Kāpēc latviešiem ārzemēs atņem bērnus? Likumsargu ziņojumi atklāj satraucošus faktus 19
Pēdējā laikā plašu rezonansi ir guvušas vairākas lietas par Latvijas pilsoņu bērnu atņemšanu ārvalstīs, it īpaši izceļas Lielbritānija. Vai tiešām Apvienotajā Karalistē dzīvojošās latviešu ģimenes ar bērniem ir apdraudētas? Varbūt bērni tiek atņemti tādēļ, ka ir veselīgāki, ar labākiem gēniem un tādēļ vairāk pieprasīti adopcijai? Bet varbūt nelaime slēpjas pašās latviešu ģimenēs un vietējo likumu ignorēšanā?
Tiesas sēde Londonā
“Tad aiz durvīm, kas bija man tieši pretī, izdzirdēju raudas. Atverot durvis, ieraudzīju istabu, kreisajā stūrī bija skapis, rotaļlietas izmētātas pa visu grīdu. Labajā stūrī pretī logam divvietīga gulta, ļoti netīra. Uz sienas pie gultas milzīgs mitruma pleķis ar atlipušām tapetēm. Istabā ļoti spēcīga urīna un fekāliju smaka. Gultā uz spilvena ieraudzīju guļam bērnu, saritinājušos embrija pozā. Viņa paslējās sēdus, kad ienācām istabā, turot rokā tukšu rozā pudelīti. Devos pie bērna. Viņa piecēlās un nāca man pretī. Es redzēju, ka viņas drēbes bija slapjas un ka viņai ir uzvilktas autiņbiksītes, kas nošļukušas lejā starp viņas kājām. Citā telpā varēju redzēt, ka bērna drēbes bija slapjas un viņa drebēja. No viņas nāca spēcīga smaka, bija skaidrs, ka viņas autiņbiksītes nav mainītas un viņa nav apkopta visu dienu. Es noņēmu autiņbiksītes un ieraudzīju sažuvušus un svaigus izkārnījumus. Autiņbiksītes bija tik piesūkušās ar urīnu, ka bērns nevarēja normāli paiet. Tur bija sažuvušas fekālijas uz bērna ķermeņa, un viņas āda bija izmērcēta urīnā, kas bija noplūdis no viņas autiņbiksītēm un saslapinājis viņas drēbes.”
Tas ir policista ziņojums 2013. gadā Londonā notikušās tiesas sēdes laikā par apstākļiem, kādos 2010. gada 5. martā tika atrasta viena pati mājās kādas latvietes LB gandrīz divus gadus vecā meitiņa CB. Internetā publiskotajā tiesas sēdē neviens netiek saukts vārdā, minēti tikai iniciāļi.
Tiesas sēdē parādās vēl daudzi citi satraucoši fakti, piemēram: “Vienos naktī 2009. gada 4. septembrī policija saņēma ziņojumu, ka iereibusi māte basām kājām ar savu meitu ratiņos atrodas ielas vidū Mērtonā, Londonā. Māte arestēta un CB atdota MZ aprūpē. Māte brīdināta par to, ka nedrīkst būt piedzērusies, aprūpējot bērnu, kas ir jaunāks par 7 gadiem.”
Bērns izņemts no ģimenes. Pēc veiksmīgas dalības “ģimenes stiprināšanas” kursos – ticiet vai ne! – latviete atkal aizturēta piedzērusies. Galu galā pieņemts lēmums par piespiedu adopciju. Iespējams, ka runa ir par Lailu Brici un viņas meitu Katrīnu (rakstība angliski – Catherine), sakrīt gan iniciāļi, gan tiesas sēdē un Latvijas presē minētie datumi. Jāatzīst, nedaudz atšķiras notikumu izklāsts un daži nepatīkami “papildu apstākļi” ir noklusēti. Taču Lielbritānijas laikrakstā “The Guardian” šā gada 9. marta numura rakstā “Latvia complains to UK parliament over forced adoptions” (“Latvija iesniedz protestu Lielbritānijai par piespiedu adopcijām” – tulk.) ir minēts gan Lailas Brices vārds, gan alkohola problēmas.
Tiesu darbinieki atzīst, ka līdz tiesām un bērnu atņemšanai nonāk ne jau nu tās labvēlīgākās ģimenes, visbiežāk vecākiem ir nopietnas problēmas ar alkoholu, retāk narkotikām, bieži vienam no vecākiem ir krimināla pagātne. Tāpat tiesās nonāk lietas par vardarbību ģimenē, par bērnu atstāšanu novārtā. Taču visbiežākais iemesls, lai šādi vērstos pret austrumeiropiešu ģimenēm, esot kultūras atšķirības. Piemēram, Latvijā mātes nedomājot skaļi norās savus bērnus par sliktu uzvedību, bet Lielbritānijā nekas tāds nav iedomājams. Arī “iedošana pa nagiem” ir vardarbība. Viens no lielākajiem latviešu ģimeņu “klupšanas akmeņiem” ir bērna atstāšana mājās bez pieaugušo uzraudzības, bērnu nedrīkst atstāt vienu arī automašīnā. Nedrīkst arī atstāt vecāka bērna uzraudzībā, ja vien vecākajam bērnam jau nav 16. Taču vistrakāk ir, ja bērns spēlējoties iegūst skrāpējumus vai zilumus, tādā gadījumā ģimenes ārsta pienākums ir izvērtēt, vai iegūtās traumas nav vecāku vardarbības sekas.
Taču, lai arī cik tas dīvaini liktos, Lielbritānijā neviens neuztrauksies, ja ziemas laikā bērns skolā ieradīsies bez cepures un cimdiem. Bērni uz skolu, kā sākuši iet savās formas žaketītēs vasarā, tāpat turpina arī ziemā, nevelk ne mēteli, ne jaku, pat ne šalli. Latviešu mātes tradicionāli liek bērniem vilkt zābakus, taču skolā tas drīzāk rada problēmas, jo nav laika apavus pārvilkt.
