Monika Zīle: Vai iemidzināšana nākotnē plānotam lielam kampienam? 4
Nākamā gada budžeta apspriešanā Saeimā visu koalīcijas partiju debatētāji tik aizdomīgi cildināja sevi par nodokļu necelšanu, ka šī dedzība jau izskatījās pēc elektorāta modrības iemidzināšanas nākotnē plānotam lielam kampienam.
Patlaban viss tādā “uķi-puķi” stilā. Satiksmes ministrija vairs neuzstāj uz tūlītējiem grozījumiem “Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.–2020. gadam”, kas daudziem Latvijas iedzīvotājiem liegtu personisko auto.
Savukārt Ekonomikas ministrijas šībrīža attieksme pret nesen pašas izstrādāto un tautas maciņam atklāti nedraudzīgo “Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030” mudina atcerēties anekdotes, kur ļoti divdomīgā situācijā ar svešu dāmu pieķerts vīrs savai laulātajai draudzenei apgalvo: tu, mīļā, pārprati – nav tā, kā izskatās.
Piedevām premjers Krišjānis Kariņš kā stingrs tēvs savas ģimenes nerātņiem ministriem publiski bargi aizliedzis spēlēties ar sabiedrību satraucošiem projektiem, kas dod pamatu apšaubīt pirms vēlēšanām solīto labklājības kāpināšanu.
Rājiena zemteksta meklēšanā nav diži jāsaspringst: šī parlamenta sasaukumam vēl priekšā jūra laika, nestrēbsim karstu. Taču galvenais iemesls, kura dēļ koalīcijas runasvīri budžeta apspriešanas sēdē uzvedās kā kristīgās mīlestības gaismas apstaroti un kara cirvjus auseklīšos pārkausējuši brāļi, ir priekšā stāvošais balsojums par valsts finansējumu partijām.
Tas, sabiedrības negatīvās attieksmes dēļ drusciņ samazināts, vienalga ir pārāk vilinošs, lai treknā kumosa vārdā šobrīd neievilktu nadziņus gan cits pret citu, gan pret elektorātu.
Tiesa, daži politikas vērotāji abos augšminētajos un šobrīd malā pabīdītajos plānos pamanījuši vairākus virzienus, kuri liek domāt, ka ekonomikas zaļināšanas aizsegā tagadējie varneši mēģina īstenot sponsoriem apsolīto un šie centieni diezin vai zudīs, partijām iegūstot budžeta naudu. Tādēļ vietā brīdinājums sabiedrībai rēķināties, ka nodokļu kāpums var pieklauvēt jau no citas debespuses.
Lūk, veselības ministre Ilze Viņķele nupat vairākas reizes uzsvēra, ka savai pārvaldītajai jomai redz pienesumu no nodokļu optimizācijas. Piebilstot šībrīža mietnesības un negludumu nolīdzināšanas garā: ne jau tā, ka iedzīvotāju maksājumi būtu jāpaaugstina, tikai jāizvērtē tagadējo kapacitāte. Nu, nu…
Tikmēr labklājības ministre Ramona Petraviča, kā no vienkāršās tautas dzīles nākusi, jau parādījusi ceļu naudas iegūšanai bez nodokļu celšanas.
Piemēram, samazinot bezdarbnieku pabalsta izmaksas laiku. Jāteic, pārstāvot valdībā “KPV LV” – politisko spēku, kas īstenībā līdzinās rēgam, – Petravičas kundze nebaidās izplatīt arī vēl drastiskākas iniciatīvas.
Priekšlikums kārtīgi apšņākt lielākās pensijas gan pagaidām nav atradis dzirdīgu sabiedroto ausis un ideja ievest darbaspēku no ārpuses nav saņēmusi Nacionālās apvienības kritiku. Citā reizē būtu dzedri aizrādījuši, ka daudz vairāk uzmanības jāveltī vietējo bezdarbnieku pārskološanai, nevis jāvairo imigrantu kopiena. Bet, kamēr nauda partijas kasē nav likumīgi iebalsota, jāpaklusē.
