Bijusī Vācijas aizsardzības ministre darbojas gluži kā kaujā 3
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2015. un 2018. gada ziņojumi par stāvokli savienībā un Urzulas fon der Leienas Eiropas Parlamentam (EP) adresētais vēstījums šī gada 16. jūlijā sniedz vienu no iespējām aplūkot ES virzības trajektoriju pēdējos gados – kādas ir EK galvenās vadlīnijas, izmaiņas tajās, kādas jaunas vadlīnijas un akcenti parādās.
Reaģēšanas vietā sava dienaskārtība
Jau dažādu vēršanos pie EP ievadteikumi vienlaikus iezīmē gan abu EK priekšsēdētāju pieeju vēsturei, gan arī atšķirīgos uzstādījumus. Savas 2015. gada uzrunas par stāvokli savienībā pirmajos teikumos Junkers akcentē, ka Eiropai izvirzītie izaicinājumi nepieļauj citu iespēju, kā tos aplūkot “izteikti politiskā perspektīvā, ļoti politiskā manierē un stingri paturot prātā mūsu lēmumu politiskās sekas”.
Savā 2018. gada vēstījuma ievadā iepriekšējais EK priekšsēdētājs atceras pirms vairāk nekā gadsimta aizsākušos Pirmo pasaules karu, pasvītrojot – Eiropa šobrīd ir miera garants, nevis ka “mēs atrastos uz jaunas katastrofas robežas”. Junkera ziņojumos skaidri ģeopolitiski akcenti iezīmē plašu ģeogrāfiju.
Fon der Leiena ir introvertāka, piedāvā citas dimensijas, no kurām vienu raksturo frāze “ar lepnumu iespējams teikt – visbeidzot sieviete kandidē uz EK priekšsēdētāja amatu”, kā arī zibens spērienu no skaidrām debesīm atgādina definētā prasība pēc dzimumu līdztiesības komisāru kolēģijā.
“Nav pietiekami daudz Eiropas Savienībā. Un nav pietiekami daudz savienības šajā savienībā.” Šāda veida spriedzes pilnu un uz konsolidāciju mudinošu izteikumu netrūkst Junkera 2015. gada runā, toties tagad viens atsevišķs teikums – “Ja mēs esam vienoti [ES] iekšienē, neviens mūs nesašķels no ārienes” – konceptuāli raksturo daudz vairāk stabilizētas ES vērtējumu fon der Leienas vēstījumā.
“Mēs esam atstājuši aiz muguras krīzes menedžmenta ēru un tagad varam lūkoties uz priekšu,” šogad droši definēja fon der Leiena, tomēr viņa ģeopolitiku skar mazāk nekā Junkers.
Leiena ievērojami vairāk runā par ekonomiku, tiesiskumu, demokrātiju, darbu un jaunatni, viņa piedāvā daudz svaigu un pat negaidītu iniciatīvu, kuras neraksturīgas tradicionālajam lielās politikas spēles laukumam.
Eiropai, kurai agrāk nācies daudzkārt rēķināties ar dažādiem izaicinājumiem, 2019. gadā reaģēšanas vietā pienācis laiks izvirzīt savu dienaskārtību, koncentrēties uz savām politikām – lai arī ekonomikas bremzēšanās brīdī.
Migrācijas vieta dienaskārtībā
Pirmā plaši iztirzātā prioritāte Junkera 2015. gada 9. septembra vēstījumā ir bēgļu krīze. Viņš uzsver, ka kopš gada sākuma jau pusmiljons cilvēku veikuši savu ceļu uz Eiropu, paliekot galvenokārt Grieķijā, Ungārijā un Itālijā, – šīs valstis “nedrīkst pamest vienas, lai tās saviem spēkiem tiktu galā ar šo izaicinājumu”.
EK priekšsēdētājs pauž, ka pienācis laiks ES kopējai rīcībai, savā argumentācijā skrupulozi pievēršoties Eiropas piespiedu migrācijas vēsturei – sākot ar hugenotu bēgšanu no Francijas 17. gadsimtā līdz faktam, ka Polijas sāpīgās vēstures līkloči 20 miljonus poļu piespieduši dzīvot ārpus savas valsts robežām.
Pēc sekojušajiem migrācijas izraisītajiem satricinājumiem šī tēma Junkera 2018. gada vēstījumā jau atkāpusies uz tā vidusdaļu. “Pieci no septiņiem komisijas priekšlikumiem Kopējās Eiropas patvērumu sistēmas jomā tikuši akceptēti,” rezumē Junkers, piebilstot, ka centieni migrācijas menedžmenta jomā nesuši augļus – plūsmas uz Vidusjūras reģioniem mazinājušās.
“Un mēs piedāvājam paātrināt pretlikumīgi iekļuvušo migrantu atpakaļatgriešanās procesu,” piebilst Junkers.
Gadu vēlāk, fon der Leienas ziņojumā, kurā izdalīti pavisam seši galvenie punkti, karstas diskusijas izraisošais ārējo migrantu jautājums rūpīgi aplūkots ceturtajā punktā “Eiropas dzīvesveida aizsargāšana”; tā izklāsta sākumā EK priekšsēdētāja pievēršas stipru ES ārējo robežu nozīmīgumam, centrālo vietu to stiprināšanas jautājumā ierādot Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūrai “Frontex”, kuras skaitliskā sastāva mērķrādītājs jāsasniedz trīs gadus agrāk.
Tālāk fon der Leiena pievēršas Šengenas zonai – “mūsu pārticības, drošības un pamatbrīvību pamatdzinējspēkam” – un akcentē nepieciešamību ciešāk sadarboties ar migrantu izcelsmes un tranzīta zemēm.
Kā krešendo migrācijas stabilizēšanas priekšlikumu partitūrā mūs pietuvina kulminācijai – augstākajā ES līmenī skaļi tiek pieminēta migrantu plūsmas nodrošinošo kriminālo grupu biznesa modeļu salaušana un ES pašas lemšana par to, kuri un kādi emigranti nonāks kontinentā, proti, “legālai migrācijai mums jāpalīdz uzņemt cilvēkus ar prasmēm un talantiem, kas mums vajadzīgi”. Tātad ES migrācijas politikā vairāk tuvosies anglosakšu modelim.
Kurss uz klimatneitrālu kontinentu
Viena no galvenajām robežšķirtnēm, kas nodala Junkera un fon der Leienas runas, ir pievēršanās klimata pārmaiņām. 2015. gadā Junkers šo tēmu aplūko vēstījuma beigās, vienlaikus tai atvēlot nozīmīgu vietu, lai ar lepnumu minētu kā vienu no piemēriem, kur Eiropa iekarojusi līderes vietu pasaulē.
“Dažās pasaules daļās klimata pārmaiņas maina konfliktu avotus – kontrolei pār dambi vai ezeru var izrādīties lielāka stratēģiska nozīme nekā naftas pārstrādes rūpnīcas pārvaldīšanai.”
Gadu vēlāk klimata tēma fon der Leienas sarakstā ir pirmā starp galvenajām – un kļūšanu par pirmo klimatneitrālo kontinentu apzīmē kā mūsu laiku lielāko izaicinājumu un iespēju: “Mums jākļūst par pasaules līderiem aprites ekonomikas un ekoloģiski tīro tehnoloģiju jomā.”
Šis ir ne tikai izaicinājums fosilās enerģijas industrijām – EK priekšsēdētāja nevairās konkretizēt energoietilpīgās un dekarbonizācijai pakļaujamās tautsaimniecības nozares, attiecībā uz kurām jāpaplašina kaitīgo izmešu tirdzniecības sistēma: tagad jūras un gaisa pārvadājumi, vēlāk – autopārvadājumi un būvniecība.
Attiecībā uz aprites ekonomiku – īpašs fokuss uz tādiem resursu ietilpīgiem un lielu ietekmi uz vidi atstājošiem sektoriem kā tekstils un būvniecība.
Fon der Leiena līdztekus apņēmusies pārvērst par Klimata banku noteiktas Eiropas Investīciju bankas struktūrvienības un vēlas, lai 2025. gadā jau puse no EIB ieguldījumiem būtu orientēti uz klimata pārmaiņām.
Miljardi un mazais cilvēks
Kādi ir ziņojumu akcenti ekonomikas un finanšu jomā? Pirms četriem gadiem EK priekšsēdētājs ar lepnumu paziņo, ka iedzīvināts Eiropas Investīciju plāns, kura paredzētais apjoms – 315 mljrd. eiro.
Junkers savos 2015. un 2018. gada ziņojumos vienotajam darba tirgum pievēršas samērā vispārināti, savukārt fon der Leiena, vadoties no vienotas Eiropas perspektīvas, īpaši detalizēti aplūko nodarbināto un bezdarbnieku situāciju.
EK priekšsēdētāja iestājas par to, ka strādājošajam jāsaņem godīgs minimālais atalgojums un šeit jātiecas pēc vienota ietvara Eiropas mērogā. Viņa uzsver ES līmeņa bezdarba pārapdrošināšanas shēmas vajadzību.
“Cieņa pret darbu ir svēta,” rezumē EK priekšsēdētāja savā 16. jūlija runā, citstarp piebilstot, ka īpaša uzmanība tiks veltīta digitālajās platformās nodarbinātajiem.
Divi EK priekšsēdētāji: politiskuma pakāpes un algoritmu atšķirības
Savā 2018. gada vēstījuma beigu daļā Junkers īpaši pievēršas “Spitzenkandidaten” procesam, proti, visas ES pilsoņu izvēlēta EK priekšsēdētāja jautājumam, piebilstot, ka šis process – “mazs solis uz priekšu Eiropas demokrātijai” – tiks atkārtots un iekaros vēl lielāku uzticību.
Šajā jautājumā EK priekšsēdētāja pauž precīzi to pašu – un ļoti sagaidāms, ka nākamajās ES vēlēšanās eksistēs jo smalki izstrādāta pārrobežu saraksta īstenošanas procedūra. Vispārzināms tas, ka tieši fon der Leiena netika ievēlēta atbilstoši “Spitzenkandidaten” sistēmas algoritmam.
Tas ir ļoti būtiski divu EK priekšsēdētāju vēstījumu aplūkošanas un salīdzināšanas kontekstā. Vēršoties pie EP 2015. gada 9. septembrī, tābrīža EK priekšsēdētājs jau pirmajos teikumos uzsver “iespēju būt daudz politiskākam priekšsēdētājam”.
Kopumā savos vēstījumos Junkers patiesi ir ievērojami politiskāks un ekstravertāks, fon der Leiena – praktiskāka un vairāk uz iekšējās konstrukcijas detaļām vērsta, lai arī ambīciju trūkumu nevar pārmest nevienam no abiem. Prātā nāk izsenais lomu sadalījums: viņš – mednieks, kas gatavs izlūkot un iekarot jaunas teritorijas, viņa – pirmkārt gatava rūpēties par uguni un kārtību savā tuvumā.
Vēl viena būtiska atšķirība starp abu EK priekšsēdētāju vēstījumiem skaidri uzsvērta fon der Leienas ziņojuma pēdējā rindkopā – tā raksturo fon der Leienas pieeju darba organizācijas jomā. Līdztekus virknei institucionālo izmaiņu rosinājumu (tostarp arī trīs priekšsēdētāja vietnieku, arī Valda Dombrovska, bezprecedenta pilnvaru paplašināšanai) viņa visu apskatei parāda arī savas vīzijas iniciatīvu īstenošanas termiņus: piemēram, dzimumu vienlīdzība komisāru kolēģijā – pirmajā amatā stāšanās dienā, ES Zaļo līgumu – simtajā savas darbības dienā. Bijusī Vācijas aizsardzības ministre darbojas gluži kā kaujā – plānojot darbību soli pa solim un droši.
