– Vai Justa sniegums, gatavojoties Eirovīzijai, pēc nacionālās atlases ir būtiski mainīts? 1
– Justa dziesmā jau no sākuma bija daudzas labas lietas, kuras nevajag mainīt. Ne jau velti Latvijas un citu valstu televīzijas skatītāji nacionālajā atlasē viņu izvirzīja pirmajā vietā. Laikā kopš nacionālās atlases viņa priekšnesumu pielāgojām lielai skatuvei. Atceros, ka pirms gada pēc “Supernovas” internetā daudzi rakstīja: Aminatai ir brīnišķīga kleita, lūdzu, nenomainiet to pret citu. Kāds interneta vidē bija izteicies: kaut neviens stulbais producents neizmainītu viņai kleitu. Es pie sevis nodomāju – es būšu tā “stulbā” producente, kura tomēr to darīs. Jo es zinu, ko prasa liela skatuve. Un dizainere Līga Banga Aminatai izveidoja kleitu, par kuru bija sajūsmā teju visa pasaule.
Justa priekšnesumā neko mākslīgi negatavojamies ieviest. Tiesa, nacionālajā atlasē uz mazās skatuves viņš gandrīz visu laiku stāvēja uz vietas. Uz tik lielas skatuves, kāda ir “Ericsson Globe”, uz vietas stāvēt nedrīkst, tāpēc nolēmām, ka Justs vairāk kustēsies. Tās ir būtiskākās izmaiņas, ko esam ieviesuši viņa priekšnesumā. Man bija izdevība novērtēt, kā ar Justu ir pastrādājusi horeogrāfe, tiesa, patlaban mēģinājumi notiek samērā nelielās telpās. Uz lielās skatuves kopā ar videoprojekcijām un gaismām dziesmas vēstījums, iespējams, būs mazliet citāds. Turklāt arī daudzie skatītāji, kas vēros priekšnesumu, sniegs milzīgu enerģiju. Reizēm gan arī gadās, ka izpildītājs no skatītājiem nobīstas.
– Vai ir kāds universāls ieteikums, kā, jūsuprāt, pirms uzstāšanās tikt galā ar stresu?
– Uztraukums pirms uznākšanas uz Eirovīzijas skatuves ir milzīgs. Tik lielai skatuvei un skatītāju pūlim Latvijas apstākļos nevar sagatavoties. Dažiem pirms uzstāšanās ne tikai trīc kājas, bet uznāk smieklu lēkmes. Gadās, ka dziedātājs tikai pusē dziesmas apjauš, ka viss jau notiek. Pieredzējuši mākslinieki stāsta, ka, sniedzot koncertu, ar pirmo un otro dziesmu iesildās, ar trešo sagatavo publiku utt. Eirovīzijas specifika ir tā, ka izpildījums ilgst tikai trīs minūtes, kurās sevi jāspēj parādīt no vislabākās puses, turklāt divas reizes. Jo žūrija vērtē nevis noslēguma koncertu, bet otro ģenerālmēģinājumu. Šā gada Eirovīzijā otrajā pusfinālā Justam ir jāuzstājas ar pirmo kārtas numuru, līdz ar to stresa līmenis var būt vēl augstāks.
Izpildītājiem uz skatuves ir ne tikai labi jādzied. Te saplūst kopā daudzas dažādas lietas. Svarīgi ir pat tas, ko viņš ēd, kā ir izgulējies utt. 2011. gadā ar grupu “Musiqq” jau bijām ieradušies Diseldorfā uz Eirovīziju, kad pēkšņi atcerējos, ka šajā pilsētā dzīvo un strādā mūsu pasaulslavenā operdziedātāja Inese Galante. Piezvanījām viņai, viņa bija ar mieru ar “Musiqq” puišiem satikties un sniegt padomus. Inese Galante dienā pirms uzstāšanās ieteica nekādā gadījumā neēst makaronus, majonēzi, šokolādi un citus produktus, kas padara lipīgas siekalas. Bet pavisam neēst arī nedrīkst, jo jābūt pietiekami daudz spēkam. Arī psiholoģiskā puse ir ļoti svarīga. Eirovīzijas dalībniekiem iesaku pavērot sportistus. Piemēram, kamaniņu braucēji trasi vispirms izbrauc ar acīm, tad sakoncentrējas un pieveic tā, kā iecerējuši. Sevi ir arī jātur veselu. Atceros, ka Eirovīzijas norises dienās Kopenhāgenā ļoti daudzi slimoja. Dejotājs no Igaunijas uzstājās ar 40 grādu temperatūru. Māksliniekam sevi ir ļoti labi jāpazīst, jāzina, kā viņa organisms reaģē uz stresu un citām straujām pārmaiņām. Justu jau brīdināju, ka stress Eirovīzijā lūrēs no visiem stūriem.
Latvijas delegācija, protams, rūpēsies, lai viss norit, kā nākas, bet ne visu var paredzēt. Jokojoties Justam mēdzu teikt – ja nu, piemēram, pēkšņi gaismotājs paģībst, uzkrīt uz pogām un tādēļ ekrāns izdziest? Ko tad? Uzstāšanās laikā iesaku koncentrēties tikai uz sevi un neuztraukties, ja ar ekrānu vai kādu gaismu kaut kas nav kārtībā. Visus ārējos apstākļus nevar kontrolēt. Jādara tas, kas atkarīgs no paša.
Ko Zita pati dara brīdī, kad mūsu valsts pārstāvis iziet uz skatuves? Tur īkšķus tik stipri, ka paliek balti.
