Ar ko atšķiras semi, demi, lakto un cita veida veģetārieši? 0
Ar vārdu veģetārietis saprotam, kādu, kurš uzturā nelieto gaļas, piena produktus un zivi, tomēr nekas nav tik strikti nodalāms, arī šim dzīvesveidam un uzturam ir dažādi paveidi.
Veģetārismam ir daudz veidu, tāpēc, iespējams, izslēdzot no uzturu gaļu, bet ēdot zivis un lietojot piena produktus, cilvēks sevi neuzskata par veģetārieti. Ir semi vai demi veģetārieši, kas izslēdz sarkano gaļu.
Pescetarian (pescetārieši) – izslēdz sarkano, putna gaļu, paliek zivis, jūras produkti.
Ir lakto/ovo veģetārieši – uzturā lieto piena produktus. Vēl ir arī vegāni, kuri nelieto nekādus dzīvnieku valsts produktus, svaigēdāji, frutārieši. “Tas varbūt ir iemesls, kāpēc aptaujās neparādās lielāks veģetāriešu procents, proti – cilvēks izvēlas konkrētu uzturu, bet neuzskata, kas tas atbilst jēdzienam veģetārietis,” saka uztura speciāliste, Mg.sc.sal. uzturzinātnē Liene Sondore.
Pirms ieviest izmaiņas uzturā – konsultēties ar speciālistu
“Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēki pievēršas veģetāram uzturam. Tomēr pirms kardinālas ēdienkartes maiņas ieteiktu konsultēties ar savu ģimenes ārstu un veikt nepieciešamās analīzes, lai saprastu, vai organismam nekas netrūkst,” iesaka uztura speciāliste. Viņa norāda, ka veģetārs uzturs var būt pilnībā veselīgs, pilnvērtīgs, bet tas prasa laiku, ēdienkartes plānošanu, finanses.
Tieši tāpat pilnvērtīgs vai nepilnvērtīgs var būt arī visēdāja uzturs, ja cilvēks pārtiek no gataviem pusfabrikātiem, saldumiem, trekniem, saldiem ēdieniem. Svarīgi ir sekot līdzi kvalitatīvām olbaltumvielām – dzīvnieku vai augu valsts, kādas tās tiek uzņemtas, kā produkti tiek pagatavoti. Vēl jāņem vērā, ka ne visas uzturvielas pilnībā organismā uzsūksies. Piemēram, liels balastvielu daudzums kavēs vitamīnu, minerālvielu uzsūkšanos.
“Uzturs ir jāpapildina katru dienu un katrā ēdienreizē ar saliktajiem ogļhidrātiem, balastvielām, kvalitatīviem taukiem. Ikdienas jāuzņem vismaz 500 g dārzeņu, 200-300 g augļu, jādzer pietiekami šķidrums,” savu ieteikumu sniedz uztura speciāliste.
Jaunieši vairāk izvēlīgi uztura izvēlē, tikai 55% sevi sauc par visēdājiem
Visēdāju vairāk ir vīriešu vidū – sevi par tādiem sauc 70%, bet sievietes – 62%. Visēdāju skaits lielāks ir vecumā no 55-63 gadiem, jaunāku cilvēku vidū šādi ēšanas paradumi ir arvien mazākam skaitam cilvēku. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 par jebkuru pārtikas produktu lietotāju sevi sauc tikai 55% respondentu, bet vismaz 1% jauniešu sevi sauc par veģetāriešiem.
Izglītotāki un labāk atalgoti cilvēki – izvēlīgāki savā uzturā
Interesanta tendence novērojama, analizējot respondentu atbildes salīdzinājumā ar viņu iegūtās izglītības līmeni. Jo augstāka izglītība, jo mazāk cilvēku sevi pieskaita visēdājiem.
Cilvēku ar pamatizglītību vidē sevi par visēdājiem uzskata 72% respondentu, bet starp tiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību – 56%. Tāda pat tendence novērojama jautājumā par veģetāra dzīvesveida piekopšanu. Proti, cilvēku ar augstāko izglītību vidū sevi par veģetāriešiem sauc 1% aptaujāto, bet cilvēku ar pamatizglītību vidū veģetāriešu praktiski nav un aptaujas metodoloģija uzrāda rezultātu 0%.
Interesanti, ka arī atkarībā no ienākumu līmeņa samazinās to cilvēku skaits, kuri uzturā lieto visus produktus.
Tas ir – cilvēki ar augstiem ienākumiem 57% gadījumu norādījuši, ka ir visēdāji, kamēr cilvēku ar zemiem ienākumiem vidū visēdāji ir 71%.
Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki ar augstiem ienākumiem vairāk pievēršas veģetārismam – aptaujas dati rāda, ka cilvēki ar augstiem ienākumiem sevi vairāk pieskaita pie tiem, kuri neēd kādu produktu, jo tas negaršo – tādi ir 30%, kamēr par veģetāriešiem sevi sauc niecīgs skaits šādu aptaujas dalībnieku.
Uztura speciāliste norāda, ka plānots veģetārs vai vegāns uzturs prasa lielākus līdzekļus. “Arī, ja izvēlamies uzturā lietot tikai bioloģisko produkciju, tā maksās vairāk. Ja mājsaimniecībā ir lielāki ienākumi – var atļauties ikdienā ēst dārgākus produktus. Tas nav vienmēr tik precīzi definējams, jo ir arī pusfabrikāti, kas maksā dārgi, bet cilvēki ar zemākiem ienākumiem tos pērk un lieto,” teic Liene Sondore.
Dati iegūti no “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”, kas ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
