Ar ko atšķiras darba līgums un uzņēmuma līgums 0
Uzņēmuma līgums ir līdzīgs darba līgumam – gan viens, gan otrs regulē darba veikšanu par atlīdzību citas personas (fiziskas vai juridiskas) labā. Tomēr starp abiem līguma veidiem pastāv atšķirības. Darba ņēmējam, nepārzinot likumdošanu, var rasties jautājums, kāds līgums ar viņu noslēgts.
Konkrēts darbs un tā rezultāts
Darba līguma gadījumā svarīgs ir darbs vispār, bet uzņēmuma līguma gadījumā – konkrēts darba rezultāts, piemēram, pēc pasūtījuma izgatavota mēbele, uzbūvēta ēka, noorganizēts pasākums utt.
Ar darba līgumu darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu darba devēja vadībā, pakļaujoties darba devēja noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem.
Savukārt darba devējs apņemas maksāt nolīgto darba samaksu, kā arī nodrošināt darbiniekam taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darbarīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai realizēt kādu pasākumu.
Uzņēmuma līgumā runa vairs nav par darbinieku, bet par uzņēmēju, savukārt personu, kura uzdod veikt darbu, sauc par pasūtītāju.
Ja ir noslēgts darba līgums
Darba likuma 40. panta otrā daļa nosaka ziņas, kas jānorāda darba līgumā.
Darba līgumu slēdz tikai ar fizisku personu (darbinieku), un darba pienākumi viņam jāpilda pašam personīgi.
Darbiniekam jāpakļaujas darba devēja noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem.
Līgumā jānosaka darba vieta un darba laiks.
Darba devējam jānodrošina darbarīki un aprīkojums.
Darbiniekam pienākas likumā noteiktie atpūtas laiki, atvaļinājumi.
Ar likumu ir noteikta sociālā aizsardzība un garantijas (piemēram, nodarbinātības aizliegumi, ierobežojumi un priekšrocības grūtniecēm, jaunajām māmiņām, vecākiem, kuru apgādībā ir bērni, cilvēkiem ar invaliditāti, piemaksas par nakts darbu, virsstundām, par darbu svētku dienās, kvalifikācijas paaugstināšana, atlīdzība par komandējumiem, darba braucieniem, darba devēja noteiktie labumi, piemēram, prēmijas, veselības apdrošināšana un citi).
Darba samaksa tiek veikta periodiski un regulāri līgumā noteiktajā kārtībā.
Darba devējs par darbinieku maksā normatīvajos aktos noteiktos nodokļus.
Ja ir uzņēmuma līgums
Civillikums neparedz noteiktas prasības, kas jāietver uzņēmuma līgumā. Lai arī likumā ir nosacījumi par uzņēmēja un pasūtītāja pienākumiem, tomēr līguma saturs ir pašu līgumslēdzēju ziņā. Tāpēc ļoti uzmanīgi jāseko līdzi līgumā iekļautajām normām, lai vēlāk nerodas domstarpības, kas var beigties pat ar tiesāšanos.
Līgumā tiek norādīts konkrēts darba galarezultāts (izgatavots kāds priekšmets, piemēram, radīta skulptūra, veikts pakalpojums, piemēram, uzturēta kārtībā teritorija, nopļauts zāliens). Var arī būt regulārs, sistemātisks darbs, piemēram, juridisko pakalpojumu sniegšana.
Līgumu var slēgt gan ar fizisku, gan juridisku personu. Uzņēmējs darba izpildei drīkst piesaistīt citas personas (ja tas paredzēts līgumā).
Uzņēmējs, veicot darbu, izmanto savus darbarīkus un ierīces, darbu var veikt savās telpās.
Uzņēmējs nepakļaujas pasūtītāja darba kārtībai, rīkojumiem un darba laikam. Protams, atsevišķos gadījumos uzņēmējs ir atkarīgs no pasūtītāja darba vietas un darba laika, piemēram, veicot remontu pasūtītāja telpās.
Ja ir uzņēmuma līgums, tad nav Darba likumā noteikto garantiju (apmaksāts atvaļinājums, darba devēja apmaksāta darbnespējas lapa utt.).
Uzņēmējs pats atbild par sava darba laika un atpūtas laika organizēšanu.
Samaksa par darbu tiek veikta saskaņā ar noslēgto līgumu un pēc padarītā darba. Ja darbs nebūs kvalitatīvi izdarīts, pasūtītājs var darbu nepieņemt, un uzņēmējam par saviem līdzekļiem jālabo kļūdas.
Uzņēmējs pats maksā valstī noteiktos nodokļus (izņēmums, ja darba veicējs nav reģistrējis savu saimniecisko darbību).
Daži īpaši gadījumi
Ja, piemēram, ir noslēgts uzņēmuma līgums, bet tajā noteikts, ka uzņēmējam katru dienu jāstrādā no pulksten 8 līdz 17, tad tā jau būs darba līguma pazīme. Uzņēmuma līguma gadījumā darbu drīkst veikt sev izdevīgā laikā. Protams, var būt gadījumi, kad darba laikam ir nozīme. Visbiežāk tas ir pakalpojumu sniegšanas jomā, piemēram, ja friziere veido klientei svētku frizūru.
Nereti var pastāvēt gan darba, gan uzņēmuma līguma slēgšanas alternatīva. Piemēram, grāmatvede var strādāt uzņēmumā kā darbiniece ar darba līgumu, bet var būt arī ārpakalpojuma sniedzēja ar uzņēmuma līgumu. Šādā gadījumā būtiska ir abu pušu savstarpējā vēlme un vienošanās: vai darba izpildītājs (darbinieks) strādās atbilstīgi darba līguma prasībām (noteikts darba laiks, darba vieta, darba devēja noteiktā kārtība utt. un vienlaikus saņems arī Darba likumā noteiktās priekšrocības: brīvdienas, atvaļinājumu, piemaksas, atvieglojumus un citas) vai būs neatkarīgs no darba devēja un nesaņems darbiniekam paredzētās garantijas.
Kad jāmaksā algas nodoklis
Līgums nav uzskatāms par uzņēmuma līgumu, ja tajā ir pazīmes, kas minētas likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 8. panta 2.2 daļā.
Uzskata, ka fiziskā persona (nodokļa maksātājs) gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
1) maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;
2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes gadījumā;
3) maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus (integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma darba kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes);
4) maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtība saistībā ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;
5) maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējams piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;
6) maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personisko autotransportu vai atsevišķiem personiskajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei).
Ja pastāv kāda no uzskaitītajām pazīmēm, tiek uzskatīts, ka ir noslēgts darba līgums.
UZZIŅA
Darba līgumu regulē Darba likums, bet uzņēmuma līgumu reglamentē Civillikums (2212.–2229. pants).
