Ar velo un kājām. Esam mobili. 0
Latvija ir pirmajā vietā ES pēc pārvietošanās uz darbu kājām – to izmanto 23% iedzīvotāju, apliecina CSP veiktā aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.
CSP aptaujā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji ir ļoti mobili – gandrīz 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes.
Vieno mobilitāte
Visbiežākais pārvietošanās iemesls bija darbs (34%), kā arī iepirkšanās (24%) un atpūta (20%), informē projekta vadītāja Dita Zemīte. Turklāt Latvijā raksturīgie atpūtas braucieni bija sēņošana un ogošana, kas nav vērojams citās valstīs. Darba dienās iedzīvotāju mobilitāte bijusi augstāka nekā brīvdienās, un tas ir saprotami, jo brīvdienās biežāk iedzīvotāji izvēlējās atpūtu mājās. Tieši brīvdienās iedzīvotāju pārvietošanās reižu skaits bijis mazāks (2,3 pārvietošanās dienā) nekā darba dienās, kad to skaits sasniedza 2,8. Interesanti, ka vislielākais pārvietošanās skaits dienā bija sasaistīts ar kādas personas pavadīšanu, un visbiežāk tā bijusi bērnu pavadīšana uz skolu vai pirmsskolas iestādi, kam seko iepirkšanās un tikai tad darbs. Lielāko pārvietošanās skaitu dienā pēc transporta veida veikuši vieglo automobiļu vadītāji un pasažieri, kā arī iedzīvotāji, kas pārvietojas ar velosipēdu.
Tiem cilvēkiem, kas aptaujas dienā palika mājās, pārvietošanos liedza saslimšana vai slikta jušanās (26%), invaliditāte vai vecuma nespēja (18%) vai traucēja laikapstākļi (10%).
Visvairāk ar vilcienu un auto
Uz darbu ar velo Latvijā dodas 4% iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā Igaunijā, kur to dara 3%, bet līderos ir Nīderlande ar 26%.
Vidēji dienā Latvijas iedzīvotāji visilgāko laiku pavadījuši braucienos ar vilcienu (79 minūtes), vidēji dienā veicot 47 km, kam seko pārvietošanās ar automobili kā pasažierim un kā autovadītājam (44 km), vidēji dienā veicot 57,8 km un 65,6 km. Ar kājām vidēji dienā iedzīvotāji veica 2,7 km, un vidējais pārvietošanās laiks bija 48 minūtes, bet ar velosipēdu 10,6 km (attālums no Vecrīgas līdz Teikai), un laiks 55 minūtes. Jāpiebilst, ka pilsētās un to tuvumā pārvietošanās attālums bijis par 10 km mazāks nekā Latvijā kopumā. Vislielākais attālums mērots un visilgākais laiks pavadīts darījumu braucienos pa Latviju.
Pētījumā arī noskaidrots, ka vidējais cilvēku skaits automobilī brauciena laikā bija 1,9 cilvēki, bet pilsētās – 1,6, kas ir tikpat, cik vidēji Lielbritānijā un Šveicē. Šis fakts atspēko viedokli, ka automašīnā parasti brauc tikai viens cilvēks. Brīvdienās un svētku dienās automobilī vidēji brauc 2,5 cilvēki. Aptaujā arī noskaidrots, ka galvenie vieglo automobiļu izmantošanas iemesli ir personīgā komforta prasības un laika ekonomija.
Iespēja tautsaimniekiem
Iegūtos datus plaši būs iespējams izmantot gan tautsaimniecībā, gan nozaru politikas veidošanā, gan pašvaldībās un uzņēmējdarbībā. CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte skaidroja, ka aptaujas rezultātus iespējams izmantot gan kājāmgājēju, gan transporta infrastruktūras pilnveidošanā, tajā skaitā multimodālo risinājuma punktu veidošanā, elektromobiļu uzlādes staciju plānošanā, kā arī ilgtspējīgas pārvietošanās attīstīšanā un veicināšanā. Tāpat datus var izmantot, plānojot komercobjektu un sabiedrisko pakalpojumu ēku izvietošanu, risinot reģionālās politikas jautājumus. Tiesa, aptaujā fiksēti tikai 2017. gada dati, tāpēc nav iespējams izvērtēt kopējo mobilitātes politiku. Lai izdarītu vispusīgākus un plašākus secinājumus, šāda aptauja būtu jāveic atkārtoti un periodiski.
Pēc mobilitātes pētījuma redzam, ka iedzīvotāji par maz izmanto multimodālos risinājumus, secinājis “PricewaterhouseCoopers” vadītājs Gusts Ašmanis. Visvairāk multimodālos risinājumus izmanto Rīgā, pateicoties tam, ka pilsētā ieviesta stundas biļete un tas ļauj pārsēsties no viena transporta uz otru. Lielākoties satiksmē dominē “point to point” (no punkta uz punktu) princips, kam ir gan plusi, gan trūkumi, tostarp sabiedrībai par to jāmaksā vairāk un šī sistēma nenodrošina maršrutu tīklu savietojamību.
Pārsteigums bijis tas, ka galvenais pārvietošanās iemesls ir pavadīšana, nevis darbs, kas ierindojies trešajā vietā aiz iepirkšanās. Šis fakts sakrīt ar novērojumiem skolēnu brīvlaikā, kad sastrēgumi ir krietni vien mazāki nekā vidēji citās dienās. Savukārt vidējos un garajos braucienos vieglās automašīnas izmanto izmaksu dēļ. Tas norāda uz trūkumiem Latvijas sabiedriskā transporta sistēmā. “PricewaterhouseCoopers” secinājis, ka starppilsētu transports nav izdevīgs četrām un vairāk personām vienlaikus, jo izmaksu ziņā izdevīgāk ir pārvietoties ar auto.
Jāpiebilst, ka kopumā 2017. gadā Latvijas iedzīvotāji veica 12 miljardus pasažierkilometru, kas ir 8080 pasažierkilometru vienam iedzīvotājam – tas būtu gandrīz kā aizbraukt uz Parīzi divas reizes, ņemot vērā viena iedzīvotāja ikdienas pārvietošanos.
