Ar ko ķerbeļrāceņi atšķiras no lapu kārvelēm? Kā tos pareizi audzēt? 0
Ar ko ķerbeļrāceņi atšķiras no lapu kārvelēm? Vai tie ir garšaugi? MADARA KANDAVAS NOVADĀ
Bumbuļu kārvele jeb ķerbeļrācenis (Chaerophyllum bulbosum) ir divgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs – dārzenis. Par tā dzimteni uzskata Vidusāziju. Latvijā kārveles sastopamas arī savvaļā, un šeit tās dažkārt sauc par suņu burkāniem, bet holandieši – par zemes artišokiem. Bumbuļu kārvelē ir daudz barības vielu, tai ir diētiska nozīme cilvēka uzturā. Sakne ir bumbuļveida pārveidne, miza ir pelēcīgā nokrāsā, bet mīkstums – dzeltenīgs. Viedokļi par ķerbeļrāceņa garšas īpašībām atšķiras: daži uzskata, ka tas atgādina mandeles, citi vairāk sajūt pētersīļus. Izmanto līdzīgi kā burkānus – salātos, sautējumos.
Bumbuļu kārveles var kultivēt dažāda sastāva augsnēs, kas mēslotas ar kompostu, bet ne ar svaigiem kūtsmēsliem. Var arī audzēt pēc kultūras, kas saņēmusi organisko mēslojumu. Barības elementu ziņā ķerbeļrācenim patīk fosfors un kālijs, pamatmēslojumā var iestrādāt komplekso mēslojumu, dodot 50–60 g/m2.
Lai sēklas labi dīgtu, tās nepieciešams stratificēt, sajaucot ar smiltīm un ierokot sniegā. Var arī uzglabāt vēsā pagrabā vai ledusskapī.
Augsni sagatavo un ķerbeļrāceņus sēj līdzīgi kā burkānus – iespējami agri, bet mazdārziņā var sēt jau rudenī, lai sēklas izietu stratifikācijas periodu.
Novākšanas gatavību bumbuļu kārvele sasniedz rudenī, kad lapas ir nodzeltējušas. Pēc pāris nedēļām ķerbeļrāceņi kļūs saldāki un miltaināki. Saknes var uzglabāt gan pagrabā, gan stirpā. No kvadrātmetra var iegūt aptuveni 1,5 kg ražas.
Lapu kārvele ( Anthriscus cerefolium) ir garšaugs, ko paretam audzē dārzā. Tas ir viengadīgs vai divgadīgs čemurziežu dzimtas augs, kas savvaļā sastopams Dienvidaustrumeiropā. Aukstumizturīgs, augšanas apstākļu ziņā nav izvēlīgs. Pavairo ar sēklām, ko izsēj dārzā pēc iespējas agri pavasarī vai vēlu rudenī. Atkārtoti sēj ik pēc 10–15 dienām, lai vienmēr būtu jaunas, mazas, mīkstas lapiņas. Lapu kārvele ir līdz 50 cm augsta, zied sīkiem, baltiem ziediem no maija līdz jūnijam. Pārtikā izmanto svaigas lapas un jauno dzinumu galotnes, ko ievāc līdz ziedēšanai. Lapu kārvelei ir anīsam līdzīga smarža un garša.
– Lapu kārvele, līdzīgi kā avotkrese, grib ēnaināku, mitrāku vietu. Augu nedrīkst iekaltēt. Mēģināju sēt dobē saulainā vietā, bet neauga. Lapu kārvelei vislabāk patika ēnā ēkas ziemeļu pusē, – stāsta garšaugu audzētāja Anna Šmite.
