Ar izmēģinājumu pierāda: Briseles lēmums Latvijas bites neglābs 0
Lauksaimniecības zinātnieka izmēģinājums pierāda, ka Eiropas Komisijas lēmums, ar kuru no šī gada 1. decembra tiek aizliegti vairāki pesticīdi, pretēji iecerētajam nevis aizsargā bites, bet gan izraisīs vēl lielāku to bojāejas risku. Turklāt aizliegums ar neonikotinoīdiem kodināt rapšu sēklas pilnībā liedz audzēt Latvijā vasaras rapšus.
Skrīveros šopavasar vairākos lauciņos iesēti nekodināti vasaras rapši, šobrīd kaitēkļi iznīcinājuši gandrīz visus rapšu augus, neraugoties uz to, ka līdz 13. jūnijam šeit veikti jau pieci smidzinājumi ar atļautajiem insekticīdiem (augu aizsardzības līdzekļi cīņai ar kaitēkļiem). “Šiem smidzinājumiem nav nekādas jēgas. Rapšus kukaiņi noēda, tiklīdz tie parādījās ārā no zemes. Mēs pēc tam iesējām otrreiz, taču kukaiņu uzbrukums turpinās. Paretam kādam augam izdevies izaugt, taču kukaiņi nokož arī ziedus un nav aizmetusies tikpat kā neviena pākstiņa,” atzīst Zemkopības zinātniskā institūta vadošais pētnieks Jānis Vigovskis, kurš sevi dēvē arī par brīvā laika biškopi (viņa īpašumā ir 30 bišu saimes, kas Latvijas mērogiem ir vidēja drava).
No vasaras rapšu 16 šķirņu salīdzinājuma divos lauciņos iesētas nekodinātas sēklas. Kodinātie rapši kopš 3. maija ir izdzīvojuši gandrīz visi un sasnieguši jau vairāk nekā 20 cm garumu, bet nekodināto vasaras rapšu lauciņos paveras drūma aina – melna zeme un atsevišķi nīkulīgi augi, kas pilni ar spīduļiem, neraugoties uz to, ka dienu iepriekš migloti ar pesticīdiem.
“Ja ir tādi klimatiskie apstākļi kā šogad, kas ir ļoti labvēlīgi kukaiņu attīstībai, tad bez kodināšanas vasaras rapšus Latvijā izaudzēt nevar, jo kukaiņi tos noēd jau tad, kad tie lien no zemes ārā. Taču tā nav vienīgā nelaime vasaras rapšiem. Tādā vasarā kā šī, kad temperatūra ir virs 20 grādiem un arī naktī ir ļoti silts, insekticīdu iedarbība ir stipri samazināta. Lai nosargātu ražu, mēs esam spiesti smidzināt ar visiem iespējamiem insekticīdiem un tam nav rezultāta. Šeit ir miglots katru nedēļu, bet ziedi ir pilni ar kukaiņiem. 13. jūnijā nomiglojām pēdējo reizi, es kā biškopis esmu pilnīgi pret ziedošu rapšu miglošanu. Inde nokļūs nektārā, un bite to savāks,” piebilst J. Vigovskis. Viņš uzskata, ka kodne augsnē bitēm ir “daudz, daudz” mazāk kaitīga (līdz ziedam no sēklas nonāk mikroskopiskas devas) nekā insekticīdu miglojumi augošos rapšos, turklāt vēl piecas reizes, tad indes daudzums, kas var nonākt medū, ir “daudz, daudz” lielāks.
“Es pašreiz rekomendētu zemniekiem pievērsties vasaras rapšiem tikai tādos gadījumos, kad ziemas rapši nav pārziemojuši un augsne ir rudenī miglota ar augsnes herbicīdu, kas savu iedarbību saglabā pusgadu un ilgāk (šādos laukos pavasarī nevar sēt ne graudus, ne citas kultūras).
Pārējos gadījumos nez vai būtu vērts rekomendēt audzēt vasaras rapšus, jo izdevumi ir lieli, bet ražas, jau sējot kodinātu sēklu, ir divas reizes mazākas nekā ziemas rapšiem,” skaidro J. Vigovskis. Viņš gan kā zinātnieks, gan kā biškopis cer, ka Eiropas Komisijas liegums lietot neonikotinoīdu grupas augu aizsardzības līdzekļus pēc diviem gadiem tiks atcelts.
