Egils Līcītis: SAB slēdziens – visi ministri šķīsti kā lilijas, balti kā pūpoli 0
Pabeigts liels darbs. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ļaudis pamatīgi pastrādājuši, noslēguši pārbaudes un šonedēļ izsnieguši pielaides apliecību darbam ar valsts noslēpumu un top secret informāciju beidzamajai Krišjāņa Kariņa valdības loceklei, labklājības ministrei Ramonai Petrāvičai.
Kālab jaunatnācējus ministrus vīriešus Pūci un Nemiro rekomendēja pielaidei forsētā tempā, un kāpēc ieilga Petrāvičas kundzes pārbaude? Ai, sīkumu dēļ, pētot, no kurienes labklājības ministerienei dārgās importa drēbes un vai var atļauties pusdienas kaviāra bārā – noskaidrojās, ka Ramonītei visu pērk un izmaksā vīrs.
Taču kontrolē visu ministru radurakstus pēc kārtas. Neviens no centrālās varas nav balta lapa uzcītīgu vērtētāju priekšā, katru rūpīgi nosver un izmēra. SAB jāzina, kas aiz ādas politiķiem, tāpēc šie izmanīgie ļaudis paturami pastāvīgā prožektoru gaismas fokusā. Katru sevišķi svarīga amata kandidātu izmeklētāji groza uzmanīgi, kā aiz osām turētu māla podu, lai kundziņš neieplīstu un nesasprāgtu gabalu gabalos.
SAB pārbaudes ir nervus kutinošs piedzīvojums – atzīstas politiķi, un atviegloti uzelpo tie, kuri nav izraidīti no amatvietas ar kājas spērienu. SAB vīri ar ievingrinātu aci arvien atklāj, kas ir, tas ir un kā nav, tā nav. Ielūkojoties politiskā pagātnē, nav smādējama neviena izmeklēšanas metode. Politiķi nodrebina pie melu detektora poligrāfa, uzplēš viņam adresētās vēstules, noklausās telefonsarunas, smalki izskata ideoloģiskos uzskatus, agrākos izteikumus un slēptos sakarus, jā, pārbaudes skar pat mammas, laulenes, mīļākās, štucerus un citus tuviniekus!
Te strādā ar pinceti un ar ceļa rulli, jo jāizpēta visi skapī esošie skeleti, ko amata kandidāts darījis okupācijas periodā, vai nav pinies ar kaitīgām organizācijām, vai nav sastāvējis pionieros. Jānoskaidro, vai uz ministra vietu sacerējies cilvēks nav nopelnījis smuku naudiņu koruptās darbībās un kā no avīžpuikas tik īsā laikā kļuvis par miljonāru.
Hibrīdkara apstākļos, kad Kremlis to vien plāno, kā iesūtīt Latvijas vadībā dubultšpionus, kuri nomesti ar parašūtiem vai ierakušies pazemē kā kurmji, Satversmes sargiem jālasa kā atvērtā grāmatā, kurš zvejojis lašus Kamčatkā un kurš medījis lāčus Karēlijā, kuram bijuši jele kādi kontakti Krievijā un kurš ir Ķīnas sponsorēts.
Pirms dot pielaidi, SAB darbiniekam jābūt modram un jāprot paredzēt, vai nākamais ministrs nepadosies sievišķam kārdinājumam vai neļodzīsies baudvielu vilinājuma priekšā, kļūstot par vieglu laupījumu tiem, kuri tīko sagrābt Latvijas nama atslēgas un NATO kara noslēpumus. Lai jautrā prātā valdības locekļi nekļūst par čaukstenēm un pļāputašām, bet paliek kramacieti un klusi kā kaps kā aizsardzības ministrs Pabriks!
Anglijas premjerministra amata kandidāti viens pēc otra atzīstas, ka pīpējuši zālīti vai šņaukuši kokaīnu, toties SAB vīri pelēkās žaketēs redz cauri kā rentgenā mūsējo amatvīru ar susekli nenodzēšamās jaunības kļūmīgās epizodes.
Tas ir piedodami. Kā mēdz sacīt – kam negadās! SAB pirmām kārtām atzinumā vadās no tā, lai valdībā nenonāktu vīri, kuri bēdzina savu patieso identitāti aiz septiņām atslēgām. Kuri uz āru izskatās pēc nacionāliem varoņiem, taču īstenībā nes savu slēpjamo kupri kā tādi, kas spiego citplanētiešu labā.
Par laimi, pašreiz visi ministrēšanas augstākajā līgā tikušie iekļaujas uz ass latviskā koordinātu sistēmā un kotējas par uzticamiem cilvēkiem, lai strādātu ar valstiski svarīgiem, sevišķi slepeniem noslēpumiem. Visi valdībā atzīti par nacionāli domājošiem un konservatīviem politiķiem – nav notverts nedz labi nomaskējies sorosīts, nedz liberastu kustības piekritējs, kurš paslepen simpatizē kreisajiem intelektuāļiem, un tamdēļ tam neredzēt amatam nepieciešamo pielaidi kā savas ausis.
Respektējami, ka starp mūsu politiskajiem spīdekļiem un korifejiem nav dienas gaismā aiz astes izcelts neviens, kurš plānotu tumšos darbos kooperēties ar krieviem. Ministri atrasti esam godīgi cilvēki, šķīsti kā lilijas, balti kā pūpoli.