Ar kādām domām Kazas gadu sagaida kazkopji. Saruna ar Liānu Apini 0
Latvijas Kazu audzētāju apvienību vada Garkalnes pagasta ZS “Meždruvas–1” īpašniece Liāna Apine, kuras atbildībā ir 100 Zānes šķirnes kazas. Žurnāls “Agrotops” intervijā vaicā, ar kādām domām jauno Kazas gadu sagaida kazkopji? Izrādās, problēmas tādas pašas kā līdz šim, taču aizspriedumi par kazas pienu un tā izstrādājumiem sabiedrībā gan mazinājušies.
– Ar ko nodarbojas jūsu vadītā Latvijas Kazu audzētāju apvienība? Cik un kādas saimniecības tā šobrīd apvieno?
– Latvijas Kazu audzētāju apvienība savu darbību sāka 1994. gadā. Pašlaik Kazu audzētāju apvienībā esam 20 biedri, lielākās saimniecības ar 100 līdz 300 kazu mātēm ir Smiltenes novada Blomes pagasta ZS “Muižnieki”, Garkalnes novada Garkalnes pagasta ZS “Meždruvas–1”, Kuldīgas novada Vārmes pagasta p. s. Rāznieki, Siguldas novada Allažu pagasta ZS “Lielgrodes” un Ozolnieku novada Cenu pagasta SIA “Līcīši Ltd”.
Aivara Liepiņa vadītā saimniecība Līcīši ir atzīts kazas piena pārstrādes uzņēmums, kas realizē piena produkciju arī lielveikalu tīklos, pārējās saimniecības ražo produkciju no kazas piena mājas apstākļos, realizējot to saimniecībās uz vietas vai tirdziņos. 90% saimniecību ir bioloģiski sertificētas un nodarbojas ar lauku tūrismu.
– Kāda ir Latvijas vietējās kazas piemērotība piena ražošanai? Vai nav izdevīgāk turēt speciālās piena kazu šķirnes?
– Piena kazu audzēšana Latvijā ir viena no lopkopības nozarēm. Lai sekmētu kazas piena ieguvi, nepieciešamas kazas, kurām būtu ģenētiski noteikta augsta potenciālā piena produktivitāte. Lai iegūtu šādus dzīvniekus, noteicošais ir ciltsdarbs. Ciltsdarba efektivitāte ir atkarīga no kazas piena produktivitātes precīzas kontroles un uzskaites jeb piena kazu pārraudzības. Pārraudzība dod iespēju noskaidrot ražīgākās kazas, izslēgt no ganāmpulka mazražīgās, organizēt kazu ēdināšanu atbilstoši to fizioloģiskajam stāvoklim un produktivitātes līmenim. Latvijā kazu ganāmpulkos dominē Latvijas kazas šķirnes dzīvnieki.
