Politisko spēku nespēja likt pretim Rāviņam spēcīgu līderi paver iespējas viņam palikt pie varas 8
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau divdesmit gadus Jelgavas pilsētas pašvaldību vada Andris Rāviņš (ZZS), kuram līdzvērtīgu sāncensi Jelgavas domes vēlēšanās iesniegtajos desmit kandidātu sarakstos grūti ieraudzīt. Vairāku sarakstu galvgalī ir domnieki ar teju tikpat ilgu pieredzi pašvaldības darbā.
Savukārt tie jaunie mēra kandidāti, kurus piesaka partijas, kas līdz šim vēlēšanās Jelgavā nav startējušas, nav tik pazīstami, lai iegūtu A. Rāviņa nomaiņai nepieciešamo vēlētāju atbalstu.
To “Latvijas Avīzei” atzina arī Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centra priekšsēdētājs Uldis Dūmiņš, kuru ar pirmo numuru piesaka “Kustība Par”. U. Dūmiņš paskaidroja, ka “Jelgavā ir grūti stāties pretim cilvēkam, kurš gadiem ir bijis mediju virsrakstos pašvaldības kontrolētā avīzē”.
U. Dūmiņš bija viens no tiem sarakstu līderiem, ko labi zināja arī pieredzējušo partiju pārstāvji. Viņi atzina, ka vairākus ar pirmo numuru pieteiktos kandidātus nepazīst.
No Jelgavas domes vēlēšanās iesniegto sarakstu mēra kandidātiem jelgavniekiem zināmāka varētu būt arī bijusī Saeimas deputāte Zenta Tretjaka (“Saskaņa”). Taču “Progresīvie”, “KPV LV”, Latvijas Krievu savienība un arī Jaunā konservatīvā partija startē ar līderiem, kas neesot tik pazīstami.
Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta aiz Rīgas, Daugavpils un Liepājas. Jelgavā ir 60 487 iedzīvotāji.
Varētu teikt, ka tikai brīnums jeb jelgavnieka, Saeimas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) lobēšanas spējas pasargāja Jelgavu (un arī Ventspili) no apvienošanas ar apkārtējiem novadiem, kas padarītu nedrošākas arī A. Rāviņa pozīcijas, jo lauku teritorijās būtu vairāki spēcīgi konkurenti.
Cer uz pārmaiņu tīkotāju aktivitāti
Iepriekšējās vēlēšanās 2017. gadā Zaļo un zemnieku savienība Jelgavas domē ieguva septiņas vietas, “Saskaņa” trīs, Nacionālā apvienība (NA) divas, bet “Vienotība”, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un “KPV LV” katra pa vienai. Koalīciju veido ZZS un Nacionālā apvienība (NA), bet vairākumu atbalsta arī “Saskaņa”.
No “Saskaņas” ievēlētais Ivars Jakovels šogad jau startē no ZZS saraksta. Koalīcijai tagad ir desmit balsis, kas ir pietiekami stabils vairākums. A. Rāviņš skaidri neatbildēja, kāpēc opozīcijā palika Aigars Rublis no “Vienotības”, kurš iepriekšējā sasaukumā bija priekšsēdētāja vietnieks.
Vieni uzskata, ka tā bijusi abu interešu sadursme, bet, pēc citu domām, A. Rubļa personā A. Rāviņš saskatījis potenciālo konkurentu.
“Vienotība” togad vēlēšanās ieguva tikai vienu mandātu, ko partijas pārstāvji skaidroja ar toreizējo krīzi “Vienotībā”, kad tās reitings bija jau zem 5% barjeras. Savukārt ZZS tad bija premjera partija. Tagad partiju pozīcijas ir mainījušās, taču reitingu tabulās ZZS joprojām ir augstā vietā.
A. Rublis “Latvijas Avīzei” teica, ka “Jaunajai Vienotībai” šoreiz ir labākas starta pozīcijas, neraugoties uz to, ka tā piesaka sevi no domes opozīcijas. Taču, atsaucoties uz prognozēm par zemo vēlētāju aktivitāti, A. Rublis pieļāva, ka uz vēlēšanām varētu aiziet tieši tie, kuri vēlas pārmaiņas.
Jaunajiem politiskajiem spēkiem par labu varot nākt arī tas, ka Covid-19 dēļ izpaliek pilsētas svētki, kas parasti notiek maija beigās, koncerti un citi pasākumi, kur pie varas esošie varot dalīt konfektes.
Pilsētas vārds šajos gados arī esot izskanējis kontekstā ar vairākiem skandāliem, kas saistīti ar Jelgavas tirgu vai Jelgavas autobusu parku. A. Rublis apzinās, ka neviena partija viena pati nevarēs panākt pārmaiņas, taču domes opozīcijā esošie veidojot labu sadarbību, kāda ir starp “Vienotību” un Latvijas Reģionu apvienību, kuras sarakstā tagad ir arī no “KPV LV” ievēlētais deputāts Lauris Zīverts.
Esot jāņem vērā, ka koalīciju atbalstošajai “Saskaņai” šajās vēlēšanās ir konkurents – Latvijas Krievu savienība, kas iepriekš te nestartēja.
Latvijas Reģionu apvienība piedāvā pilsētas attīstību balstīt uz zinātni un jaunajām tehnoloģijām.
“Vēlētājiem ir jāsaprot, ka nepietiek ar Eiropas Savienības fondu naudas apgūšanu un lieliem projektiem,” sacīja LRA saraksta līderis Gunārs Kurlovičs.
Uz vaicāto, vai ir iespējama A. Rāviņa nomaiņa, G. Kurlovičs atklāti atzina: “Baidos, ka nav.” Kā vienu no iemesliem tam viņš minēja arī pie varas esošo iespējas izmantot administratīvos resursus, kādi nav pieejami citiem. To minēja arī U. Dūmiņš, pēc kura domām, pašvaldības vadībā ir vajadzīgs nevis viens spilgts līderis, bet spēcīga komanda, kurā ir cilvēki ar labu izglītību un modernu domāšanu.
“Tā ir cieņas izrādīšana vēlētājiem, ja visiem kandidātiem ir augstākā izglītība vai pat divas,” piebilda U. Dūmiņš. Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija liecina, ka “Kustībai Par” augstākā izglītība ir 100% kandidātu, Zaļo un zemnieku savienībai un “Jaunajai Vienotībai” 94%, savukārt “Saskaņā”, “Progresīvajos” tikai 50%, Latvijas Krievu savienībā, Latvijas Reģionu apvienībā 66%. Tiesa, daļa kandidātu nav norādījuši izglītību.
Neredz svaigas idejas, kas aizrautu
Divdesmit gadus Jelgavas domē strādā arī Jurijs Strods (NA), kurš pēdējos divus sasaukumus ir mēra vietnieks. Viņš “Latvijas Avīzei” NA saraksta izredzes vērtēja divējādi. No vienas puses, Covid-19 dēļ ir bijušas ierobežotas iespējas tikties ar iedzīvotājiem un arī organizācijām, kas tradicionāli ir atbalstījušas NA, piemēram, politiski represētajiem.
No otras puses, NA saraksts esot atjaunots, tajā ir jauni un pilsētā zināmi kandidāti, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Kaspars Kovaļenko. Lūgts raksturot NA attiecības ar “Saskaņu”, kuras deputāti arī atbalsta vairākumu, J. Strods norādīja, ka šim politiskajam spēkam ar NA un koalīciju nav nekādu līgumattiecību.
Uz vaicāto, vai ir iespējamas pārmaiņas pēc vēlēšanām, vicemērs atbildēja – ja NA saņemšot vairāk mandātu, tad esot iespējamas, bet tagad neko nevarot prognozēt. Taču viņš ir novērojis, ka tie politiskie spēki, kas gribot kaut ko mainīt, tikai kritizē domi, bet nenāk ar svaigu un interesantu piedāvājumu, kas varētu aizraut vēlētājus, “lai viņi pavilktos līdzi”.
Jelgavas mērs A. Rāviņš sadarbību ar Nacionālo apvienību uzteica, bet par “Saskaņu” apstiprināja, ka daži deputāti balsojot par vairākuma lēmumiem, bet, piemēram, balsojumā par budžetu viņi atturējušies.
Taču tie esot “klaji meli”, ka viņš izmantotu pašvaldības izdevumu, lai sevi popularizētu. Mērs stāstot tajā tikai par padarītajiem darbiem, “bet par mani viņi tur neko nav lasījuši”. Tas gan ir strīds ar diezgan senu vēsturi, kam uzmanība bijusi pievērsta vairākos medijos.
ZZS sarakstā ir diezgan daudz ar pašvaldības iestādēm saistītu cilvēku, ko A. Rāviņš uzskata par loģisku, jo “viņi ir vadītāji, kas ir atbildīgi par pašvaldības darbu”. Tajā ir arī Jelgavas tirgus direktors Andris Vaišļa. Tirgus ir viens no objektiem, kam bijusi pievērsta uzmanība, bet A. Rāviņš paskaidroja, ka tas neesot saistīts ar pašvaldību, bet gan ar investoru, kuram ir jāapliecina savas naudas izcelsme.
Opozīcija pārmet vadībai arī pārlieku aizraušanos ar vērienīgiem daudzmiljonu projektiem, bet Jelgavas mērs tam nepiekrīt un ir lepns arī par citu kritizēto “nākotnes projektu”, kur bijušā lidlauka teritorijā plānots izveidot industriālo parku.
A. Rāviņš nedomā, ka 20 gadi pašvaldības vadībā varētu ienest rutīnu, kas traucētu attīstībai.
“Pašvaldībā rutīna nekad nevar iestāties, jo nepārtraukti ir jauni izaicinājumi,” sacīja priekšsēdis, kurš atsaucās arī uz Eiropas Savienības noteikto pārmaiņu politiku. A. Rāviņš ir arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks un viens no trijiem Latvijas delegācijas pārstāvjiem EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā.
Jelgavas domes vēlēšanās iesniegtie saraksti
1. Nacionālā apvienība – Jurijs Strods, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks
2. Latvijas Krievu savienība – Andrejs Pagors, EP deputātes T. Ždanokas palīgs
3. Jaunā konservatīvā partija – Artis Ramutis, SIA “Latio” darījumu vadītājs
4. “Saskaņa” – Zenta Tretjaka, “Saskaņas” valdes locekle
5. Latvijas Reģionu apvienība – Gunārs Kurlovičs, Jelgavas domes deputāts
6. “Jaunā Vienotība” – Aigars Rublis, Jelgavas domes deputāts
7. Zaļo un zemnieku savienība – Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs
8. “Kustība Par” – Uldis Dūmiņš, Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centra priekšsēdētājs
9. “KPV LV” – Jeļena Šokele, organizācijas “Cita iespēja” valdes locekle
10. “Progresīvie” – Edgars Niedrītis, Latvijas Bankas apsardzes maiņas galvenais inspektors
