Ar kādiem produktiem uzņemt selēnu un ko tas dos? 0
“Es ēdu daudz ķiploku, jo tajos esot selēns, un man tas ir nepieciešams, jo es strādāju smagus fiziskus lauku darbus! Kuros produktos vēl ir daudz selēna, lai nav jāpērk aptiekas vitamīni? Dzirdēju, ka visiem, kuri dzīvo Latvijā, tā pietrūkst…
” Maruta Kalniņa Gulbenē 
Interesanti, vai ārsts ir teicis, ka uzturā jālieto vairāk selēna, vai arī tā pašai šķiet? Lai gan Latvijā tāpat kā vairumā Eiropas valstu selēna augsnē patiešām ir maz, tāpēc arī tā nav daudz vietējos augos, uzturā visam ir jābūt samērīgos daudzumos. Protams, ir situācijas, kad selēnu un citas bioloģiski aktīvās vielas iesaka papildus uzņemt ar uztura bagātinātājiem. Tomēr selēna deficīts rodas nevis tiem, kuri fiziski strādā, bet gan slimniekiem, kurus ilgstoši baro parenterāli. Starp citu, selēna uzņemšana lielās devās ir toksiska, lai gan tā ir atkarīga no ķīmiskā savienojuma, kurā ir selēns. Devas, kas ilgstoši pārsniedz 0,8 mg diennaktī, veicina šūnu mutācijas un darbojas kā kancerogēni.
Selēns ietekmē vairogdziedzera darbību, tas vajadzīgs arī testosterona vielmaiņā, organisma imūnreakcijas veidošanā un centrālās nervu sistēmas darbības veicināšanā.
Maz selēna bieži vien ir tiem cilvēkiem, kuriem ir depresija, apjukums, nemiers un Alcheimera slimība. Tas saistīts ar brīvo radikāļu pavairošanos nervu audos. Selēna deficīts var veicināt ateriosklerozes un audzēju attīstību, miopātijas, neauglības rašanos un priekšlaicīgu novecošanos.
Pieaugušam cilvēkam vajadzīgi vidēji 0,02 – 0,10 mg selēna dienā. Ir aprēķināts, ka vidēji 28 % nepieciešamā selēna var uzņemt ar gaļu (īpaši cūkgaļu) un zivīm, 22 % – ar maizi, 16 % – ar olām. Ēdot 2 – 3 reizes nedēļā jūras produktus (zivis, jūras kāpostus u.c.), var pietiekamā daudzumā uzņemt daudzus mikroelementus, tostarp selēnu.
Ķiploki ir ļoti vērtīgi, taču diemžēl nav īstais selēna avots. Arī pielietojuma mērķis tiem parasti ir cits.
Ķiploki satur ēteriskās eļļas, gaistošus sēra savienojumus, cukurus, olbaltumvielas, fitosterīnus, glikozīdu alliīnu, vitamīnus un minerālvielas. Liela vērtība ir bioloģiski aktīvam savienojumam allicīnam, kas rodas, kad, ķiploku sasmalcinot, noārdās alliīns. Tam piemīt ķiplokam specifiskā smarža.
Ķiploka aktīvo vielu komplekss aktivizē vielmaiņu, rosina ēstgribu, stimulē gremošanas sistēmas sekrēciju, novērš pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, pazemina asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs, veicina sirdsdarbību un holesterola izvadīšanu no organisma. Tam piemīt arī antimikroba, urīndzenoša un prettārpu iedarbība. Ķiplokus izmanto augšējo elpceļu iekaisuma, bronhīta, pneimonijas, bronhiālās astmas ārstēšanā, sirds sklerozes un priekšdziedzera adenomas gadījumos.
