Ar ko ierakstīs laika grāmatā 2018. gadu kultūrā? 0
Gada mūziķis
Nelsonam – otru reizi “Grammy”
Latvijas diriģents Andris Nelsons 12. februārī otro gadu pēc kārtas Losandželosā saņem “Grammy” balvu par viņa vadībā Bostonas simfoniskā orķestra izpildījumā atskaņotajiem “Deutsche Grammophon” izdotajiem Dmitrija Šostakoviča 5., 8. un 9. simfonijas ierakstiem. Šis ir īpašs gads, kas apliecina no mūsu valsts nākušo diriģentu unikalitāti un vērtību, jo prestižajai ASV mūzikas balvai kategorijā “Labākais orķestra sniegums” tika nominēti uzreiz divi Latvijas diriģenti – arī Mariss Jansons.
Gada izstāde
Ģēniju atspulgs sieviešu portretos
No 25. marta līdz 16. jūlijam apskatāmā unikālā izstāde no Spānijas lielākā muzeja Prado kolekcijas “PRADO 12 raksturi”, kurā pirmo reizi Baltijā var apbrīnot klasiskās glezniecības dižmeistaru – Paolo Veronēzes, Pītera Pauela Rubensa, Antonisa van Deika, Bartolomē Estebana Muriljo, Fransisko de Goijas un citu – 12 daiļrades pērles, ar vairāk nekā 75 000 interesentu kļūst gan par apmeklētāko mākslas notikumu mākslas muzeja “Rīgas birža” vēsturē, gan arī par otro visvairāk apmeklēto izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pēdējo 20 gadu vēsturē. Izstādes ideju izlolo mecenāts Boriss Teterevs, veltot to Latvijas valsts simtgadei.
Gada filma
Interese par nacionālo kino
Ar Vara Braslas ģimenēm adresētās spēlfilmas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” pirmizrādi 17. augustā tiek atklāta Nacionālā kino centra programma “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, un rudenī tai seko divas pilnmetrāžas dokumentālās filmas – režisores Ilonas Brūveres “Ievainotais jātnieks” un Askolda Saulīša “Astoņas zvaigznes”. Simtgades filmas izpelnās lielu skatītāju uzmanību, apliecinot, ka plašai sabiedrībai interesants var būt arī nacionālais kino. Vara Braslas filmu līdz šim noskatījušies 75 242 skatītāju.
Gada “izrāde”
Hermaņa impresijas JRT jaunajās mājās
Pēc ieilgušiem rekonstrukcijas darbiem un vairākkārt pārceltiem nodošanas termiņiem Jaunais Rīgas teātris (JRT) rudenī beidzot tiek pie pagaidu mājvietas bijušās Tabakas fabrikas ēkā. JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ierosina turpmākos gadus teātri dēvēt par “JRT pie Dzemdību nama” un sezonas gaitā atklājas, ka jaunajās telpās gan aktieriem, gan skatītājiem nākas sadzīvot ar virkni tehnisku nepilnību. Īpašu viļņošanos kultūras interesentos tomēr izraisa Hermaņa lēmums sezonas sākumā “pēc savstarpējas vienošanās” sešus JRT aktierus – Edgaru Samīti, Gati Gāgu, Ivetu Poli, Lieni Šmuksti, Vari Piņķi un Andi Strodu – pārcelt ārštatā. “To pateikt viņiem nebija viegli, un iepriekšējā vakarā es smagi piedzēros,” viņš atzīstas, taču decembrī kļūst zināms, ka, turpinoties reformām JRT, štata aktrises pozīciju spiesta pamest arī Inga Alsiņa-Lasmane.
Gada kultūras būve
Mežaparka estrādes pārbūve – uz naža asmens
Gadiem ilgās neizlēmības dēļ saspringto izpildes termiņu ziņā balansējot kā uz naža asmens, vasarā tiek uzsākta Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija, kuras īstenošanai Rīgas dome varēs saņemt līdz 45 miljonu eiro aizdevumu no Valsts kases ar nulles procentu likmi uz 30 gadiem. Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs Dziesmu un deju svētku padomē gan atzīst, ka tās abu kārtu kopizmaksas varētu sasniegt 77 miljonus eiro. Vēl pavasarī visa projekta norise tiek apdraudēta būvnieku sūdzību dēļ par iepirkuma procedūru, tai ievelkoties par vairākām nedēļām, tomēr 20. aprīlī tiek slēgts līgums ar pirmās kārtas būvnieku – pilnsabiedrību “LNK, RERE” – par 32,3 miljoniem eiro (ar PVN), kas par deviņiem miljoniem pārsniedz iepriekš plānotās izmaksas. Lai atvieglotu projekta virzību pēc būvdarbu uzsākšanas, 7. martā valdība estrādei piešķir nacionālo interešu objekta statusu, bet 31. oktobrī tiek svinēti tās spāru svētki.
Gada šovs
Dona dubultpārsteigums šovbiznesā
Tieši Valentīndienā un arī dienu pēc tās “Arēnā Rīga” notiek divi populārā dziedātāja un mūziķa Dona jaunā albuma “Tepat” lielkoncerti, to vēriena un pieprasījuma dēļ godam izpelnoties notikuma godu gada šovbiznesā. Dons ir ne tikai viens no retajiem latviešu māksliniekiem, kurš uzņēmies rīkot lielkoncertu “Arēnā”, bet arī mūziķis, kurš spējis to pulcināt līdz malām pilnu pat divus vakarus pēc kārtas. Abus Dona koncertus kopumā apmeklē ap 20 tūkstošu klausītāju, kas ir līdzvērtīgs sniegums pasaules mūzikas grandiem “Foo Fighters”, kuri pulcē līdzīgu skaitu apmeklētāju vasarā. Dona fanu pūļus iejūsmina gan viena no Latvijas popmūzikas koncertvēsturē iespaidīgākajām dekorācijām – ekrānu konstrukcija milzu piramīdas formā – gan solista nevainojamais dziedājums un mulsie smaidi.
Sagatavojušas: ANITA BORMANE, AIJA KAUKULE
