Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Ar ko aizbāzīs caurumus budžetā? 12

Finanšu ministrijā izplānotā un maija sākumā valdības apstiprinātā nodokļu reforma paredz vairākus būtiskus grozījumus nodokļu politikā turpmākajiem četriem gadiem.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Lasīt citas ziņas

Vislielākās pārmaiņas skar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) (skat. tabulu), uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Pārmaiņu radīto iztrūkumu budžetā plāno kompensēt, paaugstinot akcīzes nodokli degvielai, tabakai, alkoholam, kā arī likmes atsevišķiem ienākumu veidiem.

Nodokļu reformu plānu politiķi jau paguvuši nokritizēt, norādot uz caurumu nākamā gada valsts budžetā aptuveni 460 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus palielinātos budžeta deficīts, kas, reformu īstenojot, arī pēc FM aprēķiniem, nākamgad pieaugtu par 170 miljoniem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc kritiķu domām, šo iztrūkumu nekā nekompensēs plānotā akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam, cigaretēm un degvielai. Savukārt FM skaidro, ka caurumu budžetā izdosies aizlāpīt ar vairākiem pasākumiem, tostarp ar ekonomisko izaugsmi, ēnu ekonomikas mazināšanu un citiem.

FM uzskata, ka nodokļu reformas kritizētāji ieguvuši šos aptuveni 460 miljonus, saskaitot kopā tikai izdevumus, ko radītu IIN likmes samazinājums, minimālās mēneša darba algas, IIN atvieglojumu par apgādājamiem paaugstināšana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma maksimālo apmēra palielinājums. Bet nav ņemti vērā kompensējošie pasākumi, kuri iztrūkumu nākamā gada budžetā pavisam nenovērš. Tomēr, pēc FM aprēķiniem, tas ir ievērojami mazāks – 2018. gadā 14,7 miljoni eiro.

Tiesa, vienlaikus FM norāda, ka nodokļu reformu ietekme uz budžetu varot tikt precizēta “atsevišķu nodokļu likumprojektu tehniskās izstrādes un virzības laikā”. Lielu neziņu iedzīvotājos joprojām rada nekustamā īpašuma nodoklis. Kaut arī Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, vienlaikus paredzētas vairākas atkāpes, kas var būtiski skart, piemēram, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes iedzīvotājus, kuriem piederošās zemes kadastrālais novērtējums palielināsies par 20%, savukārt valsts īpaši aizsargājamās dabas teritorijās lauku zemes novērtējums pieaugs par 30%. Kā redzams arī FM aprēķinos, uz nekustamā īpašuma nodokļa rēķina nākamgad plānots papildus ieņemt septiņus miljonus eiro.

Valdošās koalīcijas sarunas par nodokļu reformu varētu beigties pēc divām nedēļām, vakar pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Vakar koalīcijas partneri panāca vienošanos par sociālo iemaksu pieaugumu, lai palielinātu veselības aprūpes finansējumu. Šī vienošanās ir pirmais etaps, bet pēc nedēļas Finanšu ministrija piedāvās visus materiālus un aprēķinus koalīcijai, tad paredzētas diskusijas, ziņo LETA. M. Kučinskis gan norādījis, ka negrib noteikt konkrētu termiņu, bet viņš būtu gribējis šo darbu paveikt “šodien un jau vakar”. Galvenie jautājumi vēl ir saistīti ar iespējamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes progresivitāti. Tāpat iespējamas izmaiņas sākotnējos priekšlikumos attiecībā uz akcīzes nodokli degvielai, dīzeļdegvielai, piebilda premjers.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.