Foto: publicitātes

Ar jaunuzcelto Saieta namu par vairāk nekā 3 milj. eiro Likteņdārzs varēs darboties visu gadu 71

Likteņdārzā šodien svinīgi tiks atklāts jaunuzceltais Saieta nams – ēka, kas būs viens no centrālajiem objektiem dārzā un kļūs par jaunu kultūras un sabiedriskās dzīves centru visā Aizkraukles novadā, aģentūru LETA informēja nodibinājuma “Kokneses fonds” pārstāve Elīna Bīviņa.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Viņa pavēstīja, ka Saieta nama projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “Arhis Arhitekti”. Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni.

Saieta nama atklāšanā ar apsveikumu klātienē piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits, uz svinīgo ceremoniju aicināti ilggadīgi Likteņdārza idejas atbalstītāji un ziedotāji, kuriem biedrība “Kokneses fonds” pateicas par neatsveramu ieguldījumu Saieta nama tapšanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saieta nama būvniecība Likteņdārzā tika sākta 2016.gada nogalē, kad ēkas pamatos ievietoja simbolisku kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkas būvniecībā un labiekārtošanā investēti vairāk nekā 3 miljoni eiro.

Līdz ar Saieta nama uzbūvēšanu īstenojies Kokneses fonda sen lolots mērķis – radīt modernu un arhitektoniski augstvērtīgu celtni, kas dos iespēju Likteņdārzam darboties visu gadu, rīkojot piemiņas, izglītības un kultūras pasākumus plašām auditorijām.

Ēka ir ne vien laikmetīga no arhitektūras viedokļa, bet arī no ēkas tehniskā izpildījuma – iekštelpu apdare ir veidota no dabīgiem materiāliem, ēkai ir dabiskā vēdināšana un citi tālredzīgi risinājumi. Īpašs arhitektoniskais elements ir Saieta nama jumts, kas veidots kā skatu laukums.

Saieta nama kopējā platība ir 700 kvadrātmetri un tā būs Likteņdārza sabiedriskais centrs. Ēkā ir divas multifunkcionālas zāles dažādiem pasākumiem, tai skaitā konferencēm, koncertiem un citiem notikumiem, kā arī tiks iekārtota kafejnīca un suvenīru veikals.

Savukārt, kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, atzīmējot Valsts prezidenta institūcijas simtgadi, šodien plkst.18.30 Levits Likteņdārzā atklās Valsts prezidentu taku.

Taka izveidota, Valsts prezidenta kancelejai sadarbojoties ar nodibinājumu “Kokneses fonds”.

Foto: Ieva Leiniša, LETA

Pirmais atjaunotās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis 2008.gadā, godinot bijušo Latvijas Valsts prezidentu piemiņu, Likteņdārzā aizsāka koku stādīšanas tradīciju. Ulmanis iestādīja kokus par godu Jānim Čakstem un Kārlim Ulmanim.

Šogad koku Alberta Kvieša piemiņai iestādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kādreizējā Saeimas priekšsēdētāja un Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītāja Paula Kalniņai piemiņai – Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), bet Saeimas priekšsēdētāja biedra un Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītāja trimdā Jāzepa Rancāna piemiņai – Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Reklāma
Reklāma

Kokus iestādījuši arī Valsts prezidenti Valdis Zatlers 2009.gadā, Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis 2015.gadā, Vaira Vīķe-Freiberga un Egils Levits 2020.gadā, kā arī Ulmanis 2022.gadā.

Gustava Zemgala piemiņai koks tiks iestādīts septembrī, to darīs viņa mazmazdēls Mārtiņš Andersons.

Koku stādīšanu Valsts prezidentu takā turpinās arī nākamie Latvijas Valsts prezidenti.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.