Ar IIN neapliekamais nākamgad lielāks. Skaidrojam, kuri būs lielākie ieguvēji 1
No 2020. gada iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem pieaugs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā daļa. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie un valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai.
Maksimālais neapliekamais minimums algām līdz 500 eiro
Pašlaik bija noteikts, ka no 2020. gada maksimālais neapliekamais minimums būs 3000 eiro gadā jeb 250 eiro mēnesī, kuru piemēro ar IIN apliekamajam gada ienākumam līdz 5280 eiro (440 eiro mēnesī).
Grozījumi paredz no 2020. gada paaugstināt maksimālo gada neapliekamo minimumu līdz 3600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī un paaugstināt līdz 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu. No 2020. gada maksimālais diferencētais neapliekamais minimums 300 eiro mēnesī tiks piemērots ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī.
Tādējādi maksimālais neapliekamais minimums tiks palielināts otrreiz. 2018. gadā tas bija 200 eiro, bet no 2019. gada 1. janvāra – 230 eiro, kuru piemēro ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī. Savukārt, ja ienākumi pārsniedz 1100 eiro mēnesī, tad neapliekamo minimumu nepiemēro vispār.
Diferencēti neapliekamo minimumu piemēros, iesniedzot gada deklarāciju
Pēc Finanšu ministrijā skaidrotā, diferencēto neapliekamo minimumu piemēro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Darbavietā, kurā ir iesniegta nodokļa grāmatiņa, iekams aprēķināt un ieturēt IIN, algai piemēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem, kā arī papildu atvieglojumus, ja par tiem ir ziņas nodokļa grāmatiņā. VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums tiek noteikts nodokļa maksātājam divas reizes gadā – no 1. janvāra līdz 31. jūlijam un no 1. augusta līdz 31. decembrim.
Ja cilvēks strādā divās darba vietās, tad gada diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanā ņem vērā no visām darba vietām saņemtos ienākumus, ja vien tie likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nav minēti kā izņēmums. Tāpat diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanā ņem vērā autoratlīdzības, dividenžu ienākumus, kā arī ienākumus no kapitāla pieauguma, piemēram, nekustamā īpašuma pārdošanas.
Ko darīt lai nepaliktu parādā?
Uz jautājumu, ko darīt, lai neiekristu parādos, Finanšu ministrijā iesaka darba ņēmējam, kurš nav pārliecināts, ka viņa ienākumi aizvadītajā gadā nepārsniedz 20 004 eiro, kuriem tādējādi piemēro 20% IIN likmi, iesniegt grāmatvedim savā darbavietā rakstveida lūgumu piemērot ienākumiem 23% IIN likmi.
Finanšu ministrijā prognozē, ka diferencētā neapliekamā minimuma palielināšana skars vairāk nekā pusi strādājošo un ka vislielākais ieguvums būšot tiem, kuri uz papīra saņem līdz 600 eiro mēnesī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gadā līdz 1000 eiro mēnesī saņēma 59% nodarbināto.
