Ar kefīru zaudējumus nenosegt 0
Kamēr zemniekiem par pienu maksā mazāk, kefīrs gada laikā kļuvis dārgāks par 17%, bet skābkrējums – par 11%.
Pēdējā gada laikā pārtikas izejvielu cenas pasaulē sasniegušas zemāko līmeni, līdz ar to pārtikas cenām vajadzētu saglabāties stabilām vai pat samazināties. Šādu prognozi izteica Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe, piebilstot, ka šobrīd nekas neliecina, ka pārtikas cenas kāps.
Neefektīva pārstrāde
Vissarežģītākā situācija ir piena nozarē, kur iepirkuma cenas sasniegušas zemāko līmeni. Arī patlaban situācija rāda, ka līdz nākamā gada pavasarim piena iepirkuma cenām nevajadzētu mainīties. Atsevišķiem piena produktiem cenas veikalos – “Rimi”, “Sky”, “Maxima” un “Prisma” – salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri, kad tikko sākās Krievijas embargo, ir pieaugušas – kefīram (2%) – par 17%, skābajam krējumam – par 11%, augu tauku maisījumam (72%) – par 17%, bet sviestam tā ir sarukusi par 7%.
“Cenu samazinājums Latvijas veikalos ir mazs. Piena iepirkuma cena ir samazināta visiem zemniekiem. Daļa kombinātu ir samazinājuši arī pārdošanas cenas, bet lielākā daļa piedāvā tikai akcijas. Iemesls – tad, kad vajadzēs pacelt cenas, veikali tās neļaus pacelt. Otrs – viņi cenšas savus zaudējumus kompensēt ar cenu vietējā tirgū. Protams, ka zemnieks palicis ķēdītes sākumā,” sacīja LTVC vadītāja.
Uz “LA” jautājumu, kādas ir iespējas valstiski regulēt uzcenojuma lielumu veikalos, I. Gulbe atzina – ražotājs un tirgotājs nav vienādos spēku samēros, bet tā ir visas pasaules problēma. “Tās ir savstarpējas sarunas un vienošanās. Ir jāmāk atrast kontaktu, varbūt kopā jāiet spēlēt golfu,” teica eksperte.
Viņa arī norādīja, ka Latvijā piena iepirkuma cenas ir zemas, jo pārstrāde nav pietiekami efektīva, tāpēc uzņēmumiem vairāk jādomā par inovācijām. “Mums ir uzņēmumi, kas domā un meklē iespējas ražot jaunus produktus, piemēram, “Smiltenes piena” “Piena spēks”. Ir jāsaprot, kurā virzienā iet – vai nu ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, kas ir zaļāki, dzīvāki, veselīgāki, vai arī produktus, kas aiziet tālāk izejvielām, – piena pulveri vai sviestu. Siers arī ir pieprasīts produkts, bet tas ir ļoti sarežģīts un dārgs. Un vai visi mūsu uzņēmumi spētu iziet ar savu sieru pasaules tirgos? “Preiļu siers” tiek ar savu “Čedaru”, bet tas ir daudzu gadu darba rezultāts,” skaidro eksperte.
Gulbe domā, ka tā varētu būt viena no Latvijas pārtikas rūpnieku iespējām – ražot nišas produktus atsevišķām cilvēku grupām – sportistiem, vegāniem, sirds slimniekiem un citiem. Vienlaikus viņa vērš uzmanību uz to, ka lielajiem piena kombinātiem nebūtu tik daudz jādomā par savu imidžu, cik jārūpējas par zaudējumu samazināšanu un jaunu tirgu meklējumiem.
LTVC vadītāja atzīmēja, ka Latvijā visiem gaļas veidiem iepirkuma cenas ir stabilas un tuvākajā laikā izmaiņas nav gaidāmas. Savukārt gaļas produktu cenas ir nedaudz pieaugušas, jo augušas produktu sagatavošanas izmaksas – darbaspēka, elektrības un citas. Lai arī Lietuvas broileru iepirkumu cenas ir zemākas nekā Latvijā, pašmāju pircēji dod priekšroku putnu fabrikas “Ķekava” produkcijai.
Prognozes rāda, ka tuvākajā nākotnē arī maizes cenām vajadzētu saglabāties stabilām. “Lai gan šogad vērojamas rekordražas, cenas ir stabilas. Mums ir pieejas ostām, mūsu graudi parasti nonāk pasaules tirgos, tāpēc nav tā – ja ir pārprodukcija, cena ir lejā. Cenas ir piesietas pasaules tirgiem,” viņa sacīja.
Veikalos joprojām cenas amplitūda rupjmaizei ir liela – sākot no 0,60 eiro/kg līdz 2 – 3 eiro/kg, un zemā cena skaidrojama ar iedzīvotāju zemo pirktspēja,” tā eksperte. Arī augļu un dārzeņu cenas gada laikā Latvijas veikalos nav būtiski mainījušās. Savukārt kafijas cenas ir svārstīgas. Lai arī iepriekš izskanēja prognozes par gaidāmo trīskāršo kakao cenu kāpumu, Starptautiskā kakao organizācija paziņojusi, ka tam nav pamata. Tiesa, “Laima” piena šokolādei šovasar cenu palielinājusi par 10%, zina teikt Gulbe.
