Ar ko kultūrā pārsteigs 2012. gadā 0
Nozīmīgākajos sarīkojumos tautas mākslā un tradicionālajā kultūrā ielūkojas Kultūrizglītības un nemateriālā centra direktore Dace Melbārde:
“2012. gads ir būtiskākais posms nākamo – XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku sagatavošanā. No marta līdz maijam Latvijas kori piedalīsies Dziesmu svētku noslēguma koncerta repertuāra pārbaudes skatēs, deju kolektīvu skatēs tiks vērtēts to mākslinieciskais līmenis dalībai deju lieluzvedumā “Tēvu laipas”.
2. jūnijā vīru un sievu kori tiksies salidojumā Ērgļu novada Meņģeļos, bet Preiļos, Saldū, Cēsīs un Elejā notiks Dziesmu svētku ieskaņas koncerti.
Gatavojoties XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku senioru kolektīvu kopkoncertam, Latvijas senioru dziedātāji un dejotāji 26. maijā tiksies Saulkrastu estrādē.
Pēc vairāku gadu pārtraukuma notiks novadu tautas lietišķās mākslas izstādes, kurās tiks izvēlēti darbi Dziesmu svētku Lietišķās mākslas izstādei 2013. gadā.
Viens no lielākajiem gada notikumiem tradicionālajā kultūrā būs starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2012”, kas no 5. līdz 10. jūlijam norisināsies Rīgā, Ikšķilē, Turaidā, Madonā un Vidzemes novados. Šoreiz tā tēma būs “Ceļš”. “Baltica 2012” piedalīsies ap 150 Latvijas etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu, kā arī tautas muzikanti, lietišķās mākslas meistari, amatnieki un stāstnieki.
Lai apzinātu un godā celtu Latvijas iedzīvotājus – unikālu tradicionālās kultūras prasmju un zināšanu lietpratējus, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs aicinās iedibināt jaunu tradīciju – marta beigās un aprīļa sākumā Latvijā organizēsim pasākumu “Satiec savu meistaru”.”
Rīgā viesosies Čaikovska orķestris
Koncertdzīvē priekškaru ver “Latvijas koncertu” direktors Guntars Ķirsis:
“2012. gada pirmajā festivālā “Vīnes klasika” varēsim baudīt klasicisma laika ģēniju daiļradi – skanēs Bēthovena, Mocarta un Haidna skaņdarbi. Atklāšanas koncertā dzirdēsim izcilo krievu vijolnieku Sergeju Dogadinu, kurš 23 gadu vecumā ir jau deviņu starptautisku konkursu laureāts.
Īpaši man gribas izcelt “Rīgas festivālu”, kas notiks no 2. līdz 15. jūnijam, iekļaujot tajā ne tikai mūziku, bet arī deju un vizuālo mākslu. Šā gada “Rīgas festivāla” nagla būs Čaikovska orķestris.
Tā kā sabiedrība “Latvijas koncerti” par savas darbības galveno mērķi izvirzījusi bērnu un jauniešu muzikālo izglītošanu, jau vairākus gadus piedāvājam kādu jaunu mūziklu skolu jaunatnei. 2012. gadā skolēnus priecēs mūzikls “Sūnu ciema zēni”, kuram mūziku komponē Valts Pūce, režisors ir Juris Jonelis, scenogrāfs Uģis Bērziņš, videomākslinieks Roberts Rubīns. Šajā projektā iesaistīti ļoti spoži mākslinieki – Valta Pūces etnogrāfiskais orķestris, Sergejs Jēgers, Marts Kristiāns Kalniņš, Andris Ērglis, Lauris Reiniks, grupas “Dzelzs vilks” solists Juris Kaukulis.”
Hermanis, Liepiņš, Hānbergs…
Teātra skatuvēs ielūkojas Latvijas Teātru darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa:
“Man kā Nacionālā teātra aktrisei vispirms gribas pieminēt Zigmara Liepiņa “Parīzes Dievmātes katedrāli”, kas pirmizrādes priekškaru vērs maijā. Kam patika Kirila Serebreņņikova “Mirušās dvēseles”, noteikti interesanti būs redzēt šā krievu kulta režisora iestudēto G. Bihnera “Voiceku”. Noteikti uzmanības vērts būs arī Alvja Hermaņa “Jevgeņijs Oņegins. Komentāri” pavasarī. Tā kā es vai no galvas zinu “Skroderdienas Silmačos”, manās acīs liela intriga ir Laura Gundara fantāzijas lidojums “Adventā Silmačos”. No Dailes šāgada piedāvājuma manu interesi saistīs luga “Pirmā grēka līcis”, kas veidota pēc Ērika Hānberga darbu motīviem. Tā būs izcila izdevība satikt uz skatuves kopā mūsu vecmeistarus. Ar nepacietību gaidīšu “Indrānus” Elmāra Seņkova režijā M. Čehova Rīgas Krievu teātrī. Arī Anna Eižvertiņas “Skatuvē” iecerētie Jaunsudrabiņa “Vēja ziedi” noteikti izvērtīsies par notikumu.”
No pamatiem līdz jumtam
Kultūrbūvju celtniecības procesā ielūkojas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende:
“Lai arī pilnvērtīgi Gaismas pils varēs uzņemt apmeklētājus 2013. gadā, 2012. gada 18. novembris tomēr būs simboliskais brīdis, kad celtnieki darbu pamatā būs beiguši un sāksies jauns posms – piepildīt Gaismas pili ar augstvērtīgu saturu un īstenot ilgi loloto sapni par mūsu Nacionālo bibliotēku kā pasaules līmeņa zināšanu, kultūras un sociālo centru.
Jau janvāra pirmajā nedēļā svinēsim spāru svētkus Rēzeknes jaunajai koncertzālei, kas nākamgad arī plāno sākt uzņemt pirmos apmeklētājus. Lēmumu par savas koncertzāles – “Lielā dzintara” – būvēšanu pieņēmusi Liepājas dome, un paredzams, ka 2012. gada vasarā varētu sākties ēkas celtniecība. Būvnieki nākamgad turpinās strādāt arī Cēsu jaunajā koncertzālē, lai 2013. gadā tajā varētu notikt pirmais koncerts.”
Liekam pamatus 21. gadsimta muzejam
Pa muzeju piedāvājumu stāsta Kultūras ministrijas muzeju un vizuālās mākslas nodaļas vadītājs Jānis Garjāns:
“Virkne muzeju 2012. gadā dzīvos pārmaiņu priekšvakarā. Renovācijai gatavosies simtgadīgā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka K. Valdemāra ielā. Tiks likti pamati baltajam Nākotnes namam, kas papildinās Okupācijas muzeja tumšo korpusu. 2012. gadā ilgi gaidītu pārmaiņu gaisotnē dzīvos un darbosies Rakstniecības un mūzikas muzejs Pils laukumā un arī Raiņa piemiņas vietas Rīgā, Jūrmalā un Tadenavā.
Bagātīga un starojoša būs Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja organizētā izstāde “Gaismas avots” februārī un martā. Tā būs vairāku Latvijas muzeju kopdarbs un lieliska iespēja parādīt neizsmeļamos muzeju krājums. Sadarbībā ar Krievijas muzejiem mākslas muzeja “Rīgas Birža” izsmalcinātajā interjerā lieliski iederēsies slavenā Sanktpēterburgas un Maskavas juvelieru nama Faberžē darinājumu izstāde, kas paredzēta februārī un martā.
Viens no zīmīgākajiem 2012. gada muzeju pasākumiem būs Turaidas muzejrezervāta organizētā starpdisciplinārā konference “Valoda laikā un kultūrtelpā” par godu valodnieka, publicista un pedagoga Kronvaldu Ata 175. jubilejai.
Tradīcija, kas vieno gan Latvijas muzejus, gan tūkstošiem muzeju Eiropā, ir Muzeju nakts. 2012. gada 19. maija vakarā Latvijas muzejos valdīs ar mūsu nacionālo simbolu – zilo jūru – saistīta noskaņa.”
«Sapņu komanda» un citas filmas
Par spilgtākajiem notikumiem kino 2012. gadā vēsta Nacionālā kino centra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga:
“Vispirms kā svaigai vēsmai vēlētos pievērst uzmanību jaunas režisoru paaudzes pieteikumam 2012. gadā spēlfilmu žanrā.
Tie ir Aiks Karapetjans, kura filma “Cilvēki tur” (studija “Lokomotīve”) stāsta par paralēlajām pasaulēm, kādās mēs Rīgā un Latvijā dzīvojam; Ivars Tontegode, kura filma “Sēņotāji” (studija “Lokomotīve”) stāsta par cilvēka vēlmi atbrīvoties no savas personības nepatīkamākajām šķautnēm un sākt dzīvi no jauna, Jāņa Norda filmas “Mammu, es tevi mīlu” (studija “Tanka”) centrā ir pusaudža personības veidošanās komplicētais process.
Nākamajā gadā gaidāma arī Aigara Graubas filmas “Sapņu komanda 1935” (studija “Platforma”) pirmizrāde – vēsturiska drāma par Latvijas komandas ceļu caur ērkšķiem uz zvaigznēm – uzvaru pirmajā Eiropas čempionātā basketbolā. Vispazīstamākās Latvijas spēlfilmu režisores ārvalstu festivālos Lailas Pakalniņas jaunā filma “Picas” vēstīs par autores skatu uz reāliem notikumiem Latvijā – kriminālstāstu ar sniega bumbas efektu.
Uz ekrāniem parādīsies arī divas ļoti ilgu producēšanas ceļu izgājušas filmas: Latvijas un Krievijas kopprodukcija – Jevgeņija Paškevica “Golfa straume zem ledus kalna” (studija “Nida filma”) un Ināras Kolmanes “Mona” (studija “Deviņi”).
Dokumentālajā kino īpaši vēlētos atzīmēt Latvijas un arī Eiropas mērogā unikālu projektu, ko producējusi jaunā un talantīgā latviešu producente Ilona Bičevska, – starpmediju dokumentālo projektu “15 stāsti par jauno” (studija “Avantis”).
Uzziņa Dažas svarīgas pieturzīmes kultūrā 2012. gadā * Maijas Kovaļevskas solokoncerts Latvijas Nacionālajā operā (marts). * Ludviga Minkusa baleta “Bajadēra” pirmizrāde LNO (aprīlis). * Gaetāno Doniceti operas “Lučia di Lammermūra” pirmizrāde LNO (maijs). * Marinas Rebekas solokoncerts LNO (jūnijā). * Profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” 40. jubilejas koncertu sērija. * Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2012” (5. līdz 10. jūlijs). * Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas inaugurācija (18. novembrī). * Nacionālais filmu festivāls “Lielais Kristaps” (aprīlis). * Izstāde “Ars Viva 2010/11 – Language” (marts – aprīlis) un Kurta Fridrihsona (1911 – 1991) simt gadu piemiņas izstāde “Rīgas mākslas telpā” (maijs – jūnijs). |
