Ar IIN neapliekamā daļa ir lielāka 6
Šogad iedzīvotāju ienākumus ietekmēs ne tikai atšķirīgās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, bet arī ar šo nodokli neapliekamā ienākumu daļa jeb neapliekamais minimums, kas tāpat būs atkarīgs no gūto ienākumu apmēra.
Jo ienākumi lielāki, jo mazāka ar IIN neapliekamā daļa. Un otrādi – jo mazāki ienākumi, jo ar IIN neapliekamā daļa būs lielāka. Pērn atkarībā no ienākumu apmēra tā svārstījās no 60 līdz 115 eiro mēnesī, bet šogad jau no 0 līdz 200 eiro, 2019. gadā – no 0 līdz 230 eiro, bet 2020. gadā – no 0 līdz 250 eiro mēnesī.
Algām līdz 440 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas neapliekamo minimumu ik gadu piemēros pilnā apmērā, proti, 200 eiro apmērā. Algām no 440 līdz 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies, savukārt par 1000 eiro mēnesī lielākiem ienākumiem to vispār nepiemēros. Savukārt 2020. gadā to nepiemēros ienākumiem, kuri pārsniedz 1200 eiro mēnesī.
Kā rēķinās neapliekamo?
Līdz šim mazo algu saņēmēji no diferencētā neapliekamā minimuma varēja iegūt labumu tikai nākamajā gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par aizvadīto gadu. Turpmāk diferencēto neapliekamo minimumu piemēros pilnā apmērā jau uzreiz.
Kā skaidro VID, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu pilnā apmērā jau algas izmaksāšanas brīdī, iegūs mazo algu saņēmēji. Par šo prognozēto neapliekamo minimumu divas reizes gadā – līdz 1. janvārim un 1. augustam – ar Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) palīdzību VID paziņos darba devējam, kuram darba ņēmējs iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu. To VID aprēķinās, balstoties uz darba ņēmēja iepriekšējā gada ienākumiem.
Uz jautājumu, kā rēķinās diferencēto neapliekamo minimumu, ja cilvēks strādājis divās darba vietās, VID Nodokļu pārvaldes fizisko personu nodokļu daļas pirmās metodikas nodaļas vadītāja Inese Kemzāne atbild, ka gada diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanā tiek ņemti vērā ienākumi no pilnīgi visām darba vietām. Diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanā ņem vērā arī autoratlīdzības, dividenžu ienākumus, ienākumus no kapitāla pieauguma, piemēram, nekustamā īpašuma pārdošanas. Gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai tāpat ņem vērā arī subsīdijas, kas izmaksātas personai kā atbalsts lauksaimniecībai.
Neņem vērā tikai likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” uzskaitītos, ar IIN neapliekamos ienākumus, tostarp ienākumus no mikrouzņēmuma un ienākumus no saimnieciskās darbības, par kuru tiek maksāta patentmaksa.
Attaisnotie izdevumi
Arī turpmāk visiem IIN maksātājiem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, būs iespējams atgūt daļu no samaksātā nodokļa par: izglītību, tostarp par interešu izglītību bērniem, veselības aprūpi, zobārstniecību, darba vietās nepiemērotiem atvieglojumiem, iemaksām pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanu, ziedojumiem vai dāvinājumiem politiskajām partijām un citiem attaisnotajiem izdevumiem.
Šogad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2017., 2016. vai 2015. gadu, spēkā vēl būs vecie noteikumi.
Bet 2019. gadā, iesniedzot 2018. gada ienākumu deklarāciju un čekus, piemēram, par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, persona varēs saņemt atpakaļ samaksāto nodokli par to attaisnoto izdevumu summu, kas nepārsniedz 50% no viņa gada apliekamajiem ienākumiem, bet ne vairāk kā 600 eiro par sevi un katru ģimenes locekli.
Piemēram, ja 2018. gadā darba ņēmēja ienākumi gadā ir 8000 eiro un attaisnotie izdevumi par medicīnas pakalpojumiem par sevi ir 700 eiro, tad uz attaisnotajiem izdevumiem par 2018. gadu attiecina 600 eiro, savukārt atlikušie 100 eiro tiek pārcelti uz nākamo gadu.
Savukārt iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus varēs iekļaut attaisnotajos izdevumos tādā apmērā, lai tie kopā nepārsniedz 10% no nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā.
Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāšanu) tiks mainīti arī piemērošanas nosacījumi, pagarinot to periodu uz 10 gadiem un nodrošinot apdrošināšanas prēmiju pastāvīgus maksājumus.
Piemēram, ja 2018. gadā darba ņēmēja ienākumi ir 8000 eiro gadā un iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi ir veikti 2000 eiro apmērā, tad uz attaisnotajiem izdevumiem var attiecināt 800 eiro, t. i. summu, kas nepārsniedz 10% no gadā gūtajiem ienākumiem.
Pārmaksa gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanā var veidoties tām personām, kurām 2017. gadā kopējie ienākumi bijuši līdz 13 200 eiro robežās.
Labums arī daļai pensionāru
Šogad palielinās ar IIN neapliekamā ienākumu daļa pensionāriem – līdzšinējo 235 eiro vietā 250 eiro mēnesī. No 2019. gada 1. janvāra tā palielināsies vēl par 20 eiro un būs 270 eiro mēnesī. Bet 2020. gadā neapliekamā minimuma apmērs sasniegs 300 eiro mēnesī.
Te gan jāņem vērā, ka no šogad paredzētā neapliekamā minimuma palielinājuma par 15 eiro iegūs tikai pensionāri, kuru pensijas pārsniedz 235 eiro mēnesī. Toties tiem pensionāriem, kuru pensijas ir mazākas par 235 eiro mēnesī un kuru, pēc Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Andra Siliņa atzinuma, valstī ir visvairāk, šīs izmaiņas nedos neko. Neapliekamā minimuma pakāpenisks palielinājums nemazinās ienākumu nevienlīdzību.
Kā paskaidro VID pārstāve Inese Kemzāne, pensionāriem gada diferencētais neapliekamais minimums netiek piemērots, jo viņiem piemēro pensionāru neapliekamo minimumu – par 2017. gadu 2820 eiro.
Bet ja pensionārs turpina strādāt? Kā skaidro VID, personai, kura visu gadu saņēmusi gan pensiju, gan darba algu, piemēro tikai pensionāriem noteikto neapliekamo minimumu. Savukārt par pērn saņemto algu pelnītājam bija jāmaksā 23% IIN. Saņemot invaliditātes pensiju, ienākumiem piemēro pensionāra neapliekamo minimumu un papildu atvieglojumus par invaliditāti.
