– Vai kazkopības saimniecība var būt rentabla, ja tā nenodarbojas arī ar mājražošanu un lauku tūrismu? 0
– Vai Latvijas kazām ir tirgus prasībām atbilstoša gaļas kvalitāte? Vai tā piemērota eksportam?
– Izbrāķēto piena–gaļas kazu gaļa ir laba samaltā veidā, arī desās. Gaļas šķirnēm – būriem un to krustojumiem – ir izcili gaļas kvalitātes rādītāji. Gaļa ir diētiska, nesatur holesterīnu. Eksportam un pārstrādei pašlaik nepietiek apjomu. Vairākas saimniecības jau nodarbojas ar Būru kazu audzēšanu, un perspektīvas ir ļoti labas.
– Kā nozari varētu ietekmēt saistītais atbalsts par kazu 25 eiro? Vai ganāmpulki varētu kļūt lielāki?
– Kad iesniedzām Zemkopības ministrijai saskaņošanai saistītā atbalsta nosacījumus, tie izskatījās pavisam citādi nekā pēc Briseles labojumiem. Neko darīt, summa par kazu tika samazināta līdz 25 eiro, atbalstu saņem, ja ganāmpulkā ir vismaz trīs kazas, līdz ar to atbalstu saņems lielāks saimniecību skaits.
Kazu saimniecību skaitu un lielumu saistītā atbalsta piešķiršana, visdrīzāk, iespaidos pozitīvi, bet kardinālas pārmaiņas tomēr nav gaidāmas. Kamēr nebūs kur pārstrādāt saražoto pienu, ar realizācijas iespējām tirdzniecības tīklā un ar eksporta iespējām, ciltsdarba rādītāji droši vien strauji neaugs.
Visu interviju ar Liānu Apini lasiet žurnāla “Agrotops” janvāra numurā
