Ar ko atšķiras saules aizsargkrēmi? 0
Saules ultravioleto (UV) staru radītais kairinājums nav veselīgs un grauj ādas imunitāti, bet ilgtermiņā tas var pastiprināt ādas vēža riskus. Lai tā nenotiktu, ieteicams lietot saules aizsargkrēmu, jo pēc tā uzklāšanas āda veido katra cilvēka fototipam atbilstošu un veselīgu iedegumu, stāsta dermatoloģe (ādas ārste) Lauma Valeine.
Ziemas mēnešos – arī visiem tiem cilvēkiem, kuriem ir pigmentācijas traucējumi, apsārtums jeb kuperoze un ādas vēža vēsture.
Saules aizsarglīdzekļi nopērkami kā spreji, krēmi un losjoni, un katram var būt dažāds saules aizsargfaktoru līmenis (SPF). Tas rāda, cik procentus saules starojuma aizsargfiltrs spēj absorbēt. Piemēram, SPF 50 saturošs aizsargkrēms spēj absorbēt 97–98% ultravioletā starojuma, SPF 30 – 96%, SPF 20 – aptuveni 94%.
Fizikālie atstaro gaismu un bloķē saules staru iedarbību; tos var lietot bērniem. Šie krēmi bieži vien ir ar toni, lai redzētu, uz cik liela ādas laukuma tas uzklāts.
Ķīmiskie filtri satur ķīmiskus savienojumus, kas darbojas šūnu līmenī un palīdz aizsargāt pret šūnas kodola bojājumiem, kuri brīvo radikāļu dēļ veidojas ādā. Šādi saules aizsarglīdzekļi ieteicami cilvēkiem ar ādas problēmām novecošanas, pigmentācijas dēļ.
Fizikālos filtrus saturošie krēmi iedarbojas uzreiz, tāpēc tos var uzklāt tieši pirms iziešanas saulē, bet ķīmisko filtru iedarbībai nepieciešams kāds laiks, tāpēc tie jāuzklāj 20–30 minūtes pirms došanās ārā.
Daudzi saules aizsargkrēmi ir ūdensizturīgi, tomēr tas nenozīmē, ka var visu dienu peldēties vai atrasties saulē, atkārtoti neuzklājot, uzsver Lauma Valeine. Gan fizikālo, gan ķīmisko filtru saturošs saules aizsargkrēms jāatjauno ik pēc 2–3 stundām. Tāpat to vajag izdarīt arī pēc peldes, skriešanas, pludmales volejbola vai jebkuras citas aktivitātes, kas saules staros izraisa pastiprinātu svīšanu.
Svarīgi pārbaudīt saules aizsargkrēma derīguma termiņu – pēc tā beigām līdzeklis vairs nepilda savas funkcijas un nav ieteicams.