Ar ieilgušu klepu – pie ārsta! Nevainīgs “krekšķis” var liecināt par nopietnām slimībām 0
“Neesmu apaukstējusies, nav temperatūras, tomēr ik pa brīdim klepoju. Kāds tam varētu būt iemesls?” Jautā Iveta no Kandavas.
“Klepus ir organisma aizsargreflekss, kas palīdz elpošanas ceļiem un bronhiem atbrīvoties no visa liekā: gļotām, putekļu daļiņām, vīrusiem, baktērijām. Taču klepus ir arī simptoms, kas norāda uz kādu veselības problēmu,” skaidro ftiziopneimonoloģe, alergoloģe Ineta Grīsle.
Klepus var būt virknes hronisku elpceļu un bronhu slimību – hroniskas obstruktīvas plaušu slimības, bronhiālās astmas, bronhektāzes, plaušu vēža – simptoms. Klepus var liecināt arī par infekcijas slimību, piemēram, plaušu tuberkulozi.
Trīs biežākie hroniska klepus cēloņi ir bronhiālā astma, gastroezofageālā atviļņa jeb refluksa slimība (GEAS) un hronisks augšējo elpceļu iekaisums: sinusīts, alerģiskās iesnas.
Gastroezofageālā atviļņa slimības gadījumā kuņģa skābe kairina barības vada receptorus, izraisot klepu. Arī tad, ja radies iekaisums augšējos elpceļos, deguna blakusdobumos sakrājas šķidrums, kas nonāk elpceļos un rosina klepu. Klepus ir arī visai bieža dažu kardioloģisko medikamentu lietošanas blakne.
Pacientiem ar kādu no augšējo elpceļu vīrusu infekcijām klepus varētu ilgt 10–14 dienas, pēc tam tas pāriet pats no sevis. Ja tas ilgst vairāk par trim nedēļām, jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu tā cēloni. Arī tad, ja klepus parādās pēc fiziskas slodzes vai naktīs, tas ir simptoms, kas liecina, ka jāmeklē ārsta palīdzība.
Pirmkārt, jāveic krūškurvja rentgenoloģiska izmeklēšana, lai pārliecinātos, vai plaušās nav kādu izmaiņu, piemēram, pneimonija, tuberkuloze. Otrkārt, spirogrāfija ar bronhu dilatāciju, lai pārliecinātos, vai klepus cēlonis nav bronhiālā astma. Tikai pēc tam seko tādi izmeklējumi kā plaušu datortomogrāfija, bronhoskopija. Treškārt, otorinolaringologa konsultācija, kas palīdz izšķirties par turpmāko terapiju.
