Valdis Butāns: Kamēr lācis mežā, nav ko ādu dalīt 1
Šogad Lielās mūzikas balvas kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā” līdzās kamerkorim “Ave Sol” un baroka orķestrim “Collegium Musicum Riga” ir nominēts orķestris “Rīga” galvenā diriģenta VALDA BUTĀNA vadībā.
1972. gadā pēc Gunāra Ordelovska ierosmes dibinātais kolektīvs laika gaitā kļuvis par vienu no vadošajiem nemilitārā tipa profesionālajiem pūtēju orķestriem visā Baltijā un ziemeļvalstu reģionā. Pēc Lielās mūzikas balvas žūrijas domām, orķestris “Rīga” sevišķi spilgti un novatoriski sevi apliecinājis 2017./2018. gada sezonas atklāšanas koncertā 12. oktobrī Dzelzceļa muzejā, kur skanēja mūsdienu amerikāņu komponistu S. Braienta, F. Tikeli un Dž. Mekī līdz šim Latvijā nekad neatskaņoti darbi.
Valdi, kas jums pašam no orķestra iepriekšējās sezonas snieguma šķitis visspilgtākais?
V. Butāns: Vispirms jau iepriecinošais pārsteigums, ka otro gadu pēc kārtas esam nominēti Lielajai mūzikas balvai. Negaidīti un ļoti patīkami. Ja man būtu jāizceļ viena visspilgtākā uzstāšanās ar orķestri, tas būtu sezonas atklāšanas koncerts Dzelzceļa muzejā ar ļoti spilgtu viessolistu Hokanu Rozengrenu – vienu no vadošajiem klarnetistiem un klarnetes pasniedzējiem pasaulē. Spēlējām īpaši viņam rakstītu Frenka Tikeli koncertu klarnetei un pūtēju koncertorķestrim. Rozengrems arī pasniedza mūsu klarnetistiem un saksofoniem meistarklases. Šajā koncertā izmantojām prēmiju, ko ieguvām iepriekšējā Lielās mūzikas balvā – mums tika publikas simpātiju balva, kurai līdzi nāca noteikums naudas izlietojumam. To drīkstējām izmantot mākslinieciskā līmeņa celšanai, meistarklasēm vai tamlīdzīgiem mērķiem. Tā nu, pateicoties šai balvai, varējām uzaicināt izcilo solistu, kurš uzstājās kopā ar mums koncertā un bija arī meistarklašu vadītājs. Šāviens dubultā.
Ar ko iepriecināsiet publiku turpmāk?
Tuvākais koncerts “Mīmu olimpiskā mīla” norisināsies jau šosvētdien, 11. februārī, Lielajā ģildē. Tas plānots kā vieglas, bet kvalitatīvas izklaides koncerts labam noskaņojumam, kur iesaistīti solisti Dināra Rudāne, Daumants Kalniņš un ansamblis “Rīgas pantomīma”. Tā nu sakritis, ka būs sākušās ziemas olimpiskās spēles un tepat pie durvīm arī Valentīndiena. Koncerts būs veltīts sportam un mīlestībai ar mīmu īpaši veidotām etīdēm. Tā ir viena no mūsu orķestra šķautnēm – cenšamies aptvert ļoti plašu spektru ar dažādiem žanriem – sākot no džeza, popmūzikas, labas izklaides, klasiskajiem pārlikumiem un beidzot ar oriģinālmūziku un tieši mums rakstītiem jaundarbiem.
No kuriem komponistiem patlaban gaidāt pasūtinājumus?
Ceram sagaidīt jaundarbus no Jēkaba Nīmaņa, Jura Kulakova, esam uzrunājuši arī jauno un daudzsološo skaņradi Armandu Aleksandraviču. Arī Jēkabs Jančevskis uzrunāts radīt jaundarbu ar Imanta Ziedoņa dzeju vienam no Latvijas simtgadei veltītā festivāla “Trīs zvaigznes” koncertiem “Latvija Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa acīm”, kas notiks novembrī par godu abu lielo dzejnieku jubilejām. Ar sev tik tuvā O. Vācieša dzeju šim koncertam jaunu mūziku apņēmies rakstīt arī Arturs Maskats. Arī ar komponistu Vilni Šmīdbergu ļoti cieši sadarbojamies ikdienā – viņš mūs nepārtraukti apgādā ar dažādu skaņdarbu aranžijām un pārlikumiem, par ko esam viņam bezgala pateicīgi. Protams, tikai ar mūsu orķestra budžetu vien nevaram īstenot visas mākslinieciskās ieceres, tādēļ mūsu menedžments klauvē pie visām iespējamajām durvīm. Prieks, ka pamazām ar savu profesionālo darbību un reputāciju esam panākuši, ka arvien regulārāk tiekam uzklausīti un atbalstīti lūgumos pēc finansiālā atbalsta jaundarbu pasūtinājumiem orķestrim – tas ir tik svarīgi jauna un kvalitatīva repertuāra veidošanā. Starp citu, varu palepoties, ka orķestris “Rīga” ne vien Latvijā un Baltijā, bet arī visā ziemeļu valstu mērogā ir unikāls kolektīvs, vienīgais profesionālais nemilitārais pūtēju orķestris (pasaulē mūsu tipa orķestrus apzīmē ar terminiem “symphonic band”, “concert band” vai “wind symphony”), kas ar profesionālu mūziķu sastāvu darbojas pilnvērtīgi visu sezonu.
Varēja pat nepamanīt, kā no orķestra nosaukuma pazuda vārds “pūtēji”…
Jā, tagad ir kodolīgāk – agrāk nosaukumā bija “profesionālais” un “pūtēju”, tagad – vienkārši orķestris “Rīga”. Tas zināmā mērā bija saistīts ar orķestra jauna, mūsdienīga vizuālā tēla un zīmola un orķestra mājas lapas izstrādi. Galvenais, ka mūsu šī brīža tēls cilvēkiem šķiet simpātisks un vizuāli pievilcīgs, arī pie kodolīgā nosaukuma jau pierasts, lai gan, protams, ne pūtēji, ne profesionāļi no orķestra nekur nav aizbēguši.
Ko uzskatāt par konkurentiem savā nišā?
Ik pa laikam spēlējam bigbenda repertuāru. Un te varbūt savā ziņā konkurents ir Latvijas Radio bigbends, kas darbojas tieši šajā lauciņā, bet domāju, arī tur pārāk nekāpjam viens otram uz varžacīm, maizi viens otram nost neņemam.
Jums šī ir trešā sezona pie orķestra “Rīga” diriģenta pults. Savulaik to vadījuši tādi meistari kā tagadējais LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga, Operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Vai neizjūtat bijušo līderu harismas iekšēju spiedienu?
Patiesībā ne. Cenšos īpaši daudz nekoncentrēties uz pagātni, bet darīt savu darbu šeit un tagad, cik labi iespējams. Ļoti cienu to, ko savā laikā panāca Andris Poga ar orķestra direktori Ilonu Breģi. Viņi abi šo kolektīvu pacēla citā līmenī, izveidoja kā kārtīgu koncertorķestri ar ļoti nopietnām programmām. No tā iedvesmojos un cenšos šo līniju turpināt. Darbs orķestrī “Rīga” daudz spēka prasa tieši programmu izveidē, jo klasisku simfonisku orķestru vai operu repertuārs ir ar vairāku simtu gadu vēsturi. Paņemot Brāmsa, Haidna, Bēthovena, Mocarta simfonijas, zini, ka mūzikas kvalitātes dēļ visdrīzāk nekļūdīsies. Bet tāda tipa orķestra kā mūsējais diriģentā nepārtraukti valda liela iekšēja cīņa tieši laba repertuāra meklējumos, jo pasaulē šādiem sastāviem kvalitatīva mūzika sākta rakstīt varbūt tikai pēdējo simt gadu laikā. Tātad pārsvarā spēlējam tikai pavisam nesen tapušu mūziku, bet ar jauno, vēl laika pārbaudi neizturējušo allaž ir liels risks. Tieši tāpēc atrast kvalitatīvu repertuāru mums vienmēr ir liels izaicinājums. Vienmēr priecājos, ja orķestrim paveras iespēja izbraukt arī ārpus Rīgas, neskatoties uz to, ka esam Rīgas pašvaldības finansēts kolektīvs, kura primārais uzdevums ir apkalpot rīdziniekus un Rīgas viesus. Iecerēts, ka augustā Rīgas svētkos pie mums ciemosies Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētu orķestri, savukārt mēs pēc tam brauksim pie viņiem.
Kad stājāties pie “Rīgas” pults, jūsu pieredzē bija divu sezonu diriģenta darbs Latvijas Nacionālajā operā un diriģenta asistenta darbs pie Karela Marka Šišona. Vai jums nācies arī pēdējā laikā sadarboties ar Operu un pasaulslaveno diriģentu?
Operas tagadējai vadībai ir citi uzstādījumi diriģentu piesaistē. Taču pērnvasar atkal sanāca tikties ar Karelu Marku Šišonu. Palīdzēju sagatavot koncertam Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, jo Šišons bija nokavējis lidmašīnu un ieradās tikai uz pēdējiem diviem mēģinājumiem kopā ar Elīnu Garanču. Tas man bija sava veida izaicinājums.
Jūsu rindās ir saksofonists Aivars Smuidris, Mārtiņa draudzes mācītājs, oboju spēlē Marts Kristiāns Kalniņš, Imanta Kalniņa dēls, saksofonu – slavenais Oskars Petrauskis. Ko jums kā diriģentam un kolektīvam nozīmē personības mūziķu rindās?
Un līdzās minētajām ir vēl citas spilgtas personības, un tas ir jo interesantāk!
Kopš 2009. gada orķestris “Rīga” rīko publikas iecienīto festivālu “Windstream”. Ar ko pārsteigsit šajā sezonā?
“Windstream” allaž ir pieskaņots pavasara sākumam. 18. martā Lielajā ģildē notiks vērienīgs un iespaidīgs festivāla atklāšanas koncerts “Leonardam Bernsteinam – 100”. Manā muzikālajā vadībā 25. martā Rīgas Domā pirmatskaņojumu piedzīvos grandiozs simfonisks darbs orķestrim un solistu ansamblim “Apokaliptiskā simfonija”, kuras autors ir mūsdienu šveiciešu komponists Tomass Trahsels, kurš pazīstams arī kā diriģents un meistarīgs interprets. Savukārt 30. martā Jāņa baznīcā izskanēs Mocarta “Rekviēms” – pirmoreiz mūsu orķestra priekšā stāsies diriģents Jānis Ozols, ko plašāka publika pazīst kā kora “Maska” māksliniecisko vadītāju, bet varbūt ne visi zina, ka Jānis Ozols Zviedrijā stažējies arī simfoniskā orķestra diriģēšanā. 2. aprīlī kinoteātrī “Splendid Palace” notiks mūsu tradicionālais koncerts visai ģimenei “Latvijas ainavas krāsās un skaņās”, kur piedalīsies arī gleznotājs Jānis Anmanis ar savas studijas audzēkņiem. Savukārt 12. aprīlī Lielajā ģildē “Windstream” noslēguma koncerts ar šarmanto Aiju Vītoliņu kā solisti – “Mirklis Morikonem un meitenei no Ipanemas”.
Un ja nu Lielā mūzikas balva ar visu 1500 eiro prēmiju (pirms nodokļu nomaksas) 6. martā tiks tieši orķestrim “Rīga”, kā to liksit lietā?
Ir solīta tūkstoš piecsimt eiro naudas prēmija? Nemaz nezināju… Bet, kamēr lācis mežā, nav ko tā ādu dalīt.
VALDIS BUTĀNS
* Kopš 2015/.2016. gada orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs un diriģents.
* Ieguvis maģistra grādu simfoniskā orķestra diriģēšanā Latvijas Mūzikas akadēmijā. Studējis Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslas universitātē.
* Bijis Karela Marka Šišona asistents Rīgā un 2012./2013. gada sezonā Zārbrikenes-Kaizerslauternes SVR Vācu radio filharmoniskajā orķestrī.
* Divas sezonas strādājis Latvijas Nacionālajā operā, kur diriģējis izrādes “Lucia di Lammermoor”, “Bohēma”, “Mazais skursteņslauķis”, kā arī bijis iestudējuma “Figaro kāzas” muzikālais vadītājs.
