Ar ko pārsteigs Monsa un Pilzene? 0
Janvāra beigās savu Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu ieskandināja arī Monsa (Beļģijā) un Pilzene (Čehijā).
Ielūkojoties atklāšanas norisēs, šķiet, ka abas kultūras galvaspilsētas ir uz viena – sirreālistiska – viļņa: Monsai tieši atsaucoties uz pasaulē zināmāko, brīžiem sirreālistisko Vinsentu van Gogu un pilsētas ielās ielaižot milzīga izmēra “monstru” Arnē Kvinza instalācijas veidolā, bet Pilzenē – uz gadu ļaujot valdīt cirka atmosfērai ar iespaidīgu karuseli centrālajā laukumā. Pilzene gada gaitā paredz lutināt ar 600 iespaidīgiem un interesantiem kultūras projektiem, bet Monsa – ar 300 notikumiem un tūkstoti mazāka apmēra kultūras aktivitāšu. Iepazīstoties ar plānoto, tā vien šķiet, ka pilsētas vēlas pārspēt viena otru. Pilzene šai “cīņai” ir apbruņojusies ar 420 miljoniem čehu kronu (apmēram 15 miljoniem eiro), bet Monsa – ar 70 miljoniem eiro.
Iepazīstinot ar šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētām, kā Pilzeni raksturojošus atslēgas vārdus var minēt pasaulslaveno Pilzenes alus darītavu “Pilsner Urquell” ar alus darīšanas tradīcijām no 1842. gada, vienu no Čehijas spēcīgākajām hokeja komandām “HC Škoda Plzeň” un futbola komandu “FC Viktoria Plzeň”. Par Rīgu mazliet jaunākā Pilzene, kas var lepoties ar augstāko baznīcas torņa smaili visā Bohēmijas reģionā, ir pievilcīga 165 000 iedzīvotāju pilsēta ar baroka un gotikas elementiem. Savukārt, raksturojot Monsu, jāsāk ar trim objektiem, kas šobrīd atrodas zem UNESCO karoga – izcilo 17. gadsimtā celto baroka torni Belfriju, Eiropā lielākajām un senākajām krama raktuvēm, kas datējamas ar 4300. līdz 2200. gadu pr. Kr., kā arī Dudū svētkiem jeb Doudu, kas noris ik gadu 57 dienas pēc Lieldienām Trīsvienības svētdienā.
Pilzenē kultūras gadu atklāja jau 17. janvārī, kad tās galvenajā laukumā 15 000 skatītāju priekšā uzstājās virkne vietējo un pašmāju mākslinieku. Vakara “naglas” godu izpelnījās Šveices akrobāts, virtuozais virves dejotājs Deivids Dimitrijs. Viņam aizstaigājot līdz pilsētas katedrāles torņa virsotnei, no jauna ieskanējās tās atjaunotie zvani, kas savulaik bija pārlieti lodēs, bet nu, finansēti no iedzīvotāju ziedojumiem, atkal priecēs pilsētniekus un viesus. Gadsimtus seno torni ieskandināja čehu laikmetīgā komponista Marko Ivanoviča darba “Simfonija zvaniem” pirmatskaņojums. Pilzenē piedzimuši vairāki nozīmīgi mākslinieki, kuri šogad “atgriezīsies” dzimtenē ar ievērojamām izstādēm. Tā, piemēram, Eiropa iepazīsies ar Jaunzēlandes 19. gadsimta mākslā nozīmīgā un Pilzenē dzimušā Bomira Lindauera gleznotajiem mauru portretiem, kas vasarā tiks izstādīti Pilzenes “West Bohemian” galerijā. Būtiska jaunatklājama personība ir arī pilzenietis Ladislavs Sutnars, kurš 1939. gadā emigrēja uz ASV, bet pasaules mākslas vēsturē iegājis kā viens no grafiskā dizaina pamatlicējiem, tā dēvētā informācijas dizaina jeb infografikas pionieris. Raksturojot Pilzenes kā Eiropas kultūras galvaspilsētas māksliniecisko noskaņu, svarīga vieta tajā ir barokam un leļļu teātra tradīcijām. Pilsētā tiks atklāta tieši Bohēmijas reģiona barokam veltīta izstāde, kā arī pasaulslavenā leļļu meistara un animācijas filmu režisora Jiži Trnka izstāde. Līdz ar izstādi vērts apmeklēt arī slaveno Alfa teātri, kurā joprojām darbojas Trnkas dēls un mazdēls.
Savukārt Monsa par Eiropas kultūras galvaspilsētu tika kronēta 24. janvārī, pārvēršot pilsētu sirreālā gaismas tēlu un objektu parādē, tādējādi vēloties likt uzsvaru uz tās digitālā sektora attīstību. Atklāšanā iesaistījās ap 100 000 iedzīvotāju, kuri pa vēsturiskās pilsētas ielām klīda sudrabotos bezmaksas apmetņos. Monsa par sevi paspēja atgādināt gan vēl pirms Pilzenes, kad pilsētā uzstādītā Arnē Kvinza instalācija Ziemassvētku laikā daļēji sabruka, radot krietnu satraukumu pilsētas iedzīvotājos. Taču nu Monsas “pūķis” ir no jauna atdzimis. Savdabīgā leņķī šīs pilsētas vēsturi ieskicē līdz 17. maijam apskatāmā izstāde, kas veltīta Vincenta van Goga 125. nāves gadadienai, vēstot par mākslinieka ideju un iedvesmas meklējumiem, kas atainoti skicēs, zīmējumos un sarakstē. Vēsturiski van Gogu ar Monsu saista periods no 1878. līdz 1880. gadam, kad viņš diendienā tika nodarbināts Borināžas reģiona ogļraktuvēs un nolēma pavērst savu dzīvi mākslas virzienā, izstrādājot galvenos savas mākslas pamatprincipus.
Šogad arī aprit 30 gadi, kopš iedibināta Eiropas kultūras galvaspilsētu tradīcija – pirmās šo statusu ieguva Atēnas 1985. gadā. 30 gadi dažādās Eiropas pilsētās aizvadīti ar raibu un pieblīvētu kultūras programmu, kas, ja ne fiziskā formā, tad vismaz garīgā veidolā arī turpmāk ietekmē katras titulētās pilsētas kultūras dzīvi. Abām 2015. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām tomēr ir arī gluži materiāli plāni šajā ziņā. Pilzenei par piemiņu no kultūras galvaspilsētas gada taps jauna mūsdienīga teātra zāle, bet Monsā tiks atklāti veseli pieci muzeji un koncertzāle.
Vērts pamanīt
Izstāde “Vinsents van Gogs Borināžē” no 25. janvāra līdz 17. maijam Monsā.
Gaismas festivāls Pilzenē no 20. līdz 21. februārim.
Izstāde “Napoleons – mākslas patrons” Dusbergas muzejā Monsā līdz 18. jūnijam.
Interaktīvā izstāde “Trnka’s Garden 2” no 26. februāra līdz 24. maijam Rietumbohēmijas muzejā Pilzenē.
Viedoklis
Diāna Čivle, “Rīga 2014” direktore: “Manuprāt, abas šīs pilsētas būs ieguvējas tajās programmas daļās, kurās akcentētas jau tajās pastāvošās un esošās īpašās lietas. Ja runājam par atklāšanas pasākumiem, tieši tas arī mani uzrunāja visvairāk – Pilzenē pasākums, kurā demonstrēja Čehijai raksturīgās leļļu veidošanas tradīcijas, bet Monsā – izstāde “Mons Superstar”, kas vēstīja par pilsētas un reģiona iedzīvotājiem, kuri vēsturiski bijuši saistīti ar zīmīgiem jaunievedumiem vai atklājumiem. Līdzīgi kā Rīgā, abās atklāšanas programmās bija ieskicēta visa gada noskaņa. Pilzenē, piemēram, plānota apjomīga cirka programma. Virves staigātājs no Šveices virs pilsētas laukuma atklāšanas kulminācijā bija simbols drosmei, šodienas cilvēka vērtībai. Monsas atklāšanā vērts izcelt pasākumu plānojumu – viņi centās aptvert dažādas nozares un kultūras pasākumu veidus, kā arī padarīt Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu tuvu un saprotamu pilsētas iedzīvotājiem. Monsai ir 17 partnerpilsētas pa visu reģionu. Diskusija par to, kam ir šis tituls – Eiropas kultūras galvaspilsēta – reģionam vai vienai pilsētai, vienmēr ir pastāvējusi, arī Eiropas Komisijas līmenī. Īpaši aktīvi par to tika diskutēts 2010. gadā, kad Eiropas kultūras galvaspilsēta bija Esene, bet visi atceras to kā Rūras reģiona gadu.”
