas tāpēc, ka tanks ar 125 mm kalibra ieroci satriec mērķi 5–6 km attālumā. Citādi ir ar PTRK, it sevišķi modernajiem piektās paaudzes PTRK, kas darbojas pēc principa “izšāvi un aizmirsi” – vari pārvietoties uz drošu vietu.
Vai šāda tipa ieroču sistēmas ir pietiekamā skaitā mūsu aizsardzības nodrošināšanai? Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju, visticamāk, ka ne. Šāda tipa ierocis, kas nenoliedzami ir augstas kvalitātes un atbilstošs mūsdienu karadarbības pamatnosacījumiem, ir tikai vienai no daudzajām Latvijas armijas vienībām. Zemessardzē šādu ieroču pašreiz nav. Nav zināms, cik bieži mūsu puišiem ir iespēja praktiskās šaušanas laikā izšaut vienu kaujas lādiņu ar SPIKE raķetēm, bet šāds “prieks”, visticamāk nav lēts. Iespējams, karavīrus apmāca trenažieru klasēs, bet kā jau minēju, – nepietiekams šo sistēmu skaits ir galvenais nosacījums potenciālajam pretiniekam likt uzsvaru uz vienu vai otru ieroču sistēmu potenciālā kara gadījumā.
Līdzīgi sākumā bija Donbasa kaujas laukā. Kamēr Ukrainas armijai nebija potenciāli drošas un “svaigas” PTRK sistēmas, tikmēr separātistu tanki noteica toni gar kontaktlīniju. 2016. un 2017. gadā frontē parādījās Ukrainas militāri rūpnieciskā kompleksa ražojums PTRK “STUGNA-P”, ko vēlāk sāka dēvēt par ukraiņu “Javelin”. Šis PTRK komplekss ir tikai 4+ paaudzes ar lāzeru vadāmā prettanku raķete, bet tās efektīvais šaušanas attālums 5–6 km no operatora, taču tas lika pazust no kontaktlīnijas visa tipa tankiem un smagajai bruņutehnikai. Vēlāk šo sistēmu sāka izmantot fortifikāciju sagraušanai un apgādes konvoju likvidēšanai.
Šādas sistēmas viegli uzmontēt uz nelielas transporta platformas, tādā veidā paaugstinot tās mobilitāti un manevra iespējas. Papildus tiek iegūts zems siluets un mērķa identifikācijas apgrūtinājums no pretinieka viedokļa. Galvenais nosacījums ir apkalpju apmācība un gatavība pareizi izmantot šādu platformu. Kājnieku vienībām būs nepieciešamas jaunas taktiski tehniskās procedūras (TTP), lai sakautu ar aktīvās aizsardzības sistēmu (AAS) aprīkotus tankus. Ja trūkst liela kalibra kinētisko ieroču (piemēram – tanka vai lielgabala lādiņa), tad būtu nepieciešams samazināt AAS efektivitāti pirms garantētas tanka iznīcināšanas. AAS kritiskās nepilnības limits ir tās nespēja izturēt ugunsgrēku, tās neaizsargātība pret klimatisko apstākļu izraisītu bojājumu (dubļi, putekļi, sals utt.), kā arī tās sistēmas mērķu noteikšanas principi un pretpasākumi, no kuriem katrs ir jāuzskata par atsevišķu un jāveic atsevišķa TTP izpēte. Šeit kā piemērs varētu kalpot Krievijas BS paziņojums par potenciāli jaunas sistēmas radīšanu, kas Krievijas BS pasargā no “Javelin” tipa lādiņiem. Vēlāk izrādījās, ka tas ir tikai tā saucamais RPG siets, kas piestiprināts tanka tornim. Savukārt neilgi pēc šī publiskā paziņojuma klajā nāca Ukrainas BS ar video, kurā šāda veida aizsardzības mehānisms uz viena no mērķa tankiem tika testēts poligonā. “Javelin” tipa PTRK pilnībā satrieca un iznīcināja mērķi.
Latvijas armijas rīcībā šādas ieroču sistēmas ir ierobežotā un kritiski nepietiekamā daudzumā. Neatkarīgi no kaujas norises pilsētā vai atklātā apvidū šādām sistēmām un, galvenais, pieejamajai munīcijai vajadzētu būt katras kaujas vienības rīcībā.
