Uz Parīzi, lai atvestu Latvijai medaļu. Uz Angliju, lai atvestu Latvijai jaunas zināšanas 2
“Es mīlu Latviju un nekur citur sevi nevaru saskatīt. Uz Parīzi braucu, lai atvestu Latvijai medaļu. Uz Angliju braukšu, lai atvestu Latvijai jaunas zināšanas,” saka Gustavs Jānis Mežciems, kuram šī vasara bijusi ļoti piepildīta. Viņš absolvējis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, ieguvis zelta medaļu Starptautiskā ķīmijas olimpiādē Parīzē un drīz dosies uz Kembridžas universitāti Lielbritānijā, kur uzņemts pēc gana sarežģītām pārrunām.
Ilgais ceļš uz Parīzi
Gustava iegūtais apbalvojums bija vien trešā zelta medaļa, ko starptautiskā ķīmijas olimpiādē izdevies iegūt Latvijas skolēniem. Kā viņam izdevies pie tās tikt?
Gustavs stāsta, ka vispirms piedalījies skolas, novada un tikai tad valsts olimpiādē. Ja labi veicas valsts līmeņa olimpiādē, lai kvalificētos dalībai starptautiskajā olimpiādē, vēl sevi jāpierāda Baltijas līmeņa jauno ķīmiķu sacīkstē. Jo tālāk tiec, jo grūtāki uzdevumi jāpilda. Mācību olimpiādēs Gustavs piedalās jau kopš sākumskolas, kad izraudzīts matemātikas olimpiādei. Vidusskolas gados pats pieteicies dalībai mācību olimpiādēs – ne tikai ķīmijā, bet arī fizikā, matemātikā un bioloģijā, kurās gan neizdevās tikt tik tālu kā ķīmijas olimpiādē.
“Ir zinātnes nozares, piemēram, matemātika un fizika, kur svarīgākais ir mācīties likumus un saprast likumsakarības. Ir arī zinātņu nozares, piemēram, bioloģija, kur jāapgūst ļoti daudz zināšanu, bet likumsakarību ir mazāk. Ķīmija ir labs vidusceļš, jo tajā arī ir daudz likumu, tomēr katra viela ir unikāla un tai var atklāt negaidītas, foršas, pat maģiskas īpašības. Arī vielu kombināciju iespējas ir neizsmeļamas, ir liela iespēja radīt ko jaunu,” spriež Gustavs, vaicāts, kāpēc tieši ķīmija viņam patīk un padodas vislabāk.
Viņš arī atzīst: ķīmijā viņam patīk eksperimentēt, kaut daudz iespēju to darīt līdz šim nav bijis.
“Tomēr teorētiskās zināšanas ķīmijā man ir augstākā līmenī nekā laboratorijas darba prasmes,” saka Gustavs. “Grāmatu var lasīt jebkur, bet laboratorijā strādāt ir mazāk iespēju, vairāk laika tajā pavadīju tikai tad, kad izstrādāju savu zinātniski pētniecisko darbu ķīmijā.”
Jautāts, vai ķīmijas grāmatu lasīšana ir viņa vaļasprieks, puisis brīdi apdomājas, pēc tam atbild: “Es neteiktu, ka tieši tādā veidā, bet kaut kas uz to pusi ir.”
Gustavs jau kopš 10. klases ķīmiju apguvis padziļināti: gan pats savā brīvajā laikā, gan sadarbojoties ar skolotājiem un Latvijas komandas dalībai Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē mentoriem. Gustavs stāsta, ka skolēniem, kam ir padziļināta interese par ķīmiju un vēlme pierādīt sevi mācību olimpiādēs, ir iespēja regulāri apmeklēt papildu nodarbības, piemēram, Jauno ķīmiķu skolu Latvijas Universitātē, un apgūt zināšanas, kas jau pārsniedz skolā apgūstamo programmu.
“Arī vasarā, kad visiem skola ir beigusies, tie, kuri brauc uz starptautiskajām olimpiādēm, turpina mācīties katru dienu,” neslēpj Gustavs.
Eksperimenti ar vīnu
Ķīmijas olimpiādēs ir gan teorētiskā, gan eksperimentālā daļa un dalībniekiem jābūt gataviem tām abām.
Pagājušā gada Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē Gustavs ieguva sudraba medaļu un arī šoreiz uz prāta sacīksti devās nopietni sagatavojies. Turklāt, zinot, ka olimpiāde notiks Francijā, Latvijas jaunie ķīmiķi jau nojautuši, ka kāds no uzdevumiem būs saistīts ar vīnu. Tā arī bija: olimpiādes dalībniekiem bija dotas piecas stundas laika, lai noteiktu sēra dioksīdu un dzelzs jonus vīnā. Kā to paveikt?
Jaunajiem ķīmiķiem vīna paraugiem bija jāpievieno vielas, kas to iekrāso. Jo vairāk dzelzs ir vīnā, jo vairāk tas iekrāsojas.
Ar īpašu aparātu var izmērīt krāsojuma stiprumu un pēc tam aprēķināt dzelzs jonu daudzumu. Savukārt dzelzs dioksīda daudzumu mēra un aprēķina, pievienojot vīnam jodu. “Tehniku, kā to darīt, šķiet, esmu apguvis pat skolā, taču uzdevuma veiksmīgai izpildei nepieciešams veikt precīzus aprēķinus,” skaidro Gustavs.
Jauniešiem bija arī jāpilda teorētiskie uzdevumi, kam tāpat bija dotas piecas stundas laika. Tēmas iepriekš bija zināmas, bet, protams, nebija zināms, ko tieši jautās. “Tēmas vairāk vai mazāk katru gadu atkārtojas. Ja plānots kas jauns un sarežģīts, tad par to dalībniekus iepriekš brīdina, liekot saprast, kādai tēmai jāgatavojas,” stāsta Gustavs. “Piemēram, šogad viena no šādām tēmām bija kvantu ķīmija. Man labi klājās gan teorijā, gan eksperimentālajā daļā, tomēr eksperimentos biju nedaudz veiksmīgāks.”
Olimpiādes norises laikā Parīzē bija vairāk nekā 40 grādu augsta temperatūra, tomēr tas nav būtiski traucējis olimpiādes norisi, jo telpās tik karsts nav bijis.
Studijas Kembridžā liks augt
Kāpēc samērā maz Latvijas skolēnu eksaktās zinātnes atzīst par saistošām? Gustavs teic: eksaktās zinātnes vajadzētu vairāk sasaistīt ar praktisko dzīvi, izskaidrot ar dabas likumiem kādu skolēnu novērotu dabas fenomenu. Tajā pašā laikā puisis atzīst: daļēji tas jau tiek darīts un arī skolā eksakto mācību priekšmetu stundās vismaz viņam bijis interesanti.
Labie panākumi starptautiskajās mācību olimpiādēs bija iemesls, kāpēc Gustavs, par spīti tam, ka Latvijas vidējās izglītības diploms Lielbritānijā netiek pilnībā atzīts, tika uzaicināts uz pārrunām prestižajā Kembridžas universitātē. Tajās Gustavs ne tikai tika intervēts: Kembridžas universitātes profesori uzdeva viņam arī matemātikas, fizikas un ķīmijas uzdevumus un raudzījās, kā puisis tiek ar tiem galā.
Uzdevumi bijuši tiešām grūti, bet nav bijis obligāti visu atrisināt: universitātes pārstāvjiem bija svarīgi redzēt, kā Gustavs meklē risinājumus, kāds ir viņa domāšanas process.
“Ir tā, ka šajās intervijās nevienam neiet labi, bet kādam laikam iet drusku labāk nekā citiem. Jutos, ka esmu izgāzies, tomēr tiku uzņemts,” stāsta Gustavs.
Studēt Lielbritānijā viņš nolēmis tāpēc, ka uzskata: Kembridžā no viņa gaidīs vairāk, nekā prasītu Latvijas augstskolās. Tāpēc tā būs iespēja lielākai izaugsmei.
Patīk mācīties
Vai Gustava ieskatā Latvijas vidējās izglītības sistēma atbilstoši sagatavo turpmākajām studijām? “Es domāju, ka tas ir atkarīgs no skolas un no valsts, kur iecerēts tālāk studēt,” viņš atbild. “Dažādu valstu universitātēm ir atšķirīgi standarti, tāpēc Latvijas vidusskolu absolventiem ne vienmēr ir viegli aizbraukt studēt tur, kur patiešām vēlas. Savukārt studijām Latvijā vietējās vidusskolās noteikti var sagatavoties.”
Pats Gustavs savulaik no Hanzas vidusskolas izvēlējās pāriet uz prestižo Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. Sākotnēji gan tā bijusi mammas ideja. “Es domāju, ka šīs ģimnāzijas absolventi ir konkurētspējīgāki nekā citas vidusskolas pabeigušie. Tas ir gan tāpēc, ka šajā skolā ir lieliski skolotāji, gan tāpēc, ka tur mācās motivēti un zinātkāri skolēni. Turklāt šīs ģimnāzijas absolventi ir daudz pašpārliecinātāki par sevi nekā citi,” spriež Gustavs.
Jautāts, vai jaunais vidējās izglītības saturs, kas paredz 11. un 12. klasē apgūt krietni mazāk mācību priekšmetu, bet padziļināti, varētu uzlabot arī citu vidusskolu absolventu konkurētspēju, Gustavs ir piesardzīgs.
Viņš bažījas, ka ne visi skolēni 10. klases laikā jau spēs izdarīt apzinātu izvēli, kuru jomu nākotnē studēt. Izglītības satura maiņa negarantēs augstākus mācību sasniegumus.
To, ka daļai vidusskolu absolventu ir ļoti zemi sasniegumi centralizētajos eksāmenos, Gustavs saista nevis ar problēmām Latvijas izglītības sistēmā, bet gan ar to, ka daļu skolēnu neinteresē mācīties, trūkst motivācijas tiekties pēc augstiem sasniegumiem. “Savukārt tie, kuriem ļoti patīk mācīties, parasti nonāk skolā, kur arī citiem ļoti patīk mācīties, un tad ir tikai loģiski, ka ir sasniegumi mācībās,” teic jaunietis.
“Valstīs, kur ir daudz izcilu skolēnu, ir pilnīgi cita disciplīna un cita attieksme pret mācībām. Tā ir arī, piemēram, Āzijas valstīs, kuru pārstāvji parasti gūst augstas vietas starptautiskajās mācību olimpiādēs.”
Gustava rezultāti centralizētajos eksāmenos bijuši ļoti augsti, piemēram, ķīmijas eksāmenā sasniedza gandrīz maksimālos 100 procentus.
Gustavs vēl nezina, kādu darbu vēlēsies strādāt pēc studijām, taču ir drošs, ka atgriezīsies Latvijā.
No olimpiādēm pārved medaļas
Katru vasaru saņemam ziņas par Latvijas izcilāko skolēnu panākumiem starptautiskajās mācību olimpiādēs: ar medaļām un atzinības rakstiem atgriežas teju katra komanda.
Šovasar starptautiskajās mācību olimpiādēs iegūtas jau divas zelta medaļas. Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē zelta medaļu ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Gustavs Jānis Mežciems. Zelta medaļu no starptautiskās ģeogrāfijas olimpiādes pārveda arī Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolēns Rūdolfs Golubovs.
Kopumā ķīmijas, ģeogrāfijas, bioloģijas un fizikas starptautiskajās olimpiādēs Latvijas pārstāvji ieguvuši arī septiņas sudraba medaļas un astoņas bronzas medaļas. No starptautiskās matemātikas olimpiādes Latvijas pārstāvji pārveda atzinības rakstus.
