Slimnīca tikai sikspārņiem 0
Nākamais piedzīvojums mūs gaida slimnīcā. Tomēr tā nav nekāda parastā. Šeit ārstē un aprūpē sikspārņus. Tā kā apmeklētāji “Tolga Bat Hospital” ir pat gaidīti, braucam tik iekšā. Māju, krātiņu un voljeru komplekss atrodas dažus kilometrus no Atertonas pilsētas, Kērnsas tirdzniecības rajonā. Mūs interesē gan mazie, gan lielie sikspārņi, kurus šeit var aplūkot pavisam tuvu. Brīvā dabā tas gandrīz nav iespējams, jo kautrīgie dzīvnieki dienā vai nu guļ tumšās alās, vai karājas augstu koku biezajā lapotnē. Pieejam pie liela, bet tikai divus metrus augsta sprosta. Kādi trīsdesmit sikspārņi nekustīgi guļ pie griestu restēm ar galvu uz leju. Izskatās gluži kā aizvērti lietussargi. Viņi mūs uzlūko lielām, tumšām, gudrām acīm. Gulētāji pamazām sāk kustēties. Ādas “lietussargi” atveras. Ar garo pirkstu nagiem kā āķiem viņi sevi pārkarina no viena drāšu posma uz nākamo. Daži mielojas pie bagātīgi klātā augļu galda, citi dzer ūdeni, ar abu roku nagiem apķēruši pudeļu kakliņus. Kam vajag nokārtoties, aši apgriežas ar galvu augšā un vēzienā šauj lādiņu tur, kur, cerams, nestāv neviens no mums, un hopā! atkal karājas pareizi no sikspārņu viedokļa un nepareizi no mūsējā.
– Te, “Tolga Bat Hospital”, viss notiek ievainotu vai bāreņos palikušu sikspārņu vārdā. Vispirms vetārsti sniedz medicīnisko palīdzību, pēc tam pacientus kopj un baro brīvprātīgie palīgi, līdz sikspārņi ir tik veseli un spēcīgi, ka var atgriezties dabiskajos lidojumu rajonos, – stāsta Dženija Maklīna, sikspārņu klīnikas vadītāja. Šajā hospitālī tiek turēti un pieskatīti 1100 dzīvnieki, sākot no pavisam niecīgiem eksemplāriem, kuru maksimālais svars ir 20 grami, līdz lieliem sikspārņiem – angliski sauktiem par lidojošajām lapsām (Flying Foxes), kuras sver līdz pat 950 gramiem un kuru spārnu platums var sasniegt metru. – Te redzat četras biežāk sastopamās sikspārņu sugas, Austrālijā mīt ap 90 sugu, bet pasaulē – desmitreiz vairāk, – skaidro Dženija. Sikspārņi ir nakts dzīvnieki un pārvietojas ar ātrumu 25 km stundā, lidodami 30 km rādiusā ap savu guļvietu. Viņi orientējas ar eholokāciju (nosaka vietas un objektus, raidot skaņas viļņus un analizējot no objektiem saņemtos), lai uztvertu savu apkārtni un laupījumu, piemēram, mazus insektus. Pārējā barība ir ogas vai tropu augļi. Izsmeļošu informāciju par šiem ievērojamajiem dzīvniekiem var gūt gan “Tolga Bat Hospital”, gan apmeklētāju centrā. Dženija Maklīna un viņas komanda vēlas arī darīt galu aizspriedumiem. – Diemžēl vēl joprojām daudzi baidās no sikspārņiem, uzskata, ka viņi ir naidīgas un ļaunas būtnes, kuras jāizraida vai pat jāapkaro, – saka klīnikas vadītāja.
