Ar ko atšķiras dzīve pēc 50 no visa iepriekšējā mūža. Ko mēs par to zinām? 29
Tiek uzskatīts, ka, pieaugot dzīves ilgumam, veci cilvēki dzīvo ilgāk. Taču tā nav. Svarīgākais, lielākais, stratēģiskais ieguvums, ko sniedz garāka dzīve un kas mūsu acu priekšā maina visu cilvēci, ir nevis fakts, ka tagad vecumdienas ir garākas, bet gan tas, ka novecošanās sākas vēlāk.
Tiem, kam pašlaik ir 40, 50, 55 gadi, vecums sākas tikai 75-80 gados. Tas ir par 25 gadiem – ceturtdaļu gadsimtu! – vēlāk, nekā mūsu vecāku paaudzei.
Vēl pavisam nesen cilvēka dzīvē bija trīs galvenie periodi – jaunība, briedums, vecums. Tagad briedums sākas 50
gados un iezīmē sākumu pilnīgi jaunam, agrāk neeksistējošam posmam cilvēka dzīvē.
Ko mēs par to zinām?
1. Tas ilgst aptuveni 30 gadus – no 50 līdz aptuveni 75 gadiem.
2. Atšķirībā no agrākajiem pieņēmumiem cilvēka fiziskās un intelektuālās spējas pareizas pieejas gadījumā nesamazinās, bet paliek vismaz tikpat labas, vairākos gadījumos – pat labākas, nekā jaunībā.
3.Potenciāli šis ir labākais, kvalitatīvākais cilvēka dzīves periods, jo apvieno sevī veselību, spēkus un dzīves pieredzi. “Ja jaunībai būtu vecuma gudrība, un vecumam jaunības varēšana” – tas vairs nav par mums. Pēc visiem statistikas datiem, šis ir laimīgākais dzīves laiks, kura augstākais punkts tagad iestājas aptuveni 65 gados.
4. Tie, kam patlaban ir 55-65 gadi, piedzīvo šo periodu pirmie cilvēces vēsturē. Agrāk šāda posma vienkārši nebija, jo cilvēki novecoja daudz ātrāk.
5. Tuvākajās desmitgadēs cilvēki vecumā no 50 līdz 75 gadiem kļūs par lielāko vecuma grupu uz planētas.
Ar ko atšķiras dzīve pēc 50 no visas iepriekšējās dzīves? Ar to, ka neviens mūs nekad nemācīja, kā dzīvot pēc 50!
Zīdaiņa periodā mūs gatavo bērnībai, bērnībā – pusaudžu vecumam, pusaudžu vecumā – jaunībai, bet jaunībā mēs pavadām desmitiem stundu, gatavojot sevi gaidāmajiem brieduma pārbaudījumiem. Un tikai 50 gadu slieksni mēs pārkāpjam bez mazākā priekšstata par to, kā un kā dēļ dzīvot tālāk.
Šeit nav nekā pārsteidzoša. No kurienes šādas zināšanas var rasties, ja vēl mūsu vecāku paaudzei 50 gados oficiāli sākās vecums, bet dzīvot tālāk vispār nebija paredzēts, bija paredzēts sākt pamazām atvadīties no šīs pasaules.
Mēs reti apzināmies, ka to dzīves programmu, kurai mēs stingri sekojam, ceļojot pa dzīvi, patiesībā mūsos ielikušas iepriekšējās paaudzes. Tieši iepriekšējās paaudzes radījušas tās grāmatas, filmas, izglītības sistēmu, kas bērnībā un jaunībā veido mūsu apziņu.
Taču iepriekšējām paaudzēm nebija nekāda priekšstata par dzīvi pēc 50 tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pēc 50 dzīves principā nebija. Tāpēc arī šādu priekšstatu nav dzīves programmā, ko esam saņēmuši mantojumā no priekštečiem.
Saskaņā ar dažādiem statistikas datiem tiem, kam pašlaik ir 50-55 gadi vai aptuveni tik, vecums iestāsies ne agrāk kā 80 gados. Tas ir ļoti, ļoti patīkami, protams. Mums vienkārši ņēma un uzdāvināja papildu 25 aktīvas un piesātinātas dzīves gadus. Problēma tāda, ka neiemācīja, ka izmantot šo dāvanu. Un rezultātā, pārkāpjot 50 gadu slieksni un nezināšanas dēļ piekrītot priekšlaicīgai novecošanai, mēs riskējam zaudēt 25-30 gadus, kas bez pārspīlēšanas varēja kļūt par labākajiem mūsu dzīvē.
Pēc 50 gadiem iestājas brīnišķīgs periods, kad ir laiks, veselība, spēki, pieredze un līdz vecuma sākumam, pēc mūsdienu standartiem, vēl ir ceturtdaļa gadsimta. Netērē šo laiku veltīgi. Pēc tam ļoti to nožēlosi!
Ja tev ir virs 50, tad patlaban tev ir iespējams absolūti viss: jaunas aizraušanās, jauni prieki un iespaidi, jauna karjera, jauna mīlestība, jauni ceļojumi. Turklāt šo dzīves iespaidu kvalitāte lielā mērā pārsniedz visu, kas bija pieejams zaļajā, neprasmīgajā jaunībā vai saistībām apgrūtinātajā brieduma periodā.
Avots: “mirror-venus.ru”
