Ar izstādi par “pirmskara šiku” Rīgā atklās Vasiļjeva modes muzeju 2
Rīga allaž ir bijusi modes pilsēta – stilīga un eleganta. Senās lībiešu rotas, kas šeit atrastas izrakumos, rāda izsmalcinātu skaistuma izjūtu, bet 16. un 17. gadsimta rātes izdotie “greznības likumi” liecina, ka Rīgā, tāpat kā ikvienā citā bagātā pilsētā, apģērbs bija statusa simbols. 20. gadsimta 20. un 30. gados varēja iekāpt vilcienā un doties uz Berlīni vai Parīzi, pēc tam lielpilsētu svaigo dvesmu (un arīdzan jaunākās modes tendences) atvedot sev līdzi uz mājām. Pat padomju «deficīta laikos» Rīga bija PSRS modes metropole un PSRS «Rietumi», jo šeit vēl bija dzīvas atmiņas par starpkaru perioda uzplaukumu un, pateicoties vecajiem meistariem un kvalitatīvai dizaina skolai, bija saglabājusies pieredzes pārmantojamība. Šeit atradās leģendārais Rīgas Modeļu nams un tā ne mazāk leģendārais izdevums – žurnāls “Rīgas Modes”.
Rīgas kultūras potenciālu un interesi par modi novērtējis arī pazīstamais kolekcionārs, teātra mākslinieks un raidījumu vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs, kurš jau vairākus gadus pēc kārtas rīko savas kolekcijas tērpu izstādes Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Viņš jau sen bija iedomājies par iespēju veidot Rīgā modes muzeju. Kā nereti notiek – līdzko rodas iecere, dzīve piespēlē negaidītu risinājumu. Kad slavenais modes vēsturnieks kārtējo reizi apmeklēja Rīgu, viņš satika savu senu paziņu, arhitekti Natāliju Muzičkinu, kura tobrīd meklēja telpas muzejam. Aleksandrs piedāvāja sadarboties, un tā aizsākās jauns projekts – Modes muzejs sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu. Muzeja projektēšanā aktīvi piedalījās arī pazīstamais arhitekts Agris Padēlis-Līns.
Telpas muzejam tika atrastas Vecrīgā, Grēcinieku ielā 24, pavisam netālu no Melngalvju nama. Šī senā vieta, kas sevī glabā tik daudz vēstures slāņu un atmiņu, ir ārkārtīgi piemērota muzejam. Tā izveide ir privāta iniciatīva. Modes muzeja veidotāja Nataļja Muzičkina stāsta: “Rīga ir satriecoša pilsēta. Kā arhitekte varu droši apgalvot, ka šī ir ideāla pilsēta – tieši tāda, kāda vajadzīga mūsdienu cilvēkam: ne pārāk liela, zaļa, ar pareizu vecā un jaunā līdzsvaru, ar skaistām priekšpilsētām. Pa Rīgu ir ļoti patīkami braukt ar velosipēdu un staigāt. Man patīk vēsture un kultūra, es jau sen sapņoju izveidot savu muzeju. Kad biju maza, es bieži klausījos vectēva stāstos par viņa radiniekiem no Rīgas un par darbu latviešu komūnā pie Krasnogorskas. Arī tā ir daļa vēstures, tikai nu jau ģimenes vēstures.
Sen, vēl skolas gados, mēs, Aleksandra Vasiļjeva (viņš gan mums tolaik bija vienkārši Saša) tērpu kolekcionēšanas kaislības iedvesmoti, savācāmies lielā kompānijā, saģērbāmies senlaicīgos apģērbos un pastaigājāmies pa ielām un bulvāriem, liekot garāmgājējiem pasmaidīt, bet reizēm arī sadusmoties. Man radās ideja veidot modei veltītu muzeju – tas viss šķiet tik interesanti, par to gribas runāt, to gribas parādīt, gribas saglabāt aizgājušo desmitgažu un gadsimtu nospiedumus, gribas dalīties savā redzējumā un domās ar skatītājiem.”
Modes muzejā ikvienam būs iespēja meklēt atbildi uz jautājumu, kas īsti ir mode… Dārga kaprīze? Tieksme pēc skaistā? Statusa apliecinājums? Māksla vai komercija? Vai varbūt pašizpausmes veids? 19. gadsimta dendijs un asprātis Oskars Vailds reiz pajokoja: “Mode ir tik neciešami neglīta, ka mums tā jāmaina ik pēc sešiem mēnešiem!” Koko Šanele, šķiet, bija daudz tuvāk patiesībai, kad skaidroja: “Mode jau nav meklējama tikai tērpos. Mode ir debesīs, uz ielas, mūsu dzīvesveidā, visā, kas notiek…” Bet Francijas karalis Luijs XIV atzīmēja, ka «mode ir vēstures spogulis.” Modē patiešām atspoguļojas gaume, estētiskie priekšstati, sadzīves ieradumi, maldi, dīvainības un kaislības – viss, kas veido laikmeta kultūras trauslo un ārkārtīgi skaisto audumu.
Modes muzejs tiks atklāts ar izstādi “30. gadu elegance” – tajā būs apskatāmi tērpi un aksesuāri no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas un būs iespēja uzzināt ko vairāk par šo laikposmu, ko mēdz dēvēt arī par “pirmskara šiku”.
