Ar ko īpašas dažādas ābolu šķirnes? 1
“Pēc neatkarības atgūšanas atnācām uz tēva mājām. Skats bija bēdīgs, arī tēva lielais ābeļdārzs nopostīts. Ābolu kārotāji rīkojušies nežēlīgi – lai tiktu klāt pie augļiem, lauzuši zarus. Aizlauztie zari karājās pie kokiem…
Nozāģēt visas vecās ābeles bija žēl, sakopu, cik iespējams. 2005. gada pavasarī un rudenī dārzā atsevišķi no vecajiem augļu kokiem iestādīju jaunas ābelītes, sešas ziemas šķirnes – ‘Sinap Orlovskij’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Antejs’, ‘Spartan’, ‘Auksis’, ‘Zarja Alatau’. Tagad dažas no tām slimo ar vēzi, bet nezinu, kuras tieši šķirnes, jo stādot diemžēl neatzīmēju, kur katras šķirnes koki iestādīti. Āboli glabājas labi, sevišķi tumši sārtie. Rudenī vēl nav ienākušies, bet jau ap Ziemassvētkiem ir ēdami, ļoti garšīgi. Divām šķirnēm tie glabājas sliktāk, bet pārējām ir lieliski arī tagad, pavasarī. Kādas ziemas ābeļu šķirnes vēl varētu stādīt? Vajadzētu tādas, kas būtu izturīgas pret vēzi un kraupi, kurām augļi saldi un ilgi saglabājami.” A. Vonda Ludzas novadā
Šķirņu izlase
Būtībā šajā dārzā iestādīta ābeļu izlase – visas labākās ziemas šķirnes, ko speciālisti iesaka plašākai audzēšanai.
‘Auksis’ ir Latvijā patlaban visvairāk stādītā šķirne. Āboli ienākas septembrī, labā pagrabā tos var saglabāt līdz februārim, pat martam. Augļi ir nedaudz plakani, dzelteni ar sārtumu, ienākušies viegli birst. Garša laba vai ļoti laba, skābeni salda. Koks vidēja auguma, viegli audzējams, ražīgs, maz slimo.
‘Antej’ ir ziemas šķirne ar tumši sarkaniem, ieapaļi koniskiem, nedaudz ribotiem augļiem. To garša saldskāba, laba. Koks vidēja auguma, viegli veidojams, pieticīgs, ražīgs. Kopumā tam ir laba slimībizturība, tomēr smagās augsnēs dažkārt cieš no lapu koku vēža.
‘Belorusskoje Maļinovoje’ ir vēla ziemas šķirne ar purpursarkaniem, apaļīgiem augļiem. Ja retina augļaizmetņus, augļi ir lieli, ja to nedara, – pasīki. Garša laba vai ļoti laba, rudens pusē augļi paskābi, vēlāk saldskābi. Koks ar platu vainagu, ļoti ražīgs, bet raksturīga tieksme ražot pārgadus. Laba izturība pret vēzi, sliktāka – pret kraupi un puvēm.
‘Spartan’ ir vēla ziemas šķirne, augļi līdzīgi ‘Belorusskoje Maļinovoje’, bet saldāki, ar vieglu skābumu. Koks vidēja auguma, ražo labi un ik gadu, izturīgs pret kraupi, bet var slimot ar vēzi un bargās ziemās apsalt. Šķirne ir prasīga – liesā augsnē augs slikti un augļi būs sīki.
‘Sinap Orlovskij’ ir vēla ziemas šķirne ar lieliem augļiem. Tie ir zaļgandzelteni vai dzelteni ar sārtu vaigu, ļoti sulīgi, saldskābi (rudenī paskābi). Koks spēcīga auguma, ar nolīkstošiem zariem, labi ražo katru gadu, maz slimo. Nokavējot vākšanu, augļi birst.
‘Zarja Alatau’ arī ir vēla ziemas šķirne. Koks veido samērā stāvu vainagu, ražo ļoti labi, maz slimo. Augļi vidēji lieli (neretinot augļaizmetņus, pasīki), koši dzelteni ar sārtu vaigu, garšīgi, skābeni saldi. Glabājot var apvīst.
Visas minētās šķirnes ir ar labu ziemcietību, izņemot ‘Spartan’, kas Latgalē mēdz apsalt. Apsalušie koki diezgan bieži cieš no vēža. Tā izplatību veicina arī smaga augsne, pārlieks mitrums. Dažu šķirņu ābeles slimo biežāk, citas – retāk, diemžēl tādu, kas būtu pilnīgi izturīgas pret vēzi, nav.
Kraupis Latgalē ābeles bojā mazāk nekā citos novados, kas tuvāk jūrai. Tāpēc Latgalē sekmīgi var audzēt arī kraupja ieņēmīgo ‘Lobo’, kas izceļas ar tumši sarkaniem, īpaši garšīgiem āboliem. Koks ir samērā neliela auguma, viegli veidojams, ļoti ziemcietīgs. Tā ir ražīga agra ziemas šķirne, bet stipras kraupja infekcijas gados āboli kokā var sapūt.
Saldu augļu mīļotājiem
No iestādītajām ābelēm vismazāk skābuma ir šķirņu ‘Spartan’, ‘Auksis’ un ‘Zarja Alatau’ augļos, pārējām tie ir saldskābi vai skābeni. Grūti ieteikt vēl kaut ko. Ja gribas īsti saldus ābolus, jāstāda rudens šķirnes, piemēram, ‘Kovaļenkovskoje’ un ‘Tiina’, bet tie ilgi neglabājas. Ja nav iebildumu pret sīkiem augļiem, varētu izvēlēties ziemcietīgās ‘Burtnieku Ziemas’ vai ‘Bērsis’ ābeles, tāpat igauņu ‘Tellissaare’. Varētu audzēt lielaugļu šķirni ‘Iedzēnu’, izmēģināt Latvijas jaunās šķirnes.
‘Burtnieku Ziemas’ ir šķirne ar augstu ziemcietību un labu izturību pret slimībām. Āboli nelieli, ieapaļi, sarkani svītraini, saldi, ar vieglu skābumu. Koks ir vidēja auguma, ražo bagātīgi, bet pārgadus. Ienākoties augļi viegli birst.
‘Bērsis’ ir ‘Sīpoliņa’ sēklaudzis, kam koki ir mazāka auguma un daudz ātrāk sāk ražot. Augļi ir nedaudz saplacināti, zaļgandzelteni vai dzelteni ar sārtumu, sulīgi un saldskābi (ne tik saldi kā ‘Sīpoliņam’, toties ilgāk glabājas). Laba ziemcietība, tāpat arī slimībizturība. Raža jāretina, citādi āboli nebūs tik garšīgi.
‘Tellissaare’ līdzīga ‘Sīpoliņam’, taču šai igauņu šķirnei augļi ir lielāki un koks ļoti agri sāk ražot. Āboli ir ieapaļi, dzelteni ar sārtumu, saldi ar vieglu skābumu, ne visai sulīgi. Koks veido ļoti biezu vainagu, tāpēc nav vēlama zaru īsināšana, bet liekie zari jāizgriež. Izturība pret slimībām ir laba, ražo bagātīgi, bet periodiski (katru otro gadu).
‘Iedzēnu’ ir ziemas šķirne ar lieliem, skaistiem un garšīgiem augļiem. Tie ir skābeni saldi, vidēji sulīgi, ļoti stingri, ar vienmērīgu vai svītrainu sarkanu virskrāsu. Koks ir ražīgs, ar labu izturību pret slimībām, bet ar diezgan grūti veidojamu vainagu. Var būt nepieciešami kalcija sāļu miglojumi uz lapām, jo āboli nereti cieš no fizioloģiskas slimības – korķplankumainības.
Aromātiski, ar saldu garšu ir šķirnes ‘Madona’ (‘Iedzēnu’ un ‘Lobo’ krustojums) āboli, šķirne ir ziemcietīga, koki maz slimo.
‘Pure Ametist’ (‘Ametists’) ir ziemas šķirne ar ļoti saldiem augļiem. Āboli ir dzelteni ar mālainu sārtumu. Koki viegli kopjami, maz slimo, tikai dažkārt augļiem novērota korķplankumainība.
‘Sapnis’ ir agra ziemas šķirne. Ziemcietīga, augstražīga, bet ar noslieci uz periodisku ražošanu. Tai ir saldi, vidēja lieluma, izskatīgi augļi, klāti sarkanām svītrām. Saglabājas līdz Jaunajam gadam, pareizā laikā novākti – ilgāk. Laba izturība pret slimībām, taču pret kraupi – vidēja. Stādi meklējami Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijā.
‘Dace’ ir rudens – agra ziemas šķirne, laikus novākti āboli saglabājami līdz februārim vai martam. Āboli garšīgi, skābeni saldi, lieli, sārti ar pelēcīgiem punktiem uz mizas. Koks ļoti agri sāk dot augļus, ražo katru gadu, neslimo ar kraupi. Šķirne ļoti labi novērtēta arī Igaunijā. Stādus piedāvā gan Dobelē (LVAI), gan citās Latvijas kokaudzētavās.
