Ar jaunajiem “Sadales tīkla” tarifiem Latvija iet pretrunā Eiropas klimata politikai 5
Autors: Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācija
Šonedēļ vadošie pasaules mediji ziņoja, ka pērn atkal ir pārsniegts siltumnīcefektu radošo emisijas gāžu koncentrācijas rekords atmosfērā. Pasaules meteoroloģijas organizācijas Ģenerālsekretārs Petteri Tālass atzīmēja, ka nav novērojama šīs koncentrācijas palēnināšanās, nemaz nerunājot par samazinājumu. Šī ziņa ir skaidrs atgādinājums par klimata pārmaiņu novēršanas neatliekamību.
Tomēr jāsaka, ka tas, ka pagaidām Parīzes nolīguma nosacījumi un jaunais klimata politikas kurss vēl nav vainagojies ar praktiskiem rezultātiem nav pārsteigums, jo vērienīgi tirgus pārmaiņu mehānismi vēl ir tikai iedibināšanas stadijā. Taču tie ir ceļā un jaunā klimata politika, kas ir izteikti vērsta uz tīras, atjaunojamās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanu ir nenovēršama.
Jaunie tarifi sadārdzinās atjaunojamo enerģiju
Eiropas Savienība (ES) sev raksturīgā garā ar pārdomātu mehānismu palīdzību šobrīd liek praktisku pamatu ilgtermiņa klimata politikai. Taču šajā kontekstā satraucoša ir Latvijas rīcība, strādājot pie jaunajiem Sadales tīkla tarifiem ražotājiem, kas varētu būtiski celt atjaunojamās enerģijas ražošanas izmaksas un faktiski apturēt nozares attīstību tuvākajos gados. Šī ir skaidra pretruna starp to, kur virzās ES un citas attīstītās valstis un to, kādu kursu praktiski ir uzņēmusi Latvija. Šeit tālāk nedaudz detalizētāk ieskicēšu šīs pretrunas galvenos elementus.
Apjomīgais darbs pie vienotas ES enerģētikas politikas virzības aktīvi sākās 2015. gadā pieņemot Enerģētikas savienības stratēģiju, bet šī gada maijā Eiropas Savienība pabeidza pārskatīt enerģētikas politikas satvaru, kurā noteikti regulatīvie priekšnoteikumi pārejai uz tīru enerģiju un kurš ļauj Eiropas Savienībai virzīties uz Parīzes nolīguma saistību izpildi.
Padome 22. maijā pieņēma četrus atlikušos dosjē paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”. Starp pieņemtajiem jaunajiem tiesību aktiem ir regula un direktīva par elektroenerģiju, kas ES elektroenerģijas tirgu padara labāk savienotu, elastīgāku un vairāk orientētu uz patērētājiem. Regula par riskgatavību elektroenerģijas sektorā nodrošinās elektroapgādes drošību krīzes situācijās. Paketē ir arī iekļauta Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) lomas un darbības pārskatīšana.
Kariņš savulaik norādījis uz vienlīdzīgu tirgus apstākļu nodrošināšanu
Šī 22. maijā pieņemtā regula, direktīva un ACER pienākumi ir būtiski tieši enerģētikas elektroenerģijas sektoram, jo veicina sektora virzību prom no subsīdijām elektroenerģijas ražotājiem – uz tirgus mehānismu ieviešanu. Eiropas elektroenerģijas iekšējā tirgus regulējuma izstrādē aktīvākais Eiropas parlamenta deputāts, starp citu, bija Krišjānis Kariņš, tieši norādot, ka visiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem jānodrošina vienlīdzīgi tirgus apstākļi nediskriminējošā veidā, lai patērētāji varētu iegūt lētāko enerģiju ražotājiem savstarpēji konkurējot.
Arī sekojošajā 5. jūnija ES Regulā par elektroenerģijas iekšējo tirgu, tieši un nepārprotami norādīts, ka visiem tirgus dalībniekiem jānodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus, tīkla tarifi jāpiemēro tā, lai nebūtu ne pozitīvas, ne negatīvas diskriminācijas starp ražošanu, kas pieslēgta sadales līmenī, un ražošanu, kas pieslēgta pārvades līmenī.
Savukārt ņemot vērā, ka vadošajā Eiropas elektroenerģijas tirgū NordPool ir 20 valstis un turpinās elektroenerģijas tīklu valstu starpsavienojumu attīstība, būtu jāpanāk līdzvērtīgi konkurences apstākļi starp ražotājiem katrā no valstī, un tādēļ Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) viena no noteiktajām lomām pārrobežu jautājumu koordinācijā ir sagatavot vadlīnijas attiecībā uz elektroenerģijas ražotājiem piemērojamiem elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras tarifiem nediskriminējošā veidā, ir sagaidāms, ka šis ziņojums tiks pabeigts tuvāko mēnešu laikā.
Šī ir samērā sarežģīta tirgus konstrukcija, kuras mērķis ir savietot daudzu atšķirīgu valstu un enerģētikas tirgu norises ar vienotu mērķi – veicināt tīras enerģijas ražošanu uz tirgus konkurētspējas nosacījumiem, bez ražotāju diskriminācijas valstu starpā. ES faktiski grib panākt “tīru” jaunas enerģijas tirgus modeli, kā rezultātā tiktu samazināts emisiju apjoms jau pārskatāmā nākotnē.
Latvijas ražotāji tiks diskriminēti
Diemžēl šajā kontekstā mēs redzam, ka Latvija rīkojas pretēji – jaunie, iecerētie Sadales tīkla tarifi būtiski celtu atjaunojamās enerģijas ražošanas izmaksas, diskriminējot Latvijas ražotājus kopējā Nord Pool elektroenerģijas tirgū, padarītu to nekonkurētspējīgu un faktiski izstumtu to no tirgus.
Šobrīd elektroenerģijas ražotājs Latvijā jau maksā par elektroenerģijas infrastruktūras izmantošanu, gan par pieslēgumu izbūvi, gan fiksēto daļu par pieslēgumu, gan mainīgo tarifa daļu atbilstoši savam patēriņam.
Lai Latvijas elektroenerģijas ražotājs netiktu nostādīts diskriminējošā stāvoklī pret citiem elektroenerģijas tirgus ražotājiem, SPRK būtu jāsagaida attiecīgās rekomendācijas pirms Sadales tīkla ražotājiem apstiprināšanas. Vēlos norādīt, ka iepriekšējās ACER rekomendācijas par šo ražotāju tika sagatavotas 2014. gadā, kur izanalizējot dažādu valstu piemērus, vidēji maksājums par elektroenerģiju ir bijis 0.5 EUR/MWh. Savukārt Eurelectric organziācija 2018. gadā ir rekomendējusi ražotājiem nepiemērot enerģijas maksājumu.
Kā jebkura produkta tirgū, mums ražotājiem, ir svarīgi, lai regulējošā vide neveicina mūsu diskrimināciju pret citiem konkurentiem, neatkarīgi no sprieguma pakāpes un ģeogrāfiskās atrašanās vietas Nord Pool tirgū.
Kopumā tirgus situācija Latvijā patiesībā ļoti cieši seko pasaules tendencēm un redzam skaidru, pozitīvu tirgus reakciju uz nepieciešamību ieviest klimata politikas praktiskas pārmaiņas. Jau šogad, turpinoties pēdējās desmitgades straujai tehnoloģiju attīstībai, tika sasniegts tirgus lūzuma punkts, investori un patērētāji ir aktīvi uzsākuši elektrostaciju projektu attīstību saskatot ekonomisko pamatojumu investīciju veikšanai elektroenerģijas ražošanā.
Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, vairāki lielas jaudas vēja parki ar jaudu līdz 200MW varētu tikt izbūvēti un pieslēgti elektroenerģijas pārvades sistēmai, savukārt sadales tīkla līmenī nākošajos 10. gados būtiski varētu pieaugt saules PV elektroenerģijas ražošana, kā arī maza mēroga vēja ģenerācija jaudas diapazonā 1-10MW.
Tomēr šī pozitīvā virzība elektroenerģijas ražošanas attīstībā, kas samazinātu elektroenerģijas tirgus cenu un varētu veicināt Latvijas eksportu, var pavisam drīz apstāties vismaz uz 5. gadiem, gadījumā, ja tiek apstiprināti piedāvātie sadales tīkla elektroenerģijas tarifi elektroenerģijas ražotājiem.
