Ar ko Covid-19 atšķiras no gripas? 5
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gripas un Covid-19 simptomi ir ļoti līdzīgi – paaugstināta temperatūra, klepus, apgrūtināta elpošana, aizlikts deguns, muskuļu sāpes, galvassāpes, nelabums. Pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu bieži vērojams elpas trūkums, sauss, neproduktīvs klepus, izteikts nogurums, garšas un ožas zudums.
“Novembrī, iespējams, sāksies parastās gripas epidēmija. Gribētu uzzināt no atbildīgajām iestādēm, kā cilvēkam saprast un atšķirt, ar ko viņš īsti ir saslimis – ar gripu vai tomēr ar Covid-19,” jautā Roberts Brižs no Kabiles.
Infektologi uzsver, ka “uz aci” to pateikt nevar, vajag veikt laboratoriskās analīzes, piemēram, Covid-19 testu, kas apstiprina vai noliedz šī vīrusa klātbūtni organismā.
Abas infekcijas slimības norit ar līdzīgiem simptomiem. Daudziem Covid-19 norit bez simptomiem, tādēļ cilvēks pat nenojauš, ka inficējies un var inficēt citus.
Gripa turpretī sākas ar drudzi un kaulu laušanas sajūtu, kuru nemanīt nav iespējams. Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna norāda, ka tas, cik bīstams viens vai otrs vīruss, atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, vīrusu daudzuma, kas atrodas uz virsmas, kurai cilvēks pieskāries, veida, kā vīrusi iekļuvuši organismā, piemēram, ar nemazgātām rokām aizskarot seju vai ieelpojot.
Jāņem vērā, ka vienlaikus iespējams inficēties arī ar abiem vīrusiem. Vīrusu inkubācijas periods ilgst no brīža, kad cilvēks inficējies, līdz parādās pirmie simptomi. Gripai tas parasti nav ilgāks par četrām piecām dienām, turpretī Covid-19 – līdz 14 dienām vai pat ilgāk. Visu šo laiku slimais var inficēt apkārtējos.
“Ja simptomi parādās cilvēkam, kurš vakcinējies pret gripu, daudz lielāka varbūtība, ka viņam ir Covid-19, tādēļ nepieciešama ne tikai ģimenes ārsta konsultācija, bet jāveic arī tests.
Covid-19 pacienti stāsta, ka ir ļoti grūti elpot. Daudzi sūdzas par sajūtu, it kā uz krūtīm būtu uzlikts smags akmens, mokošu, nepārejošu klepu.
Pētot stacionēto Covid-19 pacientu medicīniskos dokumentus, redzams, ka daļai slimības sākums bijis tikpat straujš kā gripai, bet daļai gripas slimnieku bijuši Covid-19 līdzīgi simptomi,” norāda profesore Ludmila Vīksna, uzsverot, ka mājas apstākļos vai pat ģimenes ārsta kabinetā pēc klīniskās ainas jeb pacienta sūdzībām vien diagnozi diemžēl noteikt nav iespējams, vajadzīga papildu izmeklēšana – SARS-CoV-2 vai A/B gripas eksprestests.
Piemēram, A/B gripas vīrusus E. Gulbja laboratorijā var noteikt par 12,70, bet SARS-CoV-2 par 41,50 eiro. Testi ir svarīgi, jo ļauj ārstam izvēlēties ārstēšanas taktiku, piemēram, gripas pacientam izrakstīt recepšu medikamentus pret šo infekcijas slimību, bet Covid-19 slimnieku ārstēšanu vērst uz simptomu mazināšanu.
Drošības pasākumi pasargā
“Pacientiem, kuriem Covid-19 norit smagi, palīdzēt var tikai slimnīcā, jo viņu organismam nepieciešama skābekļa padeve. Gripas slimniekiem tas nepieciešams reti. Abos gadījumos slimībai var pievienoties plaušu karsonis.
Gripas pacientiem tiek bojāti sīkie asinsvadi, tādēļ bieži vien sākas asiņošana, rodas saasiņojumi plaušās, kas ir biežākais, pašu gripas vīrusu izraisītais nāves iemesls.
Covid-19 gadījumā cieš sīkās plaušu alveolas. Iekaisums ir tik masīvs, ka faktiski tiek skartas visas plaušas, skābekļa trūkuma dēļ tas netiek piegādāts arī citiem orgāniem,” to, kādēļ šīs abas vīrusu infekcijas var beigties letāli, skaidro Ludmila Vīksna.
Latvijas infektologi šobrīd pēta komplikācijas, kas veseliem cilvēkiem radušās pēc pārslimotas koronavīrusu infekcijas. Pirmie rezultāti liecina, ka vairākas orgānu sistēmas vairs nav tik labā stāvoklī kā pirms saslimšanas. Cietušas ne tikai plaušas, bet arī nervu sistēma, aknas, nieres, sirds.
Profesore Ludmila Vīksna apstiprina, ka ieviestie drošības pasākumi ir iedarbīgi arī cīņā ar sezonālās gripas izplatību. “Pateicoties Covid-19 pandēmijai, liela daļa sabiedrības tos ievēroja, tādēļ, piemēram, dienvidu puslodē šogad saslimušo ar gripu bija daudz mazāk nekā iepriekš.
Tas liecina, ka drošības pasākumi – distancēšanās, masku valkāšana, roku mazgāšana, virsmu dezinfekcija, telpu vēdināšana – bijuši efektīvi,”
norāda Ludmila Vīksna, atgādinot, ka regulāri vajag veikt arī mājas uzkopšanu, izmantojot ne tikai ūdeni, bet arī dezinfekcijas līdzekļus ar pietiekamu spirta daudzumu.
“Šī gada gripas vakcīnā no četriem komponentiem trīs ir mainīti atbilstoši aktuālajam gripas vīrusam. ASV un dažās Eiropas valstīs šajā sezonā jau izmanto īpašu paaugstinātas aktivitātes gripas vakcīnu, kas izstrādātas gados vecu cilvēku aizsardzībai. Ceru, ka nākamgad tā būs pieejama arī Latvijas senioriem,” norāda profesore, mudinot aktīvi izmantot valsts apmaksātās vakcinācijas iespējas.
Ja saslimis bērns
Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe Liene Čupāne apstiprina, ka abām slimībām simptomi ir ļoti līdzīgi.
“Līdz šim esam novērojuši, ka bērniem Covid-19 norit vieglāk nekā pieaugušajiem, taču jāņem vērā, ka slimība ir jauna – kopš tās uzliesmojuma nav pagājis pat gads.
Turpretim gripas norise bērniem var būt arī ļoti smaga.
Taču bez laboratoriskiem izmeklējumiem pateikt, ar ko bērns saslimis – ar gripu vai Covid-19 –, var būt ļoti grūti, jo abos gadījumos var būt sūdzības gan par paaugstinātu temperatūru, gan augšējo elpceļu, gan gremošanas trakta radītiem simptomiem. Gripai gan raksturīga strauja temperatūras paaugstināšanās vienlaikus ar muskuļu sāpēm.
Tikai ārsts, veicot vīrusu eksprestestus, piemēram, siekalu testu Covid-19 infekcijas atklāšanai, var droši pateikt, vai tā ir gripa vai jaunā koronavīrusa izraisītā saslimšana,” uzsver bērnu infektoloģe, piebilstot, ka rudenī un ziemā cirkulē arī citi augšējo elpceļu vīrusi, piemēram, adenovīrusi, rinovīrusi.
Atšķirībā no pieaugušajiem bērni, kuri saslimst ar Covid-19, daudz retāk nokļūst slimnīcā. Stacionēšanas iemesls visbiežāk ir augsta ķermeņa temperatūra, klepus. Liene Čupāne teic, ka šie bērni slimnīcā neuzturas un pēc izmeklēšanas turpina ārstēties mājās.
Jaunākā skolas vecuma bērniem slimība bieži norit bez simptomiem vai vieglā formā. Taču no Apvienotās Karalistes un citām valstīm saņemta informācija arī par ļoti smagiem gadījumiem, kādi, par laimi, Latvijā nav bijuši. Taču katru gadu bērnu slimnīcā nonāk mazie gripas pacienti ar tādiem simptomiem kā augstas temperatūras izraisīti krampji, sāpes vēderā, vemšana, neiroloģiskas reakcijas, vidusauss iekaisums, pneimonija.
Kopējais un atšķirīgais
Gripa
l Gripas vīrusi pieder pie Orthomyxoviridae dzimtas, smagi noritošu slimību cilvēkam galvenokārt ierosina tikai A un B tipi.
l Gripas vīrusi ir ļoti mainīgi, jo ik pa brīdim notiek vīrusu mutācija – vai nu sezonālās izmaiņas, vai pat dažādu gripas vīrusu krustošanās rezultātā rodas jauns vīruss, izraisot pandēmiju (100 gadu laikā tas noticis četras reizes).
l Gripas simptomi parādās vidēji divu dienu, retāk sešu dienu laikā pēc inficēšanās.
l Gripai ir raksturīgs pēkšņs sākums, kad slimniekam parādās daži vai arī visi no šādiem simptomiem: drudzis, klepus, kakla sāpes, iesnas vai aizlikts deguns, sāpes acu ābolos, kaulu laušanas sajūta; galvassāpes, drebuļi, nogurums; dažkārt caureja un vemšana.
l Iespējamās gripas komplikācijas: plaušu iekaisums, t. sk. bakteriālas pneimonijas; deguna blakus dobumu un vidusauss iekaisums; hronisku slimību, piemēram, hroniskas sirds mazspējas, bronhiālās astmas vai cukura diabēta, paasinājums.
l Pret gripu iespējams vakcinēties, pieejami efektīvi recepšu medikamenti.
Covid-19
l SARS-CoV-2 ir lielas koronavīrusu dzimtes pārstāvji, no kuriem cilvēkus inficēt var tikai septiņi, tajā skaitā MERS-CoV, kurš izraisa Tuvo Austrumu elpošanas sindromu jeb MERS un SARS-CoV ar smagu akūtu elpošanas sindromu jeb SARS.
l Atšķirībā no gripas jaunais koronavīruss nav tik mainīgs, tādēļ Covid-19 nav sezonāla rakstura.
l Covid-19 pacientiem simptomi var parādīties līdz 14 dienām pēc inficēšanās un visu šo laiku viņi var inficēt apkārtējos.
l Slimības komplikācijas var būt smagas un sekas ilgstošas, skarot daudzas orgānu sistēmas, turklāt pacientu mirstība pasaulē šobrīd ir apmēram piecas reizes lielāka nekā no gripas.
l Covid-19 ārstēšanai pagaidām nav efektīvu zāļu, nav arī vakcīnas, kas pasargātu no saslimšanas. Atbalsta terapijai tiek izmantots skābeklis, bet smagi slimus pacientus elpina ar plaušu mākslīgās ventilācijas aparātiem.
Slimību profilakses un kontroles centrs
