Bez kampaņas cūku mēri nevar tik viegli izskaust: mednieki vieni netiek ar to galā 24
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cūku mēra sērga skar visu Eiropas Savienību (ES), izraisot būtisku ekonomisko kaitējumu. Jāņem vērā, ka ES ir lielākais cūku un cūkgaļas eksportētājs pasaulē, ik gadu pārdodot vairāk nekā piecus miljonus tonnu produkcijas.
Tikmēr Āfrikas cūku mēra dēļ laikā no 2016. gada līdz 2020. gada jūnijam nācies likvidēt ap diviem miljoniem cūku.
Neraugoties uz līdzšinējiem plašajiem sabiedrības informēšanas darbiem par Āfrikas cūku mēri, arī Latvijā nav izdevies izskaust šo sērgu, ko apstiprina jaunākie uzliesmojumi jūlijā, kad vienas nedēļas laikā nelaime skāra trīs saimniecības Kurzemes novada Rudbāržu un Zlēku pagastā.
Jaunie saslimšanas gadījumi norāda, ka joprojām pastāv augsts mājas cūku inficēšanās risks situācijās, kad strikti netiek ievēroti visi drošības pasākumi.
Sērgu ierobežot izdevies vien dažām valstīm, piemēram, Beļģijai un Čehijai. Tur norobežoja slimības skarto teritoriju, tajā bija aizliegtas medības, apturēta saimnieciskā darbība – graudu novākšana, mežizstrāde, savukārt ārpus skartās teritorijas notika maksimāla medīšana.
Tika ieguldīti lieli līdzekļi un darbs. Šādu praksi varētu izmantot arī Latvijā, taču tādā gadījumā ir nepieciešamas kompensācijas medniekiem par katru meža cūkas līķi, turklāt, ņemot vērā, ka vīruss izplatīts plašā teritorijā, būtu jāierobežo teju visa Latvija.
Mēģinās informēt vairāk
Lai ko darītu lietas labā, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) nesen devusi zaļo gaismu plašai informatīvai kampaņai par Āfrikas cūku mēri (ĀCM) un tā ietekmi uz mājas cūkām Eiropas saimniecībās.
Kampaņa notiek jau trešo gadu un šoreiz ir vērsta uz Eiropas dienvidaustrumu reģionu.
Kopumā 18 Eiropas valstīs – Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Kosovā, Lietuvā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā, Polijā, Rumānijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā –, kā arī Latvijā sabiedrībai, lauksaimniekiem, veterinārārstiem, medniekiem skaidros par mēra izplatību un pasākumiem, kā maksimāli ierobežot un apturēt šo slimību.
Kampaņas ietvaros īpaši plānots uzrunāt un skaidrot slimības ietekmi uz ekonomiku četrās valstīs – Bulgārijā, Polijā, Rumānijā un Serbijā –, tajās situācija saistībā ar ĀCM ir īpaši smaga.
Jāpiebilst, ka Latvijā pērn jau tika rīkota līdzīga kampaņa un to, tāpat kā šogad, administrēja zinātniskais institūts “BIOR”. Tā pārstāve Ilze Dimante akcentē – tā kā vakcīnu pret ĀCM joprojām nav, kampaņas mērķis ir informēt lauksaimniekus, kā arī veterinārārstus un medniekus par to, kam jāpievērš uzmanība, izmantojot galveno vēstījumu – atklāt, novērst un ziņot.
“Būtiski, kas jāņem vērā sabiedrībai – vīruss ir cilvēkiem nekaitīgs. Tomēr, vīrusa izraisītās sekas var izraisīt nopietnus sociālekonomiskus izaicinājumus, jo slimības uzliesmojuma gadījumā skartajā teritorijā jānokauj liels skaits saimniecībās audzētu cūku. ĀCM uzliesmojums var radīt ļoti postošas sekas, tāpēc slimības profilakse, atklāšana un ziņošana par to ir galvenie faktori, lai ierobežotu šo nāvējošo slimību.
Svarīgākais – pamanot aizdomīgus gadījumus –, nekavējoties ziņot savam veterinārārstam un PVD!”
Kāds būs kampaņas praktiskais pienesums, grūti prognozēt. Lielās cūku audzētāju saimniecības (Latvijā, piemēram, SIA “Gaižēni”, SIA “Ulbroka”, SIA “Miķelāni bekons” u. c.) biodrošību jau tāpat ievēro ārkārtīgi stingri, savukārt mazajās viensētās, kur audzē pāris rukšu savām vajadzībām, saimnieki uz piesardzības pasākumiem dažkārt raugās caur pirkstiem un šādas kampaņas viņus var arī nesasniegt.
Jāsadarbojas ar nozari
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece atzīst, ka kampaņas esot gana laba lieta, tomēr par šo sērgu jārunā nevis kampaņveidīgi, bet gan sasaistē ar nozari un PVD, un tieši sadarbībā ar pēdējo vēl daudz kas uzlabojams.
“Būtiskākais šeit ir savstarpējā sadarbība ar nozari, atgādinot, ka biodrošība jāpastiprina tieši šajā laikā, kad notiek graudu vākšana un sēņošana vai ogošana mežā. Dubultpiesardzīgiem ir jābūt mežainajos novados, īpaši Kurzemē un Latgalē, jo tieši šajos reģionos tiek atrastas inficētas meža cūkas.
Mēs tik daudz esam iemācījušies astoņos gados kopš ĀCM parādīšanās, tagad tas viss jāliek lietā. Ja tā ir kampaņa, tai jābūt mērķētai un ilgākā laikā – no maija līdz oktobrim. Tāpēc kopā ar PVD patlaban strādājam pie saimnieku apziņošanas,” tā Dz. Lejniece.
Viņasprāt, būtu jāatgriežas pie pārbaudītas prakses, proti, meža cūku populācijas samazināšanas. Arī pārējās ES valstīs plāno pievērsties tieši šim sērgas regulēšanas veidam.
“Visās ES valstīs ļoti uztraucas par meža cūku skaita pieaugumu. Jo vairāk šo dzīvnieku, jo lielāk iespēja neviļus aiznest uz mājām kādu riska vektoru. Pēdējā laikā ES valstīs runā par aktīvākām medībām populācijas samazināšanai. Tas ir viens no iedarbīgākajiem veidiem slimības izplatības samazināšanā,” uzskata asociācijas vadītāja.
Medības nelīdzēs, inspekcijas gan
“Mednieki medī ļoti aktīvi, taču ar medībām populāciju samazināt īstermiņā nav iespējams. Lai arī matemātiski, mērķis – divas meža cūkas uz vidējo 1 km2 – Latvijā ir sasniegts, tomēr atsevišķās teritorijās dzīvnieku blīvums ir ievērojami augstāks,” norāda PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants.
Pēc dienesta rīcībā esošas informācijas 2021./2022. gadā tika nomedītas 24 277 meža cūkas. Arī 2022. gadā ir novērojama augsta mednieku aktivitāte.
“Lai stimulētu medniekus samazināt meža cūku skaitu, no 2015. gada līdz 2019. gadam medniekiem bija pieejama samaksa par katru nomedītu meža cūku mātīti. Kopā medniekiem tika izmaksāti 2,9 miljoni eiro.
“Attiecīgajā periodā ĀCM strauji izplatījās Latvijā, mednieku ieguldījums kombinācijā ar slimības augsto letalitāti meža cūku skaitu būtiski samazināja.
Izvērtējot šī brīža situāciju – slimības izplatību, populācijas skaitu un citas ar populācijas apsaimniekošanu saistītās iespējas, arī maksājuma pieejamību, tas viss tomēr nesamazinātu ĀCM izplatību meža cūku populācijā Latvijā,” tā PVD pārstāvis.
Viņš arī atgādina, ka PVD eksperti jau no 2014. gada neatlaidīgi aicina mājas cūku turētājus būt īpaši piesardzīgiem un nepieļaut, lai ĀCM uzliesmojums skar novietni. Īpaši svarīgi vasaras periodā, kad sākas ražas novākšanas laiks.
UZZIŅA
Cūku sērga iekaro Eiropu
Līdz 2007. gadam Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Eiropā bija sastopams tikai Itālijai piederošajā Sardīnijas salā, kas ir inficēta kopš 70. gadiem.
2007. gadā ĀCM Eiropā no Gruzijas sāka izplatīties uz kaimiņvalstīm, bet 2014. gadā no Lietuvas – Eiropas Savienībā.
Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 55 meža cūkām Gulbenes, Ludzas, Madonas, Ventspils, Kuldīgas, Preiļu, Smiltenes un Valmieras novadā.
Šogad kopumā ĀCM konstatēts 685 meža cūkām 26 novadu 155 pagastos.
Šogad līdz 5. augustam Latvijā konstatēts vairāk ĀCM gadījumu meža cūku populācijā nekā visā 2021. gadā, kā arī vairāk nekā 2020. gadā un 2019. gadā.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014. gada jūnijā trim meža cūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.
