Ar kaukāzietēm sīva cīņa: kā tās izdabūt no dārza? 2
“Pirms divdesmit gadiem nozāģējām lielas Kaukāza plūmes. Katru gadu pavasarī likvidējam visus jaunos dzinumus, taču tie aizvien dzen atvases. Ir dzirdēts par Raundapu, bet nezinu, kā to lietot. Ja uzlej celmam, vai līdzeklis nonāks dziļumā? Kā tas iedarbosies uz apkārt cieši augošajiem kokiem, krūmiem?” LĪVIJA BAUSKAS NOVADĀ
Dārzniece Maruta Kaminska iesaka veco koku saknes izraut. Šim nolūkam var izmantot dažādu tehniku, pietiks pat ar džipa spēku. Tad būs droši, ka Kaukāza plūmes neataugs. Nedrīkst arī atstāt dažus kokus no audzes, jo palikušie tik un tā dzīs sakņu atvases. Audzelība labi noder, ja vēlas veidot dzīvžogu. Pāraugušu dzīvžogu atjauno, pavasarī jaunā Mēnesī visu nozāģējot.
Ja attiecībā uz Kaukāza plūmēm ir citi plāni, dārzniece iesaka atvases nīdēt vairākkārt – pirmoreiz pavasara beigās, pēc tam vasarā un rudens pusē, turklāt darīt to dilstošā Mēnesī. Ja dzinumus apcirps agri pavasarī, kad daba mostas, to audzelība tiks stimulēta vēl vairāk.
Celma vietu var pieveikt, kurinot uz tās ugunskurus. Noderēs arī celmu frēze, kas var būt mežu un dārzu ierīkotāju rīcībā. Šī specifiskā tehnika ir dārga, un privātām vajadzībām nav vērts iegādāties. Firmas to parasti izīrē kopā ar operatoru. Piemēram, uzņēmums “Anvija Pro” no Jelgavas, kas varētu būt jums vistuvākais šādas tehnikas iznomātājs, piedāvā celmus likvidēt aptuveni par 25 eiro stundā, ja nevar izmērīt celmu apkārtmēru. Ja jālikvidē viens celms, cenu sarunāt vieglāk. Piemēram, darbs ar koku līdz 0,5 m diametrā maksā 0,60 eiro (bez PVN) par katru centimetru. Resnāka koka (0,5–0,7 cm) safrēzēšana maksā aptuveni 0,75 eiro (bez PVN) par katru centimetru. Pakalpojumam jāpierēķina ceļa izdevumi, kas varētu būt ap 0,50 eiro par kilometru.
Papildus no dārzu ierīkotājiem var izīrēt mobilo šķeldotāju, kas saknes un dzinums pārvērtīs šķeldā, ko varēs izmantot mulčai. Sevišķi svarīgi tas ir pilsētās un ciematos, kur dedzināt ugunskurus nav atļauts.
“Anvija Pro” īpašnieks Jānis Laiviņš iesaka safrēzētajā vietā saknes pat neizlasīt, tikai uzbērt melnzemi, lai veidojas neliels uzkalniņš, un iesēt zālienu. Saknes satrūdēs, sakritīsies, un nākamgad vieta kļūs līdzena. Speciālists skaidro: ja saknes izraus, veidosies pamatīga bedre, jo kokam sakņu zona ir tikpat plaša kā lapotne.
Ja nekādi neizdodas tikt galā ar bioloģiskajām metodēm, atvases likvidēt palīdzēs arī Raundaps. Maruta Kaminska piekodina to lietot pareizajā auga attīstības fāzē – kad dzinumi vēl jēli, bet lapu plātnes jau atvērušās. Uz kokiem miera periodā jeb celmiem lietot Raundapu nav jēgas, un, ja nolemts lietot ķīmiju, dzinumus negriež, tiem ļauj ataugt.
Dārzniece uzsver, ka Raundapu drīkst tikai izsmidzināt atbilstīgi visiem drošības noteikumiem, nevis liet devīgi. Ja augsne tiks salaistīta, tur neaugs un cietīs citi līdzās esošie augi, jo ķimikālijai jau nevar iestāstīt, lai tā cīnās tikai ar Kaukāza plūmēm.
Kokus un atvases var iznīdēt, arī uzberot labi daudz sāls, taču arī šajā gadījumā no aličām atbrīvotā, bet piesārņotā vieta ilgus gadus nekam nebūs derīga.
