Ar ikdienišķām darbībām graujam savu muguru! Kādai jābūt pareizai stājai? 0
Stāja veidojas un nostiprinās jau no četru gadu vecuma, stabilizējas pusaudža gados, bet visā dzīves laikā to ietekmē gan mūsu dzīvesveids, gan svars, gan citi faktori.
Nepareiza stāja ar laiku izraisa ne tikai muguras un locītavu sāpes, bet arī daudzas citas veselības problēmas.
Stājas traucējumi jau bērnībā
Jaunākā bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma rezultāti liecina, ka no 241 048 pirmsskolas un skolas vecuma bērniem (līdz 14 gadu vecumam), kuriem 2017. gadā tika veikta profilaktiskā apskate, 7877 tika konstatēta skolioze – viena no nopietnākajām iedzimtajām vai iegūtajām stājas problēmām, kurai raksturīga mugurkaula deformācija ar izliekšanos uz sāniem, savukārt 30 021 bērnam bija citi stājas traucējumi.
Piemēram, asimetriskas stājas gadījumā vēl nav radušās mugurkaula skriemeļu izmaiņas, taču izveidojies muskuļu tonusa disbalanss abās ķermeņa pusēs, dažāds plecu augstums un lāpstiņu novietojums.
To novērojis arī traumatologs ortopēds, algologs Viktors Vestermanis: “Nepareiza stāja un pārāk maza muskuļu masa, kuras dēļ skolēniem trūkst fiziskās slodzes izturības, rada ķermeņa muskulatūras disbalansu.
Tas, ka skolā mūsdienās lielākoties nodarbojas ar sportu, kas vērsts uz rezultātu, nevis fizisko kultūru, kuras mērķis ir pareizas stājas veidošana, veicina to, ka jau gados jauni cilvēki sūdzas par mugura sāpēm.”
Kāda ir pareiza stāja? Raugoties no priekšpuses, tā ir simetriska abās ķermeņa pusēs, pleci atbrīvoti, vēders ievilkts, kājas taisnas gūžās un ceļu locītavās. Raugoties no sāniem, jānovelk iedomāta vertikāla līnija no auss kāju virzienā. Ja stāja ir pareiza, tā pa vidu šķērso pleca locītavu, gūžas locītavas projekciju, ceļa locītavas un pēdas vidusdaļu.
To nodrošina mugurkaulāja kakla, krūšu un jostas daļas fizioloģiskie izliekumi – lordoze (uz priekšu) un kifoze (uz aizmuguri), kuri svārstās no 30 līdz 45 grādiem. Nepareizas stājas gadījumā šie izliekumi ir vai nu lielāki, vai arī mazāki, tādēļ rodas saišu iestiepums un starpskriemeļu locītavu kairinājums, kas izpaužas ar sāpēm. Mūsdienās to pārsvarā ietekmē sēdošs darbs un moderno tehnoloģiju lietošana.
Stāvot spiediens uz mugurkaula starpskriemeļu diskiem palielinās trīs reizes, bet sēžot – vairāk nekā desmit reizes.
Stundām ilgi noliektu galvu darbojoties ar viedtālruni vai piespiedu pozā sēžot pie datora, veidojas veselības traucējumu kopums, starp kuriem ir gan sāpes muguras, plecu un kakla daļā, rokās, gan atsevišķu muskuļu saīsinājums, vājums un atrofēšanās, gan stājas izmaiņas un nepareiza kustību stereotipa veidošanās.
“Tiem, kuriem ir sēdošs darbs, bieži vien var palīdzēt pavisam vienkārši vingrinājumi, lai stiprinātu noteiktas muskuļu grupas, darba vietas iekārtošana atbilstīgi ergonomikas principiem. Tas pasargās no muguras sāpēm, pretsāpju zāļu lietošanas un, iespējams, arī no operācijas,” stāsta ārsts un piebilst, ka bieži vien fiziskās nodarbības tiek pārtrauktas, tiklīdz sāpes mitējušās. Diemžēl muskuļus nevar uzaudzēt visai atlikušajai dzīvei.
Kamēr tos trenē – muskuļu masa un spēks pieaug, bet miera stāvoklī tie atkal atrofējas. Ja sāpju cēlonis ir pašā balsta un kustību aparātā, nedrīkst vilcināties ar ārstēšanu, pretējā gadījumā sākas domino efekts, piemēram, nenovēršot pēdas deformāciju, cieš gan ceļu un gūžas locītavas, gan mugura.
Stājas turpinājums – gaita
Katram cilvēkam ir individuāla gaita – viens sper drošus, platus soļus, cits tipina, vēl kāds pieklibo vai liek pēdu uz iekšu. Gaitas atšķirības nosaka gan vecums, gan dzimums, gan svars, gan stāja, gan virkne citu īpatnību.
PTraumatoloģe ortopēde Zane Pavāre uzsver, ka gaitu un stāju ļoti nelabvēlīgi iespaido vienas ķermeņa puses muskulatūras pārmērīga noslogošana, piemēram, plecu somas nēsāšana, darbs piespiedu pozā, nodarbošanās ar asimetriskiem sporta veidiem, piemēram, tenisu, lodes grūšanu.
Viens no gaitas traucējumu rašanās cēloņiem ir sāpes, īpaši hroniskas.
“Ja noberzts papēdis vai uzmetusies tulzna, cilvēks sāpošo kāju saudzē, liekot to pie zemes uz īsāku brīdi nekā veselo. Klibošana kļūst sevišķi pamanāma, kad, saīsinot atbalsta mirkli uz sāpošās kājas, gājējs ar visu ķermeni noliecas uz sāniem,” viņa stāsta.
Ja radies mugurkaula starpskriemeļu disku vai nervu saknīšu bojājums, piemēram, radikulopātija, kad sāpes izstaro uz vienu kāju, vai tās izraisa gūžas vai ceļa locītas artroze, pacients klibo. Taču tikpat bieži saudzējošas gaitas iemesls slēpjas muguras jostas daļā, piemēram, izmaiņās mugurkaula skriemeļos, starpskriemeļu diskos un locītavās, nervu bojājumos, muskuļu pārslodzē.
Novērtējot pacienta gaitu, tiek ņemti vērā tādi raksturlielumi kā soļu garums un platums, gaitas cikls balsta un vēziena fāzēs, ātrums un temps, locītavu un muskuļu iesaistīšanās.
Neļaujot sāpēm kļūt hroniskām, bet vēršoties pie ārsta pēc palīdzības un novēršot sāpju cēloni, šādus gaitas traucējumus iespējams novērst ar medicīniskās rehabilitācijas metodēm. Taču nereti endoprotezēšanas vai diska trūces operācija, kas novērsusi sāpju cēloni, tomēr neatbrīvo no klibošanas. Kāpēc tā? “Operācija likvidējusi sāpju receptoru kairinājumu, bet kustību stereotips saglabājas, un to pārvarēt ir samērā grūti.
Turklāt sāpošajā pusē radusies muskuļu atrofija, tāpēc vajadzīgs laiks, lai tie atgūtu spēku,” skaidro ārste un piebilst, ka dažreiz nepareizs kustību stereotips var izveidoties pat mēneša laikā.
Ja sāpes ilgušas gadiem, normālas gaitas atgūšana ir laikietilpīgs process.
Taču pūles ir to vērtas, pretējā gadījumā izveidosies apburtais loks – gaitas traucējumi provocēs muguras sāpes un jaunus kustību ierobežojumus.
Ieskaties
Stājas un gaitas mērījumi
• Podometrijas metodes pamatā ir pēdas noslogojuma diagnostika miera stāvoklī un gaitas laikā. Īpaša spiediena jutīga platforma sniedz informāciju par pārslodzes vietām pēdā, par slodzes asimetriju, kustību traucējumiem pēdu locītavās, stājas traucējumiem, bet gaitas analīzes platforma ļauj novērtēt gaitas fāzes, pēdu, potītes un ceļu locītavu kustības vairākās projekcijās, kā arī ierakstīt un saglabāt video padziļinātai gaitas analīzei.
• Posturometrija – stājas novērtēšanas metode, kas ļauj noteikt stājas asimetriju visos līmeņos un plaknēs, sākot ar plecu joslu un beidzot ar ceļu un potīšu līmeni.
• Podoskopija ir pēdu noslogojuma novērtēšana dabiskā mērogā, izmantojot spoguļattēla principu.
